← index

DN 16

Mahāparinibbāna — The Last Days of the Buddha · Vajirā & Francis Story Your translation is under copyright — Pāli and Sujato's CC0 English shown
806 aligned pairs · 29 peyyāla markers, 24 with a proposed filler · translator Vajirā & Francis Story
row 0
Pāli

Dīghanikāyo

row 1
Pāli

Mahāvaggapāḷi

row 2
Pāli

16. Mahāparinibbānasuttaṃ

row 3
Pāli

1 (131). Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Tena kho pana samayena rājā māgadho ajātasattu vedehiputto vajjī abhiyātukāmo hoti. So evamāha –

Bhikkhu Sujato · CC0

So I have heard.

Pāli

‘‘ahaṃ hime vajjī evaṃmahiddhike evaṃmahānubhāve ucchecchāmi vajjī, vināsessāmi vajjī, anayabyasanaṃ āpādessāmi vajjī’’ti.

Bhikkhu Sujato · CC0

“I shall wipe out these Vajjis, so mighty and powerful! I shall destroy them, and lay ruin and devastation upon them!”

row 4
Pāli

2. Atha kho rājā māgadho ajātasattu vedehiputto vassakāraṃ brāhmaṇaṃ magadhamahāmattaṃ

āmantesi – ‘‘ehi tvaṃ, brāhmaṇa, yena bhagavā tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā mama vacanena

bhagavato pāde sirasā vandāhi, appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ puccha –

Bhikkhu Sujato · CC0

And then King Ajātasattu addressed Vassakāra the brahmin, a chief minister of Magadha,

“Please, brahmin, go to the Buddha, and in my name bow with your head to his feet. Ask him if he is healthy and well, nimble, strong, and living comfortably.

Pāli

‘rājā, bhante, māgadho ajātasattu vedehiputto bhagavato pāde sirasā vandati, appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ pucchatī’ti. Evañca vadehi – ‘rājā, bhante, māgadho ajātasattu vedehiputto vajjī abhiyātukāmo. So evamāha – ‘‘ahaṃ hime vajjī evaṃmahiddhike evaṃmahānubhāve ucchecchāmi vajjī, vināsessāmi vajjī, anayabyasanaṃ āpādessāmī’’’ti.

Bhikkhu Sujato · CC0

He said:

Pāli

Yathā te bhagavā byākaroti, taṃ sādhukaṃ uggahetvā mama āroceyyāsi. Na hi tathāgatā vitathaṃ bhaṇantī’’ti.

Bhikkhu Sujato · CC0

Remember well how the Buddha answers and tell it to me.

row 5
Pāli

Vassakārabrāhmaṇo

Pāli

3. ‘‘Evaṃ, bho’’ti kho vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto rañño māgadhassa ajātasattussa vedehiputtassa paṭissutvā bhaddāni bhaddāni yānāni yojetvā bhaddaṃ bhaddaṃ yānaṃ abhiruhitvā bhaddehi bhaddehi yānehi rājagahamhā niyyāsi, yena gijjhakūṭo pabbato tena pāyāsi.

Bhikkhu Sujato · CC0

“Yes, worthy sir,” Vassakāra replied. He had the finest carriages harnessed. Then he mounted a fine carriage and, along with other fine carriages, set out from Rājagaha for the Vulture’s Peak Mountain.

Pāli

Yāvatikā yānassa bhūmi, yānena gantvā, yānā paccorohitvā pattikova yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto bhagavantaṃ etadavoca –

Bhikkhu Sujato · CC0

He went by carriage as far as the terrain allowed, then descended and approached the Buddha on foot, and exchanged greetings with him.

Pāli

‘‘rājā, bho gotama, māgadho ajātasattu vedehiputto bhoto gotamassa pāde sirasā vandati, appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ pucchati. Rājā, bho gotama, māgadho ajātasattu vedehiputto vajjī abhiyātukāmo. So evamāha – ‘ahaṃ hime vajjī evaṃmahiddhike evaṃmahānubhāve ucchecchāmi vajjī, vināsessāmi vajjī, anayabyasanaṃ āpādessāmī’’’ti.

Bhikkhu Sujato · CC0

He says,

row 6
Pāli

Rājaaparihāniyadhammā

Pāli

4. Tena kho pana samayena āyasmā ānando bhagavato piṭṭhito ṭhito hoti bhagavantaṃ

Bhikkhu Sujato · CC0

Now at that time Venerable Ānanda was standing behind the Buddha fanning him.

Pāli

bījayamāno. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘kinti te, ānanda, sutaṃ, ‘vajjī abhiṇhaṃ sannipātā sannipātabahulā’ti? ‘‘Sutaṃ metaṃ, bhante – ‘vajjī abhiṇhaṃ sannipātā sannipātabahulā’’ti.

Bhikkhu Sujato · CC0

Then the Buddha said to him,

Pāli

‘‘Yāvakīvañca, ānanda, vajjī abhiṇhaṃ sannipātā

Bhikkhu Sujato · CC0

“As long as the Vajjis meet frequently and have many meetings, they can expect growth, not decline.

Pāli

sannipātabahulā bhavissanti, vuddhiyeva, ānanda, vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.

Bhikkhu Sujato · CC0

“As long as the Vajjis meet frequently and have many meetings, they can expect growth, not decline.

Pāli

‘‘Kinti te, ānanda, sutaṃ, ‘vajjī samaggā sannipatanti, samaggā vuṭṭhahanti, samaggā

Bhikkhu Sujato · CC0

Ānanda, have you heard that the Vajjis meet in harmony, leave in harmony, and carry on their business in harmony?”

Pāli

vajjikaraṇīyāni karontī’ti? ‘‘Sutaṃ metaṃ, bhante – ‘vajjī samaggā sannipatanti, samaggā vuṭṭhahanti,

Bhikkhu Sujato · CC0

“I have heard that, sir.”

Pāli

samaggā vajjikaraṇīyāni karontī’’ti. ‘‘Yāvakīvañca, ānanda, vajjī samaggā sannipatissanti, samaggā vuṭṭhahissanti, samaggā vajjikaraṇīyāni karissanti, vuddhiyeva, ānanda, vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.

‘‘Kinti te, ānanda, sutaṃ, ‘vajjī apaññattaṃ na paññapenti, paññattaṃ na samucchindanti,

Bhikkhu Sujato · CC0

“As long as the Vajjis meet in harmony, leave in harmony, and carry on their business in harmony, they can expect growth, not decline.

Ānanda, have you heard that the Vajjis don’t make new decrees or abolish existing decrees, but proceed having undertaken the ancient Vajjian principles as they have been decreed?”

Pāli

yathāpaññatte porāṇe vajjidhamme samādāya vattantī’’’ti? ‘‘Sutaṃ metaṃ, bhante – ‘vajjī apaññattaṃ na paññapenti, paññattaṃ na samucchindanti, yathāpaññatte porāṇe vajjidhamme samādāya vattantī’’’ti. ‘‘Yāvakīvañca, ānanda, ‘‘vajjī apaññattaṃ na paññapessanti, paññattaṃ na

Bhikkhu Sujato · CC0

“I have heard that, sir.”

Pāli

samucchindissanti, yathāpaññatte porāṇe vajjidhamme samādāya vattissanti, vuddhiyeva, ānanda, vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.

Bhikkhu Sujato · CC0

“As long as the Vajjis don’t make new decrees or abolish existing decrees, but proceed having undertaken the ancient Vajjian principles as they have been decreed, they can expect growth, not decline.

Pāli

‘‘Kinti te, ānanda, sutaṃ, ‘vajjī ye te vajjīnaṃ vajjimahallakā, te sakkaronti garuṃ karonti mānenti pūjenti, tesañca sotabbaṃ mannantī’’’ti? ‘‘Sutaṃ metaṃ, bhante – ‘vajjī ye te vajjīnaṃ vajjimahallakā, te sakkaronti garuṃ karonti mānenti pūjenti, tesañca sotabbaṃ mannantī’’’ti. ‘‘Yāvakīvañca, ānanda, vajjī ye te vajjīnaṃ vajjimahallakā, te sakkarissanti garuṃ

Bhikkhu Sujato · CC0

Ānanda, have you heard that the Vajjis honor, respect, esteem, and venerate Vajjian elders, and think them worth listening to?”

Pāli

karissanti mānessanti pūjessanti, tesañca sotabbaṃ maññissanti, vuddhiyeva, ānanda, vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.

Bhikkhu Sujato · CC0

“As long as the Vajjis honor, respect, esteem, and venerate Vajjian elders, and think them worth listening to, they can expect growth, not decline.

Pāli

‘‘Kinti te, ānanda, sutaṃ, ‘vajjī yā tā kulitthiyo kulakumāriyo, tā na okkassa pasayha vāsentī’’’ti?

‘‘Sutaṃ metaṃ, bhante – ‘vajjī yā tā kulitthiyo kulakumāriyo tā na okkassa pasayha vāsentī’’’ti.

Bhikkhu Sujato · CC0

Ānanda, have you heard that the Vajjis don’t forcibly abduct the women or girls of the clans and make them live with them?”

“I have heard that, sir.”

Pāli

‘‘Yāvakīvañca, ānanda, vajjī yā tā kulitthiyo kulakumāriyo, tā na okkassa pasayha vāsessanti,

Bhikkhu Sujato · CC0

“As long as the Vajjis don’t forcibly abduct the women or girls of the clans and make them live with them, they can expect growth, not decline.

Pāli

vuddhiyeva, ānanda, vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.

Bhikkhu Sujato · CC0

“As long as the Vajjis don’t make new decrees or abolish existing decrees, but proceed having undertaken the ancient Vajjian principles as they have been decreed, they can expect growth, not decline.

Pāli

‘‘Kinti te, ānanda, sutaṃ, ‘vajjī yāni tāni Vajjīnaṃ vajjicetiyāni abbhantarāni ceva bāhirāni ca, tāni sakkaronti garuṃ karonti mānenti pūjenti, tesañca dinnapubbaṃ katapubbaṃ dhammikaṃ baliṃ no parihāpentī’’’ti? ‘‘Sutaṃ metaṃ, bhante – ‘vajjī yāni tāni vajjīnaṃ vajjicetiyāni abbhantarāni ceva bāhirāni ca, tāni sakkaronti garuṃ karonti mānenti pūjenti tesañca dinnapubbaṃ katapubbaṃ dhammikaṃ baliṃ no parihāpentī’’’ti. ‘‘Yāvakīvañca, ānanda, vajjī yāni tāni vajjīnaṃ vajjicetiyāni abbhantarāni ceva bāhirāni ca, tāni sakkarissanti garuṃ karissanti mānessanti pūjessanti, tesañca dinnapubbaṃ katapubbaṃ dhammikaṃ baliṃ no parihāpessanti, vuddhiyeva, ānanda, vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.

Bhikkhu Sujato · CC0

Ānanda, have you heard that the Vajjis honor, respect, esteem, and venerate the Vajjian shrines, whether inner or outer, not neglecting the proper spirit-offerings that were given and made in the past?”

Pāli

‘‘Kinti te, ānanda, sutaṃ, ‘vajjīnaṃ arahantesu dhammikā rakkhāvaraṇagutti susaṃvihitā, kinti

Bhikkhu Sujato · CC0

Ānanda, have you heard that the Vajjis organize proper protection, shelter, and security for perfected ones, so that more perfected ones might come to the realm and those already here may live in comfort?”

Pāli

anāgatā ca arahanto vijitaṃ āgaccheyyuṃ, āgatā ca arahanto vijite phāsu vihareyyu’’’nti? ‘‘Sutaṃ

Bhikkhu Sujato · CC0

Ānanda, have you heard that the Vajjis organize proper protection, shelter, and security for perfected ones, so that more perfected ones might come to the realm and those already here may live in comfort?”

Pāli

metaṃ, bhante ‘vajjīnaṃ arahantesu dhammikā rakkhāvaraṇagutti susaṃvihitā kinti anāgatā ca arahanto vijitaṃ āgaccheyyuṃ, āgatā ca arahanto vijite phāsu vihareyyu’’’nti. ‘‘Yāvakīvañca, ānanda, vajjīnaṃ arahantesu dhammikā rakkhāvaraṇagutti susaṃvihitā bhavissati, kinti anāgatā ca arahanto vijitaṃ āgaccheyyuṃ, āgatā ca arahanto vijite phāsu vihareyyunti. Vuddhiyeva, ānanda, vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihānī’’ti.

Bhikkhu Sujato · CC0

“As long as the Vajjis organize proper protection, shelter, and security for perfected ones, so that more perfected ones might come to the realm and those already here may live in comfort, they can expect growth, not decline.”

row 7
Pāli

5. Atha kho bhagavā vassakāraṃ brāhmaṇaṃ magadhamahāmattaṃ āmantesi – ‘‘ekamidāhaṃ,

brāhmaṇa, samayaṃ vesāliyaṃ viharāmi sārandade cetiye. Tatrāhaṃ vajjīnaṃ ime satta aparihāniye dhamme desesiṃ. Yāvakīvañca, brāhmaṇa, ime satta aparihāniyā dhammā vajjīsu ṭhassanti, imesu ca sattasu aparihāniyesu dhammesu vajjī sandississanti, vuddhiyeva, brāhmaṇa, vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihānī’’ti.

Bhikkhu Sujato · CC0

Then the Buddha said to Vassakāra,

There I taught the Vajjis these seven principles that prevent decline.

Pāli

Evaṃ vutte, vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘ekamekenapi, bho gotama, aparihāniyena dhammena samannāgatānaṃ vajjīnaṃ vuddhiyeva pāṭikaṅkhā, no parihāni. Ko pana vādo sattahi aparihāniyehi dhammehi. Akaraṇīyāva, bho gotama, vajjī raññā māgadhena ajātasattunā vedehiputtena yadidaṃ yuddhassa, aññatra upalāpanāya aññatra mithubhedā. Handa ca dāni mayaṃ, bho gotama, gacchāma, bahukiccā mayaṃ bahukaraṇīyā’’ti.

Bhikkhu Sujato · CC0

When the Buddha had spoken, Vassakāra said to him,

Pāli

‘‘Yassadāni tvaṃ, brāhmaṇa, kālaṃ mannasī’’ti. Atha kho vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto

bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi.

Bhikkhu Sujato · CC0

“Please, brahmin, go at your convenience.”

Then Vassakāra the brahmin, having approved and agreed with what the Buddha said, rose from his seat and left.

row 8
Pāli

Bhikkhuaparihāniyadhammā

Pāli

6. Atha kho bhagavā acirapakkante vassakāre brāhmaṇe magadhamahāmatte āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘gaccha tvaṃ, ānanda, yāvatikā bhikkhū rājagahaṃ upanissāya viharanti, te sabbe upaṭṭhānasālāyaṃ sannipātehī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissutvā yāvatikā bhikkhū rājagahaṃ upanissāya viharanti, te sabbe upaṭṭhānasālāyaṃ sannipātetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘sannipatito, bhante, bhikkhusaṅgho, yassadāni, bhante, bhagavā kālaṃ maññatī’’ti.

Bhikkhu Sujato · CC0

Soon after he had left, the Buddha said to Ānanda,

Pāli

Atha kho bhagavā uṭṭhāyāsanā yena upaṭṭhānasālā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane

nisīdi. Nisajja kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘satta vo, bhikkhave, aparihāniye dhamme desessāmi, taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasikarotha, bhāsissāmī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca –

Bhikkhu Sujato · CC0

Then the Buddha went to the assembly hall, where he sat down on the seat spread out

and addressed the mendicants:

Pāli

‘‘Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū abhiṇhaṃ sannipātā sannipātabahulā bhavissanti, vuddhiyeva,

bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.

Bhikkhu Sujato · CC0

“As long as the mendicants meet frequently and have many meetings, they can expect growth, not decline.

Pāli

‘‘Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū samaggā sannipatissanti, samaggā vuṭṭhahissanti, samaggā

saṅghakaraṇīyāni karissanti, vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.

Bhikkhu Sujato · CC0

As long as the mendicants meet in harmony, leave in harmony, and carry on their business in harmony, they can expect growth, not decline.

Pāli

‘‘Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū apaññattaṃ na paññapessanti, paññattaṃ na samucchindissanti,

yathāpaññattesu sikkhāpadesu samādāya vattissanti, vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.

Bhikkhu Sujato · CC0

As long as the mendicants don’t make new decrees or abolish existing decrees, but proceed having undertaken the training rules as they have been decreed, they can expect growth, not decline.

Pāli

‘‘Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro

saṅghapariṇāyakā, te sakkarissanti garuṃ karissanti mānessanti pūjessanti, tesañca sotabbaṃ maññissanti, vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.

Bhikkhu Sujato · CC0

As long as the mendicants honor, respect, esteem, and venerate the senior mendicants—of long standing, long gone forth, fathers and leaders of the Saṅgha—and think them worth listening to, they can expect growth, not decline.

Pāli

‘‘Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū uppannāya taṇhāya ponobbhavikāya na vasaṃ gacchissanti,

vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.

Bhikkhu Sujato · CC0

As long as the mendicants don’t fall under the sway of arisen craving for future lives, they can expect growth, not decline.

“As long as the mendicants meet frequently and have many meetings, they can expect growth, not decline.

Pāli

‘‘Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū āraññakesu senāsanesu sāpekkhā bhavissanti, vuddhiyeva,

bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.

Bhikkhu Sujato · CC0

As long as the mendicants take care to live in wilderness lodgings, they can expect growth, not decline.

“As long as the mendicants meet frequently and have many meetings, they can expect growth, not decline.

Pāli

‘‘Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū paccattaññeva satiṃ upaṭṭhapessanti – ‘kinti anāgatā ca pesalā

sabrahmacārī āgaccheyyuṃ, āgatā ca pesalā sabrahmacārī phāsu vihareyyu’nti. Vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.

Bhikkhu Sujato · CC0

As long as the mendicants individually establish mindfulness, so that more good-hearted spiritual companions might come, and those that have already come may live comfortably, they can expect growth, not decline.

Pāli

‘‘Yāvakīvañca, bhikkhave, ime satta aparihāniyā dhammā bhikkhūsu ṭhassanti, imesu ca sattasu

aparihāniyesu dhammesu bhikkhū sandississanti, vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no

parihāni.

Bhikkhu Sujato · CC0

As long as these seven principles that prevent decline last among the mendicants, and as long as the mendicants are seen following them, they can expect growth, not decline.

“As long as the mendicants meet frequently and have many meetings, they can expect growth, not decline.

row 9
Pāli

7. ‘‘Aparepi vo, bhikkhave, satta aparihāniye dhamme desessāmi, taṃ suṇātha, sādhukaṃ

manasikarotha, bhāsissāmī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā

Bhikkhu Sujato · CC0

“Mendicants, I will teach you these seven principles that prevent decline.

“Yes, sir,” they replied.

Pāli

etadavoca –

‘‘Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū na kammārāmā bhavissanti na kammaratā na

kammārāmatamanuyuttā, vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.

Bhikkhu Sujato · CC0

“Yes, sir,” replied Ānanda. He did what the Buddha asked. Then he went back, bowed, stood to one side, and said to him,

As long as the mendicants don’t relish work, loving it and liking to relish it, they can expect growth, not decline.

Pāli

‘‘Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū na bhassārāmā bhavissanti na bhassaratā na

bhassārāmatamanuyuttā, vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.

Bhikkhu Sujato · CC0

As long as they don’t relish talk …

Pāli

‘‘Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū na niddārāmā bhavissanti na niddāratā na

niddārāmatamanuyuttā, vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.

Bhikkhu Sujato · CC0

sleep …

Pāli

‘‘Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū na saṅgaṇikārāmā bhavissanti na saṅgaṇikaratā na

saṅgaṇikārāmatamanuyuttā, vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.

Bhikkhu Sujato · CC0

company …

Pāli

‘‘Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū na pāpicchā bhavissanti na pāpikānaṃ icchānaṃ vasaṃ gatā,

vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.

Bhikkhu Sujato · CC0

they don’t have corrupt wishes, falling under the sway of corrupt wishes …

As long as these seven principles that prevent decline last among the mendicants, and as long as the mendicants are seen following them, they can expect growth, not decline.

Pāli

‘‘Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū na pāpamittā bhavissanti na pāpasahāyā na pāpasampavaṅkā,

vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.

Bhikkhu Sujato · CC0

they don’t have bad friends, companions, and associates …

As long as the mendicants don’t relish work, loving it and liking to relish it, they can expect growth, not decline.

Pāli

‘‘Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū na oramattakena visesādhigamena antarāvosānaṃ āpajjissanti,

vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.

Bhikkhu Sujato · CC0

they don’t stop half-way after achieving some trifling distinction, they can expect growth, not decline.

As long as the mendicants don’t relish work, loving it and liking to relish it, they can expect growth, not decline.

Pāli

‘‘Yāvakīvañca, bhikkhave, ime satta aparihāniyā dhammā bhikkhūsu ṭhassanti, imesu ca sattasu

aparihāniyesu dhammesu bhikkhū sandississanti, vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no

parihāni.

Bhikkhu Sujato · CC0

As long as these seven principles that prevent decline last among the mendicants, and as long as the mendicants are seen following them, they can expect growth, not decline.

“As long as the mendicants meet frequently and have many meetings, they can expect growth, not decline.

row 10
Pāli

8. ‘‘Aparepi vo, bhikkhave, satta aparihāniye dhamme desessāmi…pe…

proposed fillerin this suttaconf highsource r9l0
taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasikarotha, bhāsissāmī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca
anchored on “…aparihāniye dhamme desessāmi” … “yāvakīvañca bhikkhave bhikkhū…”
Bhikkhu Sujato · CC0

“Mendicants, I will teach you these seven principles that prevent decline.

Pāli

‘‘yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū saddhā bhavissanti…pe…

hirimanā bhavissanti…

proposed fillerGENERATED from the paradigm hereconf high
dhammā bhikkhūsu ṭhassanti, bhikkhūsu ca saddhāsu aparihāniyesu dhammesu bhikkhū sandississanti, vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni. 8. ‘‘Aparepi vo, bhikkhave, saddhā aparihāniye dhamme desessāmi
substituted: ime → bhikkhū, satta → saddhā, aparihāniyā → bhavissanti · modelled on r9l17
carried over unchanged — check none of these should have changed too: aparihāniye, aparihāniyesu, bhikkhūnaṃ, bhikkhūsu, desessāmi, dhammesu, parihāni, pāṭikaṅkhā, sandississanti, vuddhiyeva, ṭhassanti
Bhikkhu Sujato · CC0

As long as the mendicants are faithful …

conscientious …

Pāli

ottappī bhavissanti…

Bhikkhu Sujato · CC0

prudent …

Pāli

bahussutā bhavissanti…

Bhikkhu Sujato · CC0

learned …

Pāli

āraddhavīriyā bhavissanti…

Bhikkhu Sujato · CC0

energetic …

Pāli

upaṭṭhitassatī bhavissanti…

paññavanto bhavissanti,

vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.

Bhikkhu Sujato · CC0

mindful …

wise, they can expect growth, not decline.

As long as these seven principles that prevent decline last among the mendicants, and as long as the mendicants are seen following them, they can expect growth, not decline.

Pāli

Yāvakīvañca, bhikkhave, ime satta aparihāniyā dhammā bhikkhūsu ṭhassanti, imesu ca sattasu aparihāniyesu dhammesu bhikkhū sandississanti, vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.

Bhikkhu Sujato · CC0

As long as these seven principles that prevent decline last among the mendicants, and as long as the mendicants are seen following them, they can expect growth, not decline.

row 11
Pāli

9. ‘‘Aparepi vo, bhikkhave, satta aparihāniye dhamme desessāmi, taṃ suṇātha, sādhukaṃ

manasikarotha, bhāsissāmī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā

Bhikkhu Sujato · CC0

I will teach you seven more principles that prevent decline. …

Pāli

etadavoca –

‘‘Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāvessanti…pe…

proposed fillerGENERATED from the paradigm hereconf high
upaṭṭhapessanti – ‘kinti anāgatā ca pesalā sabrahmacārī āgaccheyyuṃ, āgatā ca pesalā sabrahmacārī phāsu vihareyyu’nti. Vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhunaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni. ‘‘Yāvakīvañca, bhikkhave, ime satta aparihāniyā dhammā bhikkhusu ṭhassanti, imesu ca sattasu aparihāniyesu dhammesu bhikkhu sandississanti, vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhunaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni. 7. ‘‘Aparepi vo, bhikkhave, satta aparihāniye dhamme desessāmi, taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasikarotha, bhāsissāmī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho te bhikkhu bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca – ‘‘Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhu na kammārāmā bhavissanti na kammaratā na kammārāmatamanuyuttā, vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhunaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni. ‘‘Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhu na bhassārāmā bhavissanti na bhassaratā na bhassārāmatamanuyuttā, vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhunaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni. ‘‘Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhu na niddārāmā bhavissanti na niddāratā na niddārāmatamanuyuttā, vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhunaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni. ‘‘Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhu na saṅgaṇikārāmā bhavissanti na saṅgaṇikaratā na saṅgaṇikārāmatamanuyuttā, vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhunaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni. ‘‘Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhu na pāpicchā bhavissanti na pāpikānaṃ icchānaṃ vasaṃ gatā, vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhunaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni. ‘‘Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhu na pāpamittā bhavissanti na pāpasahāyā na pāpasampavaṅkā, vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhunaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni. ‘‘Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhu na oramattakena visesādhigamena antarāvosānaṃ āpajjissanti, vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhunaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni. ‘‘Yāvakīvañca, bhikkhave, ime satta aparihāniyā dhammā bhikkhusu ṭhassanti, imesu ca sattasu aparihāniyesu dhammesu bhikkhu sandississanti, vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhunaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni. 8. ‘‘Aparepi vo, bhikkhave, satta aparihāniye dhamme desessāmi
substituted: bhikkhū → bhikkhu, paccattaññeva → satisambojjhaṅgaṃ, satiṃ → bhāvessanti · modelled on r8l16
carried over unchanged — check none of these should have changed too: Vuddhiyeva, antarāvosānaṃ, aparihāniye, aparihāniyesu, aparihāniyā, bhagavato, bhassaratā, bhassārāmatamanuyuttā, bhassārāmā, bhavissanti, bhāsissāmī, desessāmi
Bhikkhu Sujato · CC0

As long as the mendicants develop the awakening factors of mindfulness …

Pāli
Pāli

dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāvessanti… vīriyasambojjhaṅgaṃ bhāvessanti… pītisambojjhaṅgaṃ bhāvessanti… passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāvessanti… samādhisambojjhaṅgaṃ bhāvessanti…

Bhikkhu Sujato · CC0

investigation of principles …

Pāli
Pāli

upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāvessanti,

vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.

Bhikkhu Sujato · CC0

equanimity, they can expect growth, not decline.

Pāli

‘‘Yāvakīvañca, bhikkhave, ime satta aparihāniyā dhammā bhikkhūsu ṭhassanti, imesu ca sattasu

aparihāniyesu dhammesu bhikkhū sandississanti, vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no

parihāni.

Bhikkhu Sujato · CC0

As long as these seven principles that prevent decline last among the mendicants, and as long as the mendicants are seen following them, they can expect growth, not decline.

equanimity, they can expect growth, not decline.

row 12
Pāli

10. ‘‘Aparepi vo, bhikkhave, satta aparihāniye dhamme desessāmi, taṃ suṇātha, sādhukaṃ

manasikarotha, bhāsissāmī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā

etadavoca –

Bhikkhu Sujato · CC0

I will teach you seven more principles that prevent decline. …

Pāli

‘‘Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū aniccasaññaṃ bhāvessanti…pe…

proposed fillerfrom another suttaconf highsource an7.27:1.4attested 1×
vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni. Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū
Bhikkhu Sujato · CC0

As long as the mendicants develop the perceptions of impermanence …

Pāli

anattasaññaṃ bhāvessanti…

Bhikkhu Sujato · CC0

not-self …

Pāli

asubhasaññaṃ bhāvessanti…

Bhikkhu Sujato · CC0

ugliness …

Pāli

ādīnavasaññaṃ bhāvessanti…

Bhikkhu Sujato · CC0

drawbacks …

Pāli

pahānasaññaṃ bhāvessanti…

Bhikkhu Sujato · CC0

giving up …

Pāli

virāgasaññaṃ bhāvessanti…

Bhikkhu Sujato · CC0

fading away …

Pāli

nirodhasaññaṃ bhāvessanti,

vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no

parihāni.

Bhikkhu Sujato · CC0

cessation, they can expect growth, not decline.

Pāli

‘‘Yāvakīvañca, bhikkhave, ime satta aparihāniyā dhammā bhikkhūsu ṭhassanti, imesu ca sattasu

aparihāniyesu dhammesu bhikkhū sandississanti, vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no

parihāni.

Bhikkhu Sujato · CC0

As long as these seven principles that prevent decline last among the mendicants, and as long as the mendicants are seen following them, they can expect growth, not decline.

cessation, they can expect growth, not decline.

row 13
Pāli

11. ‘‘Cha, vo bhikkhave, aparihāniye dhamme desessāmi, taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasikarotha,

bhāsissāmī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca –

Bhikkhu Sujato · CC0

I will teach you six principles that prevent decline. …

Pāli

‘‘Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū mettaṃ kāyakammaṃ paccupaṭṭhāpessanti sabrahmacārīsu āvi ceva raho ca, vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.

Bhikkhu Sujato · CC0

As long as the mendicants consistently treat their spiritual companions with bodily kindness …

Pāli

‘‘Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpessanti …pe… mettaṃ

manokammaṃ paccupaṭṭhāpessanti sabrahmacārīsu āvi ceva raho ca, vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.

proposed fillerGENERATED from the paradigm hereconf medium
sabrahmacārīsu āvi ceva raho ca, vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni
substituted: kāya → vacī · modelled on r13l2
carried over unchanged — check none of these should have changed too: bhikkhūnaṃ, parihāni, pāṭikaṅkhā, sabrahmacārīsu, vuddhiyeva
Bhikkhu Sujato · CC0

verbal kindness …

and mental kindness both in public and in private, they can expect growth, not decline.

Pāli

‘Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū, ye te lābhā dhammikā dhammaladdhā antamaso

pattapariyāpannamattampi tathārūpehi lābhehi appaṭivibhattabhogī bhavissanti sīlavantehi

sabrahmacārīhi sādhāraṇabhogī, vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.

Bhikkhu Sujato · CC0

As long as the mendicants share without reservation any material things they have gained by legitimate means, even the food placed in the alms-bowl, using them in common with their ethical spiritual companions, they can expect growth, not decline.

Pāli

‘‘Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū yāni kāni sīlāni akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni

bhujissāni viññūpasatthāni aparāmaṭṭhāni samādhisaṃvattanikāni tathārūpesu sīlesu sīlasāmaññagatā viharissanti sabrahmacārīhi āvi ceva raho ca, vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.

Bhikkhu Sujato · CC0

As long as the mendicants live according to the precepts shared with their spiritual companions, both in public and in private—such precepts as are intact, impeccable, spotless, and unmarred, liberating, praised by sensible people, not mistaken, and leading to immersion—they can expect growth, not decline.

Pāli

‘‘Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū yāyaṃ diṭṭhi ariyā niyyānikā, niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāya, tathārūpāya diṭṭhiyā diṭṭhisāmaññagatā viharissanti sabrahmacārīhi āvi ceva raho ca, vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.

Bhikkhu Sujato · CC0

As long as the mendicants live according to the view shared with their spiritual companions, both in public and in private—the view that is noble and emancipating, and delivers one who applies it to the complete end of suffering—they can expect growth, not decline.

Pāli

‘‘Yāvakīvañca, bhikkhave, ime cha aparihāniyā dhammā bhikkhūsu ṭhassanti, imesu ca chasu

aparihāniyesu dhammesu bhikkhū sandississanti, vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no

parihānī’’ti.

Bhikkhu Sujato · CC0

As long as these six principles that prevent decline last among the mendicants, and as long as the mendicants are seen following them, they can expect growth, not decline.”

row 14
Pāli

12. Tatra sudaṃ bhagavā rājagahe viharanto gijjhakūṭe pabbate etadeva bahulaṃ bhikkhūnaṃ

dhammiṃ kathaṃ karoti –

Bhikkhu Sujato · CC0

And while staying there at the Vulture’s Peak the Buddha often gave this Dhamma talk to the mendicants:

Pāli

‘‘iti sīlaṃ, iti samādhi, iti paññā.

Sīlaparibhāvito samādhi mahapphalo hoti

Bhikkhu Sujato · CC0

“Such is ethics, such is immersion, such is wisdom.

When immersion is imbued with ethics it’s very fruitful and beneficial.

Pāli

mahānisaṃso.

Bhikkhu Sujato · CC0

When immersion is imbued with ethics it’s very fruitful and beneficial.

Pāli

Samādhiparibhāvitā paññā mahapphalā hoti mahānisaṃsā.

Bhikkhu Sujato · CC0

When wisdom is imbued with immersion it’s very fruitful and beneficial.

Pāli

Paññāparibhāvitaṃ cittaṃ sammadeva āsavehi vimuccati, seyyathidaṃ – kāmāsavā, bhavāsavā, avijjāsavā’’ti.

Bhikkhu Sujato · CC0

When the mind is imbued with wisdom it is rightly freed from the defilements, namely,

row 15
Pāli

13. Atha kho bhagavā rājagahe yathābhirantaṃ viharitvā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi –

‘‘āyāmānanda, yena ambalaṭṭhikā tenupasaṅkamissāmā’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi.

Bhikkhu Sujato · CC0

When the Buddha had stayed in Rājagaha as long as he pleased, he addressed Venerable Ānanda,

“Come, Ānanda, let’s go to Ambalaṭṭhikā.”

Pāli

Atha kho bhagavā mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ yena ambalaṭṭhikā tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā ambalaṭṭhikāyaṃ viharati rājāgārake. Tatrāpi sudaṃ bhagavā ambalaṭṭhikāyaṃ viharanto rājāgārake etadeva bahulaṃ bhikkhūnaṃ dhammiṃ kathaṃ karoti –

Bhikkhu Sujato · CC0

Then the Buddha together with a large Saṅgha of mendicants arrived at Ambalaṭṭhikā,

Pāli

‘‘iti sīlaṃ iti samādhi iti paññā.

Bhikkhu Sujato · CC0

“Such is ethics, such is immersion, such is wisdom.

Pāli

Sīlaparibhāvito samādhi mahapphalo hoti mahānisaṃso.

Bhikkhu Sujato · CC0

When immersion is imbued with ethics it’s very fruitful and beneficial.

Pāli

Samādhiparibhāvitā paññā mahapphalā hoti mahānisaṃsā.

Bhikkhu Sujato · CC0

When wisdom is imbued with immersion it’s very fruitful and beneficial.

Pāli

Paññāparibhāvitaṃ cittaṃ sammadeva āsavehi vimuccati, seyyathidaṃ – kāmāsavā, bhavāsavā, avijjāsavā’’ti.

Bhikkhu Sujato · CC0

When the mind is imbued with wisdom it is rightly freed from the defilements, namely,

row 16
Pāli

14. Atha kho bhagavā ambalaṭṭhikāyaṃ yathābhirantaṃ viharitvā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘āyāmānanda, yena nāḷandā tenupasaṅkamissāmā’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi.

Bhikkhu Sujato · CC0

“Yes, sir,” Ānanda replied.

Pāli

Atha kho bhagavā mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ yena nāḷandā tadavasari, tatra sudaṃ bhagavā nāḷandāyaṃ viharati pāvārikambavane.

Bhikkhu Sujato · CC0

Then the Buddha together with a large Saṅgha of mendicants arrived at Nāḷandā,

row 17
Pāli

Sāriputtasīhanādo

Pāli

15. Atha kho āyasmā sāriputto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ

Bhikkhu Sujato · CC0

Then Sāriputta went up to the Buddha, bowed, sat down to one side, and said to him,

Pāli

abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā sāriputto bhagavantaṃ etadavoca –

‘‘evaṃ pasanno ahaṃ, bhante, bhagavati; na cāhu na ca bhavissati na cetarahi vijjati anno samaṇo vā

brāhmaṇo vā bhagavatā bhiyyobhiññataro yadidaṃ sambodhiya’’nti.

Bhikkhu Sujato · CC0

Then Sāriputta went up to the Buddha, bowed, sat down to one side, and said to him,

“Sir, I have such confidence in the Buddha that

I believe there’s no other ascetic or brahmin—whether past, future, or present—whose direct knowledge is superior to the Buddha when it comes to awakening.”

Pāli

‘‘Uḷārā kho te ayaṃ, sāriputta, āsabhī vācā bhāsitā, ekaṃso gahito, sīhanādo nadito – ‘evaṃpasanno

ahaṃ, bhante, bhagavati; na cāhu na ca bhavissati na cetarahi vijjati anno samaṇo vā brāhmaṇo vā

bhagavatā bhiyyobhiññataro yadidaṃ sambodhiya’nti.

Bhikkhu Sujato · CC0

“That’s a grand and bold statement, Sāriputta. You’ve roared a definitive, categorical lion’s roar, saying:

Pāli

‘‘Kiṃ te, sāriputta, ye te ahesuṃ atītamaddhānaṃ arahanto sammāsambuddhā, sabbe te bhagavanto cetasā ceto paricca viditā – ‘evaṃsīlā te bhagavanto ahesuṃ itipi, evaṃdhammā evaṃpaññā evaṃvihārī evaṃvimuttā te bhagavanto ahesuṃ itipī’’’ti?

Bhikkhu Sujato · CC0

those Buddhas will have such ethics, or such qualities, or such wisdom, or such meditation, or such freedom?”

Pāli

‘‘No hetaṃ, bhante’’.

Bhikkhu Sujato · CC0

“No, sir.”

Pāli

‘‘Kiṃ pana te, sāriputta, ye te bhavissanti anāgatamaddhānaṃ arahanto sammāsambuddhā, sabbe te bhagavanto cetasā ceto paricca viditā – ‘evaṃsīlā te bhagavanto bhavissanti itipi, evaṃdhammā evaṃpaññā evaṃvihārī evaṃvimuttā te bhagavanto bhavissanti itipī’’’ti?

Bhikkhu Sujato · CC0

“And what about all the perfected ones, the fully awakened Buddhas who will live in the future? Have you encompassed their minds to know that

Pāli

‘‘No hetaṃ, bhante’’.

Bhikkhu Sujato · CC0

“No, sir.”

Pāli

‘‘Kiṃ pana te, sāriputta, ahaṃ etarahi arahaṃ sammāsambuddho cetasā ceto paricca vidito –

Bhikkhu Sujato · CC0

“And what about me, the perfected one, the fully awakened Buddha at present? Have you encompassed my mind to know that

Pāli

‘‘evaṃsīlo bhagavā itipi, evaṃdhammo evaṃpañño evaṃvihārī evaṃvimutto bhagavā itipī’’’ti?

‘‘No hetaṃ, bhante’’.

Bhikkhu Sujato · CC0

I have such ethics, or such qualities, or such wisdom, or such meditation, or such freedom?”

“No, sir.”

Pāli

‘‘Ettha ca hi te, sāriputta, atītānāgatapaccuppannesu arahantesu sammāsambuddhesu cetopariyañāṇaṃ natthi. Atha kiñcarahi te ayaṃ, sāriputta, uḷārā āsabhī vācā bhāsitā, ekaṃso gahito, sīhanādo nadito – ‘evaṃpasanno ahaṃ, bhante, bhagavati; na cāhu na ca bhavissati na cetarahi vijjati anno samaṇo vā brāhmaṇo vā bhagavatā bhiyyobhiññataro yadidaṃ sambodhiya’’’nti?

Bhikkhu Sujato · CC0

‘I have such confidence in the Buddha that

row 18
Pāli

16. ‘‘Na kho me, bhante, atītānāgatapaccuppannesu arahantesu sammāsambuddhesu cetopariyañāṇaṃ atthi, api ca me dhammanvayo vidito.

Bhikkhu Sujato · CC0

“Sir, though I don’t encompass the minds of Buddhas past, future, and present,

Pāli

Seyyathāpi, bhante, rañño paccantimaṃ nagaraṃ daḷhuddhāpaṃ daḷhapākāratoraṇaṃ ekadvāraṃ, tatrassa dovāriko paṇḍito viyatto medhāvī aññātānaṃ nivāretā ñātānaṃ pavesetā.

Bhikkhu Sujato · CC0

Suppose there was a king’s frontier citadel with fortified embankments, ramparts, and arches, and a single gate.

Pāli

So tassa nagarassa samantā anupariyāyapathaṃ

anukkamamāno na passeyya pākārasandhiṃ vā pākāravivaraṃ vā, antamaso biḷāranikkhamanamattampi. Tassa evamassa – ‘ye kho keci oḷārikā pāṇā imaṃ nagaraṃ pavisanti vā nikkhamanti vā, sabbe te imināva dvārena pavisanti vā nikkhamanti vā’ti.

Bhikkhu Sujato · CC0

As he walks around the patrol path, he doesn’t see a hole or cleft in the wall, not even one big enough for a cat to slip out.

He thinks,

Pāli

Evameva kho me, bhante, dhammanvayo vidito – ‘ye te, bhante, ahesuṃ atītamaddhānaṃ arahanto

sammāsambuddhā, sabbe te bhagavanto pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese pannāya

Bhikkhu Sujato · CC0

In the same way, I understand this by inference from the teaching:

‘All the perfected ones, fully awakened Buddhas—whether past, future, or present—give up the five hindrances, corruptions of the heart that weaken wisdom. Their mind is firmly established in the four kinds of mindfulness meditation. They correctly develop the seven awakening factors. And they awaken to the supreme perfect awakening.’”

Pāli

dubbalīkaraṇe catūsu satipaṭṭhānesu supatiṭṭhitacittā sattabojjhaṅge yathābhūtaṃ bhāvetvā anuttaraṃ

Bhikkhu Sujato · CC0

‘All the perfected ones, fully awakened Buddhas—whether past, future, or present—give up the five hindrances, corruptions of the heart that weaken wisdom. Their mind is firmly established in the four kinds of mindfulness meditation. They correctly develop the seven awakening factors. And they awaken to the supreme perfect awakening.’”

Pāli

sammāsambodhiṃ abhisambujjhiṃsu.

Bhikkhu Sujato · CC0

‘All the perfected ones, fully awakened Buddhas—whether past, future, or present—give up the five hindrances, corruptions of the heart that weaken wisdom. Their mind is firmly established in the four kinds of mindfulness meditation. They correctly develop the seven awakening factors. And they awaken to the supreme perfect awakening.’”

Pāli

Yepi te, bhante, bhavissanti anāgatamaddhānaṃ arahanto sammāsambuddhā, sabbe te bhagavanto pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese pannāya

dubbalīkaraṇe catūsu satipaṭṭhānesu supatiṭṭhitacittā satta bojjhaṅge yathābhūtaṃ bhāvetvā anuttaraṃ

sammāsambodhiṃ abhisambujjhissanti.

Pāli

Bhagavāpi, bhante, etarahi arahaṃ sammāsambuddho pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese pannāya dubbalīkaraṇe catūsu satipaṭṭhānesu supatiṭṭhitacitto satta bojjhaṅge yathābhūtaṃ bhāvetvā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho’’’ti.

row 19
Pāli

17. Tatrapi sudaṃ bhagavā nāḷandāyaṃ viharanto pāvārikambavane etadeva bahulaṃ bhikkhūnaṃ

dhammiṃ kathaṃ karoti –

Bhikkhu Sujato · CC0

And while staying at Nāḷandā, too, the Buddha often gave this Dhamma talk to the mendicants:

Pāli

‘‘iti sīlaṃ, iti samādhi, iti paññā.

Sīlaparibhāvito samādhi mahapphalo hoti

Bhikkhu Sujato · CC0

“Such is ethics, such is immersion, such is wisdom.

When immersion is imbued with ethics it’s very fruitful and beneficial.

Pāli

mahānisaṃso.

Bhikkhu Sujato · CC0

When immersion is imbued with ethics it’s very fruitful and beneficial.

Pāli

Samādhiparibhāvitā paññā mahapphalā hoti mahānisaṃsā.

Paññāparibhāvitaṃ cittaṃ

Bhikkhu Sujato · CC0

When wisdom is imbued with immersion it’s very fruitful and beneficial.

When the mind is imbued with wisdom it is rightly freed from the defilements, namely,

Pāli

sammadeva āsavehi vimuccati, seyyathidaṃ – kāmāsavā, bhavāsavā, avijjāsavā’’ti.

Bhikkhu Sujato · CC0

the defilements of sensuality, desire to be reborn, and ignorance.”

row 20
Pāli

Dussīlaādīnavā

Pāli

18. Atha kho bhagavā nāḷandāyaṃ yathābhirantaṃ viharitvā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi –

‘‘āyāmānanda, yena pāṭaligāmo tenupasaṅkamissāmā’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi.

Bhikkhu Sujato · CC0

When the Buddha had stayed in Nāḷandā as long as he pleased, he addressed Venerable Ānanda,

“Come, Ānanda, let’s go to Pāṭali Village.”

Pāli

Atha kho bhagavā mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ yena pāṭaligāmo tadavasari. Assosuṃ kho pāṭaligāmikā upāsakā – ‘‘bhagavā kira pāṭaligāmaṃ anuppatto’’ti. Atha kho pāṭaligāmikā upāsakā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho pāṭaligāmikā upāsakā bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘adhivāsetu no, bhante, bhagavā āvasathāgāra’’nti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena.

Bhikkhu Sujato · CC0

Then the Buddha together with a large Saṅgha of mendicants arrived at Pāṭali Village.

Pāli

Atha kho pāṭaligāmikā upāsakā bhagavato adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā yena āvasathāgāraṃ tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā sabbasanthariṃ āvasathāgāraṃ santharitvā āsanāni

paññapetvā udakamaṇikaṃ patiṭṭhāpetvā telapadīpaṃ āropetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhitā kho pāṭaligāmikā upāsakā bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘sabbasantharisanthataṃ, bhante, āvasathāgāraṃ, āsanāni paññattāni, udakamaṇiko patiṭṭhāpito, telapadīpo āropito; yassadāni, bhante, bhagavā kālaṃ maññatī’’ti.

Bhikkhu Sujato · CC0

Then, knowing that the Buddha had consented, the lay followers of Pāṭali Village rose from their seats, bowed and respectfully circled the Buddha, keeping him on their right. Then they went to the guest house, where they spread carpets all over, prepared seats, set up a water jar, and placed an oil lamp. Then they went back to the Buddha, bowed, stood to one side, and told him of their preparations, saying:

Pāli

Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṃ. Nivāsetvā pattacīvaramādāya saddhiṃ bhikkhusaṅghena yena

āvasathāgāraṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā pāde pakkhāletvā āvasathāgāraṃ pavisitvā majjhimaṃ thambhaṃ nissāya puratthābhimukho nisīdi.

Bhikkhu Sujato · CC0

In the morning, the Buddha robed up and, taking his bowl and robe, went to the guest house together with the Saṅgha of mendicants. Having washed his feet, he entered the guest house and sat against the central column facing east.

Pāli

Bhikkhusaṅghopi kho pāde pakkhāletvā āvasathāgāraṃ pavisitvā pacchimaṃ bhittiṃ nissāya puratthābhimukho nisīdi bhagavantameva purakkhatvā.

Bhikkhu Sujato · CC0

The Saṅgha of mendicants also washed their feet, entered the guest house, and sat against the west wall facing east, with the Buddha right in front of them.

Pāli

Pāṭaligāmikāpi kho upāsakā pāde pakkhāletvā āvasathāgāraṃ pavisitvā puratthimaṃ bhittiṃ nissāya pacchimābhimukhā nisīdiṃsu bhagavantameva purakkhatvā.

Bhikkhu Sujato · CC0

The lay followers of Pāṭali Village also washed their feet, entered the guest house, and sat against the east wall facing west, with the Buddha right in front of them.

row 21
Pāli

19. Atha kho bhagavā pāṭaligāmike upāsake āmantesi – ‘‘pañcime, gahapatayo, ādīnavā dussīlassa sīlavipattiyā. Katame pañca?

Bhikkhu Sujato · CC0

Then the Buddha addressed them:

Pāli

Idha, gahapatayo, dussīlo sīlavipanno pamādādhikaraṇaṃ mahatiṃ bhogajāniṃ nigacchati. Ayaṃ paṭhamo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā.

Bhikkhu Sujato · CC0

Firstly, an unethical person loses great wealth on account of negligence.

Pāli

‘‘Puna caparaṃ, gahapatayo, dussīlassa sīlavipannassa pāpako kittisaddo abbhuggacchati. Ayaṃ dutiyo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā.

Bhikkhu Sujato · CC0

Furthermore, an unethical person gets a bad reputation.

Pāli

‘‘Puna caparaṃ, gahapatayo, dussīlo sīlavipanno yaññadeva parisaṃ upasaṅkamati – yadi

khattiyaparisaṃ yadi brāhmaṇaparisaṃ yadi gahapatiparisaṃ yadi samaṇaparisaṃ – avisārado

upasaṅkamati maṅkubhūto. Ayaṃ tatiyo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā.

Bhikkhu Sujato · CC0

Furthermore, an unethical person enters any kind of assembly unconfident and embarrassed, whether it’s an assembly of aristocrats, brahmins, householders, or ascetics.

This is the third drawback.

Pāli

‘‘Puna caparaṃ, gahapatayo, dussīlo sīlavipanno sammūḷho kālaṅkaroti. Ayaṃ catuttho ādīnavo

Bhikkhu Sujato · CC0

Furthermore, an unethical person feels lost when they die.

Pāli

dussīlassa sīlavipattiyā.

‘‘Puna caparaṃ, gahapatayo, dussīlo sīlavipanno kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ

vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. Ayaṃ pañcamo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā.

Bhikkhu Sujato · CC0

“Householders, there are these five drawbacks for an unethical person because of their failure in ethics.

Furthermore, an unethical person, when their body breaks up, after death, is reborn in a place of loss, a bad place, the underworld, hell.

This is the fifth drawback.

Pāli

Ime kho, gahapatayo, pañca ādīnavā dussīlassa sīlavipattiyā.

Bhikkhu Sujato · CC0

These are the five drawbacks for an unethical person because of their failure in ethics.

row 22
Pāli

Sīlavanttaānisaṃsā

20. ‘‘Pañcime, gahapatayo, ānisaṃsā sīlavato sīlasampadāya. Katame pañca?

Bhikkhu Sujato · CC0

There are these five benefits for an ethical person because of their accomplishment in ethics.

Pāli

Idha, gahapatayo, sīlavā sīlasampanno appamādādhikaraṇaṃ mahantaṃ bhogakkhandhaṃ adhigacchati. Ayaṃ paṭhamo ānisaṃso sīlavato sīlasampadāya.

Bhikkhu Sujato · CC0

Firstly, an ethical person gains great wealth on account of diligence.

Pāli

‘‘Puna caparaṃ, gahapatayo, sīlavato sīlasampannassa kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati. Ayaṃ dutiyo ānisaṃso sīlavato sīlasampadāya.

Bhikkhu Sujato · CC0

Furthermore, an ethical person gets a good reputation.

Pāli

‘‘Puna caparaṃ, gahapatayo, sīlavā sīlasampanno yaññadeva parisaṃ upasaṅkamati – yadi

khattiyaparisaṃ yadi brāhmaṇaparisaṃ yadi gahapatiparisaṃ yadi samaṇaparisaṃ visārado

upasaṅkamati amaṅkubhūto. Ayaṃ tatiyo ānisaṃso sīlavato sīlasampadāya.

Bhikkhu Sujato · CC0

Furthermore, an ethical person enters any kind of assembly bold and self-assured, whether it’s an assembly of aristocrats, brahmins, householders, or ascetics.

This is the third benefit.

Pāli

‘‘Puna caparaṃ, gahapatayo, sīlavā sīlasampanno asammūḷho kālaṅkaroti. Ayaṃ catuttho ānisaṃso

sīlavato sīlasampadāya.

Bhikkhu Sujato · CC0

Furthermore, an ethical person dies not feeling lost.

There are these five benefits for an ethical person because of their accomplishment in ethics.

Pāli

‘‘Puna caparaṃ, gahapatayo, sīlavā sīlasampanno kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ

Bhikkhu Sujato · CC0

Furthermore, when an ethical person’s body breaks up, after death, they’re reborn in a good place, a heavenly realm.

Pāli

lokaṃ upapajjati. Ayaṃ pañcamo ānisaṃso sīlavato sīlasampadāya.

Ime kho, gahapatayo, pañca ānisaṃsā sīlavato sīlasampadāyā’’ti.

Bhikkhu Sujato · CC0

This is the fifth benefit.

These are the five benefits for an ethical person because of their accomplishment in ethics.”

row 23
Pāli

21. Atha kho bhagavā pāṭaligāmike upāsake bahudeva rattiṃ dhammiyā kathāya sandassetvā

samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā uyyojesi – ‘‘abhikkantā kho, gahapatayo, ratti, yassadāni

tumhe kālaṃ maññathā’’ti.

Bhikkhu Sujato · CC0

The Buddha spent much of the night educating, encouraging, firing up, and inspiring the lay followers of Pāṭali Village with a Dhamma talk. Then he sent them off,

“The night is getting late, householders. Please go at your convenience.”

Pāli

‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho pāṭaligāmikā upāsakā bhagavato paṭissutvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkamiṃsu. Atha kho bhagavā acirapakkantesu pāṭaligāmikesu upāsakesu suññāgāraṃ pāvisi.

Bhikkhu Sujato · CC0

“Yes, sir,” replied the lay followers of Pāṭali Village. They got up from their seat, bowed and respectfully circled the Buddha, keeping him on their right, before leaving.

row 24
Pāli

Pāṭaliputtanagaramāpanaṃ

Pāli

22. Tena kho pana samayena sunidhavassakārā magadhamahāmattā pāṭaligāme nagaraṃ māpenti vajjīnaṃ paṭibāhāya. Tena samayena sambahulā devatāyo sahasseva pāṭaligāme vatthūni pariggaṇhanti.

Bhikkhu Sujato · CC0

Now at that time the Magadhan chief ministers Sunidha and Vassakāra were building a citadel at Pāṭali Village to keep the Vajjis out.

Pāli

Yasmiṃ padese mahesakkhā devatā vatthūni pariggaṇhanti, mahesakkhānaṃ tattha raññaṃ rājamahāmattānaṃ cittāni namanti nivesanāni māpetuṃ. Yasmiṃ padese majjhimā devatā vatthūni pariggaṇhanti, majjhimānaṃ tattha raññaṃ rājamahāmattānaṃ cittāni namanti nivesanāni māpetuṃ. Yasmiṃ padese nīcā devatā vatthūni pariggaṇhanti, nīcānaṃ tattha raññaṃ

Bhikkhu Sujato · CC0

Illustrious rulers or royal ministers inclined to build houses at sites possessed by illustrious deities.

Pāli

rājamahāmattānaṃ cittāni namanti nivesanāni māpetuṃ.

Addasā kho bhagavā dibbena cakkhunā

visuddhena atikkantamānusakena tā devatāyo sahasseva pāṭaligāme vatthūni pariggaṇhantiyo.

Bhikkhu Sujato · CC0

Illustrious rulers or royal ministers inclined to build houses at sites possessed by illustrious deities.

With clairvoyance that is purified and superhuman, the Buddha saw those deities taking possession of building sites in Pāṭali Village.

Pāli

Atha kho bhagavā rattiyā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘ke nu kho, ānanda, pāṭaligāme nagaraṃ māpentī’’ti?

Bhikkhu Sujato · CC0

The Buddha rose at the crack of dawn and addressed Ānanda,

Pāli

‘‘Sunidhavassakārā, bhante, magadhamahāmattā pāṭaligāme nagaraṃ māpenti vajjīnaṃ paṭibāhāyā’’ti.

‘‘Seyyathāpi, ānanda, devehi tāvatiṃsehi saddhiṃ mantetvā, evameva kho, ānanda, sunidhavassakārā

magadhamahāmattā pāṭaligāme nagaraṃ māpenti vajjīnaṃ paṭibāhāya. Idhāhaṃ, ānanda, addasaṃ

Bhikkhu Sujato · CC0

“Sir, the Magadhan ministers Sunidha and Vassakāra are building a citadel to keep the Vajjis out.”

“It’s as if they were building the citadel in consultation with the gods of the thirty-three.

Pāli

dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena sambahulā devatāyo sahasseva pāṭaligāme vatthūni pariggaṇhantiyo. Yasmiṃ, ānanda, padese mahesakkhā devatā vatthūni pariggaṇhanti, mahesakkhānaṃ tattha raññaṃ rājamahāmattānaṃ cittāni namanti nivesanāni māpetuṃ. Yasmiṃ padese majjhimā devatā vatthūni pariggaṇhanti, majjhimānaṃ tattha raññaṃ rājamahāmattānaṃ cittāni namanti nivesanāni māpetuṃ. Yasmiṃ padese nīcā devatā vatthūni pariggaṇhanti, nīcānaṃ tattha raññaṃ

rājamahāmattānaṃ cittāni namanti nivesanāni māpetuṃ.

Bhikkhu Sujato · CC0

Illustrious rulers or royal ministers inclined to build houses at sites possessed by illustrious deities.

Pāli

Yāvatā, ānanda, ariyaṃ āyatanaṃ yāvatā

vaṇippatho idaṃ agganagaraṃ bhavissati pāṭaliputtaṃ puṭabhedanaṃ. Pāṭaliputtassa kho, ānanda, tayo antarāyā bhavissanti – aggito vā udakato vā mithubhedā vā’’ti.

Bhikkhu Sujato · CC0

As far as the civilized region extends, as far as the trading zone extends, this will be the chief city: the Pāṭaliputta trade center.

But Pāṭaliputta will face three threats:

row 25
Pāli

23. Atha kho sunidhavassakārā magadhamahāmattā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodiṃsu, sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu, ekamantaṃ ṭhitā kho sunidhavassakārā magadhamahāmattā bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘adhivāsetu no bhavaṃ gotamo ajjatanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghenā’’ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena.

Bhikkhu Sujato · CC0

Then the Magadhan ministers Sunidha and Vassakāra approached the Buddha, and exchanged greetings with him.

Pāli

Atha kho sunidhavassakārā magadhamahāmattā bhagavato adhivāsanaṃ viditvā yena sako āvasatho tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā sake āvasathe paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṃ ārocāpesuṃ – ‘‘kālo, bho gotama, niṭṭhitaṃ bhatta’’nti.

Bhikkhu Sujato · CC0

Then, knowing that the Buddha had consented, they went to their own guest house, where they had delicious fresh and cooked foods prepared. Then they had the Buddha informed of the time, saying,

Pāli

Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya saddhiṃ bhikkhusaṅghena yena

sunidhavassakārānaṃ magadhamahāmattānaṃ āvasatho tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho sunidhavassakārā magadhamahāmattā buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesuṃ sampavāresuṃ. Atha kho sunidhavassakārā magadhamahāmattā bhagavantaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ aññataraṃ nīcaṃ āsanaṃ gahetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu.

Bhikkhu Sujato · CC0

Then the Buddha robed up in the morning and, taking his bowl and robe, went to their guest house together with the mendicant Saṅgha, where he sat down on the seat spread out.

Then Sunidha and Vassakāra served and satisfied the mendicant Saṅgha headed by the Buddha with their own hands with delicious fresh and cooked foods.

Pāli

Ekamantaṃ nisinne kho sunidhavassakāre magadhamahāmatte bhagavā imāhi gāthāhi anumodi –

Bhikkhu Sujato · CC0

The Buddha expressed his appreciation with these verses:

Pāli

‘‘Yasmiṃ padese kappeti, vāsaṃ paṇḍitajātiyo;

Bhikkhu Sujato · CC0

“In the place he makes his dwelling,

Pāli

Sīlavantettha bhojetvā, saññate brahmacārayo.

Bhikkhu Sujato · CC0

and the virtuous here,

Pāli

‘‘Yā tattha devatā āsuṃ, tāsaṃ dakkhiṇamādise;

Bhikkhu Sujato · CC0

he should dedicate an offering

Pāli

Tā pūjitā pūjayanti, mānitā mānayanti naṃ.

Bhikkhu Sujato · CC0

Venerated, they venerate him;

Pāli

‘‘Tato naṃ anukampanti, mātā puttaṃva orasaṃ;

Bhikkhu Sujato · CC0

After that they have sympathy for him,

Pāli

Devatānukampito poso, sadā bhadrāni passatī’’ti.

Bhikkhu Sujato · CC0

A man beloved of the deities

Pāli

Atha kho bhagavā sunidhavassakāre magadhamahāmatte imāhi gāthāhi anumoditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi.

Bhikkhu Sujato · CC0

When the Buddha had expressed his appreciation to Sunidha and Vassakāra with these verses, he rose from his seat and left.

row 26
Pāli

24. Tena kho pana samayena sunidhavassakārā magadhamahāmattā bhagavantaṃ piṭṭhito piṭṭhito

anubandhā honti – ‘‘yenajja samaṇo gotamo dvārena nikkhamissati, taṃ gotamadvāraṃ nāma

bhavissati. Yena titthena gaṅgaṃ nadiṃ tarissati, taṃ gotamatitthaṃ nāma bhavissatī’’ti.

Bhikkhu Sujato · CC0

Sunidha and Vassakāra followed behind the Buddha, thinking,

“The gate through which the ascetic Gotama exits today shall be named the Gotama Gate.

The ford at which he crosses the Ganges River shall be named the Gotama Ford.”

Pāli

Atha kho bhagavā yena dvārena nikkhami, taṃ gotamadvāraṃ nāma ahosi. Atha kho bhagavā yena gaṅgā nadī tenupasaṅkami. Tena kho pana samayena gaṅgā nadī pūrā hoti samatittikā kākapeyyā. Appekacce manussā nāvaṃ pariyesanti, appekacce uḷumpaṃ pariyesanti, appekacce kullaṃ bandhanti apārā, pāraṃ gantukāmā.

Atha kho bhagavā – seyyathāpi nāma balavā

puriso samiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya, evameva – gaṅgāya nadiyā

Bhikkhu Sujato · CC0

Then the gate through which the Buddha exited was named the Gotama Gate.

But, as easily as a strong person would extend or contract their arm, the Buddha, together with the mendicant Saṅgha, vanished from the near shore and landed on the far shore.

Pāli

orimatīre antarahito pārimatīre paccuṭṭhāsi saddhiṃ bhikkhusaṅghena.

Bhikkhu Sujato · CC0

But, as easily as a strong person would extend or contract their arm, the Buddha, together with the mendicant Saṅgha, vanished from the near shore and landed on the far shore.

Pāli

Addasā kho bhagavā te manusse appekacce nāvaṃ pariyesante appekacce uḷumpaṃ pariyesante appekacce kullaṃ bandhante apārā pāraṃ gantukāme. Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

Bhikkhu Sujato · CC0

He saw all those humans wanting to cross over.

Pāli

‘‘Ye taranti aṇṇavaṃ saraṃ,

Bhikkhu Sujato · CC0

“Those who cross a deluge or stream

Pāli

setuṃ katvāna visajja pallalāni;

Bhikkhu Sujato · CC0

have built a bridge and left the marshes behind.

Pāli

Kullañhi jano bandhati,

Bhikkhu Sujato · CC0

While some people are still tying a raft,

Pāli

tiṇṇā medhāvino janā’’ti.

Bhikkhu Sujato · CC0

intelligent people have crossed over.”

row 27
Pāli

Ariyasaccakathā

Bhikkhu Sujato · CC0

8. Talk on the Noble Truths

Pāli

25. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘āyāmānanda, yena koṭigāmo

tenupasaṅkamissāmā’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. Atha kho

bhagavā mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ yena koṭigāmo tadavasari.

Bhikkhu Sujato · CC0

Then the Buddha said to Venerable Ānanda,

“Yes, sir,” Ānanda replied.

Then the Buddha together with a large Saṅgha of mendicants arrived at the village of Koṭi,

Pāli

Tatra sudaṃ bhagavā koṭigāme viharati. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi –

Bhikkhu Sujato · CC0

and stayed there.

Pāli

‘‘Catunnaṃ, bhikkhave, ariyasaccānaṃ ananubodhā appaṭivedhā evamidaṃ dīghamaddhānaṃ

sandhāvitaṃ saṃsaritaṃ mamanceva tumhākañca. Katamesaṃ catunnaṃ?

Bhikkhu Sujato · CC0

“Mendicants, due to not understanding and not penetrating four noble truths, both you and I have wandered and transmigrated for such a very long time.

What four?

Pāli

Dukkhassa, bhikkhave, ariyasaccassa ananubodhā appaṭivedhā evamidaṃ dīghamaddhānaṃ sandhāvitaṃ saṃsaritaṃ mamanceva tumhākañca.

Bhikkhu Sujato · CC0

The noble truths of suffering,

Pāli

Dukkhasamudayassa, bhikkhave, ariyasaccassa ananubodhā appaṭivedhā evamidaṃ dīghamaddhānaṃ sandhāvitaṃ saṃsaritaṃ mamanceva tumhākañca.

Bhikkhu Sujato · CC0

the origin of suffering,

Pāli

Dukkhanirodhassa, bhikkhave, ariyasaccassa ananubodhā appaṭivedhā evamidaṃ dīghamaddhānaṃ sandhāvitaṃ saṃsaritaṃ mamanceva tumhākañca.

Bhikkhu Sujato · CC0

the cessation of suffering,

Pāli

Dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya, bhikkhave, ariyasaccassa ananubodhā appaṭivedhā evamidaṃ dīghamaddhānaṃ sandhāvitaṃ saṃsaritaṃ mamanceva tumhākañca.

Tayidaṃ, bhikkhave, dukkhaṃ ariyasaccaṃ anubuddhaṃ paṭividdhaṃ, dukkhasamudayaṃ

ariyasaccaṃ anubuddhaṃ paṭividdhaṃ, dukkhanirodhaṃ ariyasaccaṃ anubuddhaṃ paṭividdhaṃ, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṃ anubuddhaṃ paṭividdhaṃ, ucchinnā bhavataṇhā, khīṇā bhavanetti, natthidāni punabbhavo’’ti.

Bhikkhu Sujato · CC0

and the practice that leads to the cessation of suffering.

These noble truths of suffering, origin, cessation, and the path have been understood and comprehended. Craving for continued existence has been cut off; the leash to existence is ended; now there’ll be no more future lives.”

Pāli

Idamavoca bhagavā. Idaṃ vatvāna sugato athāparaṃ etadavoca satthā –

Bhikkhu Sujato · CC0

That is what the Buddha said.

Pāli

‘‘Catunnaṃ ariyasaccānaṃ, yathābhūtaṃ adassanā;

Bhikkhu Sujato · CC0

“Because of not truly seeing

Pāli

Saṃsitaṃ dīghamaddhānaṃ, tāsu tāsveva jātisu.

Bhikkhu Sujato · CC0

we have transmigrated for a long time

Pāli

Tāni etāni diṭṭhāni, bhavanetti samūhatā;

Bhikkhu Sujato · CC0

But now that these truths have been seen,

Pāli

Ucchinnaṃ mūlaṃ dukkhassa, natthi dāni punabbhavo’’ti.

Bhikkhu Sujato · CC0

The root of suffering is cut off,

Pāli

Tatrapi sudaṃ bhagavā koṭigāme viharanto etadeva bahulaṃ bhikkhūnaṃ dhammiṃ kathaṃ karoti

Bhikkhu Sujato · CC0

And while staying at the village of Koṭi, too, the Buddha often gave this Dhamma talk to the mendicants:

Pāli

– ‘‘iti sīlaṃ, iti samādhi, iti pannā.

Bhikkhu Sujato · CC0

“Such is ethics, such is immersion, such is wisdom.

Pāli

Sīlaparibhāvito samādhi mahapphalo hoti mahānisaṃso.

Bhikkhu Sujato · CC0

When immersion is imbued with ethics it’s very fruitful and beneficial.

Pāli

Samādhiparibhāvitā pannā mahapphalā hoti mahānisaṃsā.

Paññāparibhāvitaṃ cittaṃ sammadeva

Bhikkhu Sujato · CC0

When wisdom is imbued with immersion it’s very fruitful and beneficial.

When the mind is imbued with wisdom it is rightly freed from the defilements, namely,

Pāli

āsavehi vimuccati, seyyathidaṃ – kāmāsavā, bhavāsavā, avijjāsavā’’ti.

Bhikkhu Sujato · CC0

the defilements of sensuality, desire to be reborn, and ignorance.”

row 28
Pāli

Anāvattidhammasambodhiparāyaṇā

Pāli

26. Atha kho bhagavā koṭigāme yathābhirantaṃ viharitvā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi –

‘‘āyāmānanda, yena nātikā tenupaṅkamissāmā’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. Atha kho bhagavā mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ yena nātikā tadavasari.

Bhikkhu Sujato · CC0

When the Buddha had stayed in the village of Koṭi as long as he pleased, he said to Ānanda,

“Come, Ānanda, let’s go to the land of the Ñātikas.”

Pāli

Tatrapi sudaṃ bhagavā nātike viharati giñjakāvasathe. Atha kho āyasmā ānando yena

Bhikkhu Sujato · CC0

where he stayed in the brick house at Ñātika.

Pāli

bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca –

Bhikkhu Sujato · CC0

Then Venerable Ānanda went up to the Buddha, bowed, sat down to one side, and said to him,

Pāli

‘‘sāḷho nāma, bhante, bhikkhu nātike kālaṅkato,

tassa kā gati, ko abhisamparāyo?

Bhikkhu Sujato · CC0

“Sir, the monk named Sāḷha has passed away in Ñātika. Where has he been reborn in his next life?

Pāli

Nandā nāma, bhante, bhikkhunī nātike kālaṅkatā, tassā kā gati, ko abhisamparāyo?

Bhikkhu Sujato · CC0

The nun named Nandā,

Pāli

Sudatto nāma, bhante, upāsako nātike kālaṅkato, tassa kā gati, ko abhisamparāyo?

Bhikkhu Sujato · CC0

the layman named Sudatta,

Pāli

Sujātā nāma, bhante, upāsikā nātike kālaṅkatā, tassā kā gati, ko abhisamparāyo?

Bhikkhu Sujato · CC0

and the laywoman named Sujātā have passed away in Ñātika. Where have they been reborn in the next life?

Pāli

Kukkuṭo nāma, bhante, upāsako nātike kālaṅkato, tassa kā gati, ko abhisamparāyo?

Bhikkhu Sujato · CC0

The laymen named Kakkaṭa,

Pāli

Kāḷimbo nāma, bhante, upāsako…pe… nikaṭo nāma, bhante, upāsako… kaṭissaho nāma, bhante, upāsako… tuṭṭho nāma, bhante, upāsako… santuṭṭho nāma, bhante, upāsako… bhaddo nāma, bhante, upāsako… subhaddo nāma, bhante, upāsako nātike kālaṅkato, tassa kā gati, ko abhisamparāyo’’ti?

proposed fillerfrom another suttaconf highsource dn16:2.6.4attested 1×
nātike kālaṅkato, tassa kā gati, ko abhisamparāyo? Sujātā nāma, bhante, upāsikā nātike kālaṅkatā, tassā kā gati, ko abhisamparāyo? Kukkuṭo nāma, bhante, upāsako nātike kālaṅkato, tassa kā gati, ko abhisamparāyo? Kāḷimbo nāma, bhante, upāsako
Bhikkhu Sujato · CC0

Kaḷibha,

row 29
Pāli

27. ‘‘Sāḷho, ānanda, bhikkhu āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva

dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi.

Bhikkhu Sujato · CC0

“Ānanda, the monk Sāḷha had realized the undefiled freedom of heart and freedom by wisdom, having realized it with his own insight in this very life due to the ending of defilements.

Pāli

Nandā, ānanda, bhikkhunī pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyinī anāvattidhammā tasmā lokā.

Bhikkhu Sujato · CC0

The nun Nandā had ended the five lower fetters. She’s been reborn spontaneously, and will be extinguished there, not liable to return from that world.

Pāli

Sudatto, ānanda, upāsako tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā rāgadosamohānaṃ tanuttā sakadāgāmī

sakideva imaṃ lokaṃ āgantvā dukkhassantaṃ karissati.

Bhikkhu Sujato · CC0

The layman Sudatta had ended three fetters, and weakened greed, hate, and delusion. He’s a once-returner; he will come back to this world once only, then make an end of suffering.

Pāli

Sujātā, ānanda, upāsikā tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ

parikkhayā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā.

Bhikkhu Sujato · CC0

The laywoman Sujātā had ended three fetters. She’s a stream-enterer, not liable to be reborn in the underworld, assured, destined for awakening.

Pāli

Kukkuṭo, ānanda, upāsako pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātiko tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā.

Bhikkhu Sujato · CC0

The laymen Kakkaṭa,

Pāli

Kāḷimbo, ānanda, upāsako…pe… nikaṭo, ānanda, upāsako… kaṭissaho, ānanda, upāsako… tuṭṭho, ānanda, upāsako … santuṭṭho, ānanda, upāsako… bhaddo, ānanda, upāsako… subhaddo, ānanda, upāsako pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātiko tattha

proposed fillerNO ATTESTED SOURCE
the filler exists nowhere — it would have to be generated from the parallel passage
Bhikkhu Sujato · CC0

Kaḷibha,

Pāli

parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā.

Paropaññāsaṃ, ānanda, nātike upāsakā kālaṅkatā, pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyino anāvattidhammā tasmā lokā.

Bhikkhu Sujato · CC0

The laymen Kakkaṭa,

Over fifty laymen in Ñātika have passed away having ended the five lower fetters. They’ve been reborn spontaneously, and will be extinguished there, not liable to return from that world.

Pāli

Sādhikā navuti, ānanda, nātike upāsakā kālaṅkatā tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā rāgadosamohānaṃ tanuttā sakadāgāmino sakideva imaṃ lokaṃ āgantvā dukkhassantaṃ karissanti.

Bhikkhu Sujato · CC0

More than ninety laymen in Ñātika have passed away having ended three fetters, and weakened greed, hate, and delusion. They’re once-returners, who will come back to this world once only, then make an end of suffering.

Pāli

Sātirekāni, ānanda, pañcasatāni nātike upāsakā kālaṅkatā, tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā.

Bhikkhu Sujato · CC0

More than five hundred laymen in Ñātika have passed away having ended three fetters. They’re stream-enterers, not liable to be reborn in the underworld, assured, destined for awakening.

row 30
Pāli

Dhammādāsadhammapariyāyā

Pāli

28. ‘‘Anacchariyaṃ kho panetaṃ, ānanda, yaṃ manussabhūto kālaṅkareyya. Tasmiṃyeva kālaṅkate tathāgataṃ upasaṅkamitvā etamatthaṃ

pucchissatha, vihesā hesā, ānanda, tathāgatassa.

Bhikkhu Sujato · CC0

It’s no wonder that a human being should pass away.

But if you should come and ask me about it each and every time someone passes away, that would be a bother for me.

Pāli

Tasmātihānanda, dhammādāsaṃ nāma dhammapariyāyaṃ desessāmi, yena samannāgato ariyasāvako ākaṅkhamāno attanāva attānaṃ

byākareyya –

Bhikkhu Sujato · CC0

So Ānanda, I will teach you the explanation of the Dhamma named ‘the mirror of the teaching’. A noble disciple who has this may declare of themselves:

Pāli

‘khīṇanirayomhi khīṇatiracchānayoni khīṇapettivisayo khīṇāpāyaduggativinipāto,

sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’ti.

Bhikkhu Sujato · CC0

‘I’ve finished with rebirth in hell, the animal realm, and the ghost realm. I’ve finished with all places of loss, bad places, the underworld. I am a stream-enterer! I’m not liable to be reborn in the underworld, and am assured, destined for awakening.’

row 31
Pāli

29. ‘‘Katamo ca so, ānanda, dhammādāso dhammapariyāyo, yena samannāgato ariyasāvako

ākaṅkhamāno attanāva attānaṃ byākareyya – ‘khīṇanirayomhi khīṇatiracchānayoni khīṇapettivisayo khīṇāpāyaduggativinipāto, sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’ti?

Bhikkhu Sujato · CC0

And what is that mirror of the teaching?

‘I’ve finished with rebirth in hell, the animal realm, and the ghost realm. I’ve finished with all places of loss, bad places, the underworld. I am a stream-enterer! I’m not liable to be reborn in the underworld, and am assured, destined for awakening.’

Pāli

‘‘Idhānanda, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti – ‘itipi so bhagavā arahaṃ

sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā

devamanussānaṃ buddho bhagavā’ti.

Bhikkhu Sujato · CC0

It’s when a noble disciple has experiential confidence in the Buddha:

‘That Blessed One is perfected, a fully awakened Buddha, accomplished in knowledge and conduct, holy, knower of the world, supreme guide for those fit for training, teacher of gods and humans, awakened, blessed.’

Pāli

‘‘Dhamme aveccappasādena samannāgato hoti – ‘svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko

akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṃ veditabbo viññūhī’ti.

‘‘Saṅghe aveccappasādena samannāgato hoti – ‘suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho,

Bhikkhu Sujato · CC0

They have experiential confidence in the teaching:

‘The teaching is well explained by the Buddha—apparent in the present life, immediately effective, inviting inspection, relevant, so that sensible people can know it for themselves.’

They have experiential confidence in the Saṅgha:

Pāli

ujuppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, ñāyappaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, sāmīcippaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho yadidaṃ cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā, esa bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā’ti.

Bhikkhu Sujato · CC0

‘The Saṅgha of the Buddha’s disciples is practicing the way that’s good, direct, systematic, and proper. It consists of the four pairs, the eight individual persons. This is the Saṅgha of the Buddha’s disciples that is worthy of offerings dedicated to the gods, worthy of hospitality, worthy of a religious donation, worthy of greeting with cupped palms, and is the supreme field of merit for the world.’

Pāli

‘‘Ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi acchiddehi asabalehi akammāsehi bhujissehi

viññūpasatthehi aparāmaṭṭhehi samādhisaṃvattanikehi.

‘‘Ayaṃ kho so, ānanda, dhammādāso dhammapariyāyo, yena samannāgato ariyasāvako

Bhikkhu Sujato · CC0

And a noble disciple’s ethical conduct is loved by the noble ones, unbroken, impeccable, spotless, and unmarred, liberating, praised by sensible people, not mistaken, and leading to immersion.

This is that mirror of the teaching.”

Pāli

ākaṅkhamāno attanāva attānaṃ byākareyya – ‘khīṇanirayomhi khīṇatiracchānayoni khīṇapettivisayo khīṇāpāyaduggativinipāto, sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’’’ti.

Pāli

Tatrapi sudaṃ bhagavā nātike viharanto giñjakāvasathe etadeva bahulaṃ bhikkhūnaṃ dhammiṃ kathaṃ karoti –

Bhikkhu Sujato · CC0

And while staying there in Ñātika the Buddha often gave this Dhamma talk to the mendicants:

Pāli

‘‘Iti sīlaṃ iti samādhi iti paññā.

Bhikkhu Sujato · CC0

“Such is ethics, such is immersion, such is wisdom.

Pāli

Sīlaparibhāvito samādhi mahapphalo hoti mahānisaṃso.

Bhikkhu Sujato · CC0

When immersion is imbued with ethics it’s very fruitful and beneficial.

Pāli

Samādhiparibhāvitā paññā mahapphalā hoti mahānisaṃsā.

Bhikkhu Sujato · CC0

When wisdom is imbued with immersion it’s very fruitful and beneficial.

Pāli

Paññāparibhāvitaṃ cittaṃ sammadeva āsavehi vimuccati, seyyathidaṃ – kāmāsavā, bhavāsavā, avijjāsavā’’ti.

Bhikkhu Sujato · CC0

When the mind is imbued with wisdom it is rightly freed from the defilements, namely,

row 32
Pāli

30. Atha kho bhagavā nātike yathābhirantaṃ viharitvā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi –

‘‘āyāmānanda, yena vesālī tenupasaṅkamissāmā’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā ānando bhagavato

paccassosi. Atha kho bhagavā mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ yena vesālī tadavasari.

Bhikkhu Sujato · CC0

When the Buddha had stayed in Ñātika as long as he pleased, he addressed Venerable Ānanda,

“Come, Ānanda, let’s go to Vesālī.”

Then the Buddha together with a large Saṅgha of mendicants arrived at Vesālī,

Pāli

Tatra sudaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati ambapālivane.

Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi –

Bhikkhu Sujato · CC0

where he stayed in Ambapālī’s Mango Grove.

There the Buddha addressed the mendicants:

Pāli

‘‘Sato, bhikkhave, bhikkhu vihareyya sampajāno, ayaṃ vo amhākaṃ anusāsanī. Kathañca,

Bhikkhu Sujato · CC0

“Mendicants, a mendicant should live mindful and aware.

Pāli

bhikkhave, bhikkhu sato hoti?

Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.

Bhikkhu Sujato · CC0

And how is a mendicant mindful?

It’s when a mendicant meditates by observing an aspect of the body—keen, aware, and mindful, rid of covetousness and displeasure for the world.

Pāli

Vedanāsu vedanānupassī…pe… citte cittānupassī…pe…dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu sato hoti.

‘‘Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sampajāno hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu abhikkante paṭikkante

proposed fillerNO ATTESTED SOURCE
the filler exists nowhere — it would have to be generated from the parallel passage
proposed fillerNO ATTESTED SOURCE
the filler exists nowhere — it would have to be generated from the parallel passage
Bhikkhu Sujato · CC0

They meditate observing an aspect of feelings …

And how is a mendicant aware?

Pāli

sampajānakārī hoti,

Bhikkhu Sujato · CC0

It’s when a mendicant acts with situational awareness when going out and coming back; when looking ahead and aside; when bending and extending the limbs; when bearing the outer robe, bowl and robes; when eating, drinking, chewing, and tasting; when urinating and defecating; when walking, standing, sitting, sleeping, waking, speaking, and keeping silent.

Pāli

ālokite vilokite sampajānakārī hoti,

Bhikkhu Sujato · CC0

It’s when a mendicant acts with situational awareness when going out and coming back; when looking ahead and aside; when bending and extending the limbs; when bearing the outer robe, bowl and robes; when eating, drinking, chewing, and tasting; when urinating and defecating; when walking, standing, sitting, sleeping, waking, speaking, and keeping silent.

Pāli

samiñjite pasārite sampajānakārī hoti,

Bhikkhu Sujato · CC0

It’s when a mendicant acts with situational awareness when going out and coming back; when looking ahead and aside; when bending and extending the limbs; when bearing the outer robe, bowl and robes; when eating, drinking, chewing, and tasting; when urinating and defecating; when walking, standing, sitting, sleeping, waking, speaking, and keeping silent.

Pāli

saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī hoti, asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī hoti,

Bhikkhu Sujato · CC0

It’s when a mendicant acts with situational awareness when going out and coming back; when looking ahead and aside; when bending and extending the limbs; when bearing the outer robe, bowl and robes; when eating, drinking, chewing, and tasting; when urinating and defecating; when walking, standing, sitting, sleeping, waking, speaking, and keeping silent.

Pāli

uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti,

Bhikkhu Sujato · CC0

It’s when a mendicant acts with situational awareness when going out and coming back; when looking ahead and aside; when bending and extending the limbs; when bearing the outer robe, bowl and robes; when eating, drinking, chewing, and tasting; when urinating and defecating; when walking, standing, sitting, sleeping, waking, speaking, and keeping silent.

Pāli

gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve

Bhikkhu Sujato · CC0

It’s when a mendicant acts with situational awareness when going out and coming back; when looking ahead and aside; when bending and extending the limbs; when bearing the outer robe, bowl and robes; when eating, drinking, chewing, and tasting; when urinating and defecating; when walking, standing, sitting, sleeping, waking, speaking, and keeping silent.

Pāli

sampajānakārī hoti.

Bhikkhu Sujato · CC0

It’s when a mendicant acts with situational awareness when going out and coming back; when looking ahead and aside; when bending and extending the limbs; when bearing the outer robe, bowl and robes; when eating, drinking, chewing, and tasting; when urinating and defecating; when walking, standing, sitting, sleeping, waking, speaking, and keeping silent.

Pāli

Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu sampajāno hoti.

Sato, bhikkhave, bhikkhu vihareyya

sampajāno, ayaṃ vo amhākaṃ anusāsanī’’ti.

Bhikkhu Sujato · CC0

That’s how a mendicant is aware.

A mendicant should live mindful and aware.

This is my instruction to you.”

row 33
Pāli

Ambapālīgaṇikā

Bhikkhu Sujato · CC0

11. Ambapālī the Courtesan

Pāli

31. Assosi kho ambapālī gaṇikā – ‘‘bhagavā kira vesāliṃ anuppatto vesāliyaṃ viharati mayhaṃ

ambavane’’ti. Atha kho ambapālī gaṇikā bhaddāni bhaddāni yānāni yojāpetvā bhaddaṃ bhaddaṃ yānaṃ abhiruhitvā bhaddehi bhaddehi yānehi vesāliyā niyyāsi. Yena sako ārāmo tena pāyāsi. Yāvatikā yānassa bhūmi, yānena gantvā, yānā paccorohitvā pattikāva yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi.

Bhikkhu Sujato · CC0

Ambapālī the courtesan heard that the Buddha had arrived and was staying in her mango grove.

She had the finest carriages harnessed. Then she mounted a fine carriage and, along with other fine carriages, set out from Vesālī for her own park.

Pāli

Ekamantaṃ nisinnaṃ kho ambapāliṃ gaṇikaṃ bhagavā dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi. Atha kho ambapālī gaṇikā bhagavatā dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṃsitā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘adhivāsetu me, bhante, bhagavā svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghenā’’ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena.

Bhikkhu Sujato · CC0

The Buddha educated, encouraged, fired up, and inspired her with a Dhamma talk.

Pāli

Atha kho ambapālī gaṇikā bhagavato adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.

Bhikkhu Sujato · CC0

Then, knowing that the Buddha had consented, Ambapālī rose from her seat, bowed, and respectfully circled the Buddha, keeping him on her right, before leaving.

Pāli

Assosuṃ kho vesālikā licchavī – ‘‘bhagavā kira vesāliṃ anuppatto vesāliyaṃ viharati ambapālivane’’ti. Atha kho te licchavī bhaddāni bhaddāni yānāni yojāpetvā bhaddaṃ bhaddaṃ yānaṃ abhiruhitvā bhaddehi bhaddehi yānehi vesāliyā niyyiṃsu. Tatra ekacce licchavī nīlā honti nīlavaṇṇā nīlavatthā nīlālaṅkārā, ekacce licchavī pītā honti pītavaṇṇā pītavatthā pītālaṅkārā, ekacce licchavī lohitā honti lohitavaṇṇā lohitavatthā lohitālaṅkārā, ekacce licchavī odātā honti odātavaṇṇā odātavatthā odātālaṅkārā.

Bhikkhu Sujato · CC0

The Licchavis of Vesālī also heard that the Buddha had arrived and was staying in Ambapālī’s Mango Grove.

Pāli

Atha kho ambapālī gaṇikā daharānaṃ daharānaṃ licchavīnaṃ akkhena akkhaṃ cakkena cakkaṃ yugena yugaṃ paṭivaṭṭesi. Atha kho te licchavī ambapāliṃ gaṇikaṃ etadavocuṃ – ‘‘kiṃ, je ambapāli, daharānaṃ daharānaṃ licchavīnaṃ akkhena akkhaṃ cakkena cakkaṃ yugena yugaṃ paṭivaṭṭesī’’ti?

Bhikkhu Sujato · CC0

Then Ambapālī the courtesan collided with those Licchavi youths, axle to axle, wheel to wheel, yoke to yoke.

Pāli

‘‘Tathā hi pana me, ayyaputtā, bhagavā nimantito

svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghenā’’ti.

Bhikkhu Sujato · CC0

“Well, masters, it’s because I’ve invited the Buddha for tomorrow’s meal together with the mendicant Saṅgha.”

Pāli

‘‘Dehi, je ambapāli, etaṃ bhattaṃ satasahassenā’’ti.

Bhikkhu Sujato · CC0

“Wench, give us that meal for a hundred thousand!”

Pāli

‘‘Sacepi me, ayyaputtā, vesāliṃ sāhāraṃ dassatha,

Bhikkhu Sujato · CC0

“Masters, even if you were to give me Vesālī with her provinces, I still wouldn’t give that meal to you.”

Pāli

evamahaṃ taṃ bhattaṃ na dassāmī’’ti.

Bhikkhu Sujato · CC0

“Masters, even if you were to give me Vesālī with her provinces, I still wouldn’t give that meal to you.”

Pāli

Atha kho te licchavī aṅguliṃ phoṭesuṃ – ‘‘jitamha

vata bho ambakāya, jitamha vata bho ambakāyā’’ti.

Atha kho te licchavī yena ambapālivanaṃ tena pāyiṃsu.

Bhikkhu Sujato · CC0

Then the Licchavis snapped their fingers, saying,

“We’ve been beaten by the aunty! We’ve been beaten by the aunty!”

Then they continued on to Ambapālī’s Mango Grove.

Pāli

Addasā kho bhagavā te licchavī dūratova āgacchante. Disvāna bhikkhū āmantesi – ‘‘yesaṃ, bhikkhave, bhikkhūnaṃ devā tāvatiṃsā adiṭṭhapubbā, oloketha, bhikkhave, licchaviparisaṃ; apaloketha, bhikkhave, licchaviparisaṃ; upasaṃharatha, bhikkhave, licchaviparisaṃ – tāvatiṃsasadisa’’nti.

Bhikkhu Sujato · CC0

The Buddha saw them coming off in the distance,

Pāli

Atha kho te licchavī yāvatikā yānassa bhūmi, yānena gantvā, yānā paccorohitvā pattikāva yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinne kho te licchavī bhagavā dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi.

Bhikkhu Sujato · CC0

The Licchavis went by carriage as far as the terrain allowed, then descended and approached the Buddha on foot. They bowed to the Buddha, sat down to one side,

Pāli

Atha kho te licchavī bhagavatā dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṃsitā bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘adhivāsetu no, bhante, bhagavā svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghenā’’ti.

Bhikkhu Sujato · CC0

Then they said to the Buddha,

Pāli

Atha kho bhagavā te licchavī etadavoca – ‘‘adhivutthaṃ kho me, licchavī, svātanāya

ambapāliyā gaṇikāya bhatta’’nti.

Bhikkhu Sujato · CC0

Then the Buddha said to the Licchavis,

“I have already accepted tomorrow’s meal from Ambapālī the courtesan.”

Pāli

Atha kho te licchavī aṅguliṃ phoṭesuṃ – ‘‘jitamha vata bho ambakāya, jitamha vata bho ambakāyā’’ti. Atha kho te licchavī bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkamiṃsu.

Bhikkhu Sujato · CC0

Then the Licchavis snapped their fingers, saying,

row 34
Pāli

32. Atha kho ambapālī gaṇikā tassā rattiyā accayena sake ārāme paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ

paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṃ ārocāpesi – ‘‘kālo, bhante, niṭṭhitaṃ bhatta’’nti. Atha kho bhagavā

pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya saddhiṃ bhikkhusaṅghena yena ambapāliyā gaṇikāya nivesanaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi.

Bhikkhu Sujato · CC0

And when the night had passed Ambapālī had delicious fresh and cooked foods prepared in her own park. Then she had the Buddha informed of the time, saying,

“Sir, it’s time. The meal is ready.”

Then the Buddha robed up in the morning and, taking his bowl and robe, went to the home of Ambapālī together with the mendicant Saṅgha, where he sat down on the seat spread out.

Pāli

Atha kho ambapālī gaṇikā buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi. Atha kho ambapālī gaṇikā bhagavantaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ aññataraṃ nīcaṃ āsanaṃ gahetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnā kho ambapālī gaṇikā bhagavantaṃ etadavoca –

Bhikkhu Sujato · CC0

Then Ambapālī served and satisfied the mendicant Saṅgha headed by the Buddha with her own hands with delicious fresh and cooked foods.

Pāli

‘‘imāhaṃ, bhante, ārāmaṃ buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa dammī’’ti. Paṭiggahesi bhagavā

Bhikkhu Sujato · CC0

“Sir, I present this park to the mendicant Saṅgha headed by the Buddha.”

Pāli

ārāmaṃ.

Atha kho bhagavā ambapāliṃ gaṇikaṃ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi.

Bhikkhu Sujato · CC0

“Sir, I present this park to the mendicant Saṅgha headed by the Buddha.”

Then the Buddha educated, encouraged, fired up, and inspired her with a Dhamma talk, after which he rose from his seat and left.

Pāli

Tatrapi sudaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharanto ambapālivane etadeva bahulaṃ bhikkhūnaṃ dhammiṃ kathaṃ karoti –

‘‘iti sīlaṃ, iti samādhi, iti paññā.

Bhikkhu Sujato · CC0

And while staying at Vesālī, too, the Buddha often gave this Dhamma talk to the mendicants:

“Such is ethics, such is immersion, such is wisdom.

Pāli

Sīlaparibhāvito samādhi mahapphalo hoti mahānisaṃso.

Samādhiparibhāvitā paññā mahapphalā hoti

Bhikkhu Sujato · CC0

When immersion is imbued with ethics it’s very fruitful and beneficial.

When wisdom is imbued with immersion it’s very fruitful and beneficial.

Pāli

mahānisaṃsā.

Bhikkhu Sujato · CC0

When wisdom is imbued with immersion it’s very fruitful and beneficial.

Pāli

Paññāparibhāvitaṃ cittaṃ sammadeva āsavehi vimuccati, seyyathidaṃ – kāmāsavā, bhavāsavā, avijjāsavā’’ti.

Bhikkhu Sujato · CC0

When the mind is imbued with wisdom it is rightly freed from the defilements, namely,

row 35
Pāli

Veḷuvagāmavassūpagamanaṃ

Pāli

33. Atha kho bhagavā ambapālivane yathābhirantaṃ viharitvā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi –

‘‘āyāmānanda, yena veḷuvagāmako tenupasaṅkamissāmā’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti

Bhikkhu Sujato · CC0

When the Buddha had stayed in Ambapālī’s Mango Grove as long as he pleased, he addressed Venerable Ānanda,

“Come, Ānanda, let’s go to the little village of Beluva.”

Pāli

kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. Atha kho bhagavā mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ yena veḷuvagāmako tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā veḷuvagāmake viharati.

Bhikkhu Sujato · CC0

Then the Buddha together with a large Saṅgha of mendicants arrived at the little village of Beluva,

Pāli

Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘etha tumhe, bhikkhave, samantā vesāliṃ yathāmittaṃ yathāsandiṭṭhaṃ yathāsambhattaṃ vassaṃ upetha. Ahaṃ pana idheva veḷuvagāmake vassaṃ upagacchāmī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho te bhikkhū bhagavato paṭissutvā samantā vesāliṃ yathāmittaṃ yathāsandiṭṭhaṃ yathāsambhattaṃ vassaṃ upagacchiṃsu. Bhagavā pana tattheva veḷuvagāmake vassaṃ upagacchi.

Bhikkhu Sujato · CC0

There the Buddha addressed the mendicants:

row 36
Pāli

34. Atha kho bhagavato vassūpagatassa kharo ābādho uppajji, bāḷhā vedanā vattanti māraṇantikā.

Tā sudaṃ bhagavā sato sampajāno adhivāsesi avihaññamāno.

Bhikkhu Sujato · CC0

After the Buddha had commenced the rainy season residence, he fell severely ill, struck by dreadful pains, close to death.

But he endured unbothered, with mindfulness and situational awareness.

Pāli

Atha kho bhagavato etadahosi – ‘‘na kho metaṃ patirūpaṃ, yvāhaṃ anāmantetvā upaṭṭhāke anapaloketvā bhikkhusaṅghaṃ parinibbāyeyyaṃ.

Yaṃnūnāhaṃ imaṃ ābādhaṃ vīriyena paṭipaṇāmetvā jīvitasaṅkhāraṃ adhiṭṭhāya vihareyya’’nti.

Bhikkhu Sujato · CC0

Then it occurred to the Buddha,

Why don’t I forcefully suppress this illness, stabilize the life force, and live on?”

Pāli

Atha kho bhagavā taṃ ābādhaṃ vīriyena paṭipaṇāmetvā jīvitasaṅkhāraṃ adhiṭṭhāya vihāsi. Atha kho bhagavato so ābādho paṭipassambhi.

Bhikkhu Sujato · CC0

So that is what he did.

Pāli

Atha kho bhagavā gilānā vuṭṭhito aciravuṭṭhito gelaññā vihārā nikkhamma vihārapacchāyāyaṃ paññatte āsane nisīdi. Atha kho āyasmā

ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca –

Bhikkhu Sujato · CC0

Soon after the Buddha had recovered from that sickness, he left his dwelling and sat in the shade of the porch on the seat spread out.

Then Venerable Ānanda went up to the Buddha, bowed, sat down to one side, and said to him,

Pāli

‘‘diṭṭho me, bhante, bhagavato phāsu; diṭṭhaṃ me, bhante, bhagavato khamanīyaṃ, api ca me, bhante, madhurakajāto viya kāyo. Disāpi me na pakkhāyanti; dhammāpi maṃ na paṭibhanti bhagavato gelaññena, api ca me, bhante, ahosi kācideva assāsamattā – ‘na tāva bhagavā parinibbāyissati, na yāva bhagavā bhikkhusaṅghaṃ ārabbha kiñcideva udāharatī’’’ti.

Bhikkhu Sujato · CC0

“Sir, it’s fantastic that the Buddha is comfortable and well. Because when the Buddha was sick, my body felt like it was drugged. I was disorientated, and the teachings didn’t spring to mind.

row 37
Pāli

35. ‘‘Kiṃ panānanda, bhikkhusaṅgho mayi paccāsīsati? Desito, ānanda, mayā dhammo anantaraṃ abāhiraṃ karitvā. Natthānanda, tathāgatassa dhammesu ācariyamuṭṭhi. Yassa

nūna, ānanda, evamassa – ‘ahaṃ bhikkhusaṅghaṃ pariharissāmī’ti vā ‘mamuddesiko bhikkhusaṅgho’ti

vā, so nūna, ānanda, bhikkhusaṅghaṃ ārabbha kiñcideva udāhareyya.

Bhikkhu Sujato · CC0

“But what could the mendicant Saṅgha expect from me, Ānanda?

‘I shall lead the mendicant Saṅgha,’ or ‘the Saṅgha of mendicants is meant for me,’ let them bring something up regarding the Saṅgha.

Pāli

Tathāgatassa kho, ānanda, na evaṃ hoti – ‘ahaṃ bhikkhusaṅghaṃ pariharissāmī’ti vā ‘mamuddesiko bhikkhusaṅgho’ti vā. Sakiṃ, ānanda, tathāgato bhikkhusaṅghaṃ ārabbha kiñcideva udāharissati.

Bhikkhu Sujato · CC0

But the Realized One doesn’t think like this,

Pāli

Ahaṃ kho panānanda, etarahi jiṇṇo vuddho mahallako addhagato vayoanuppatto. Āsītiko me vayo vattati. Seyyathāpi, ānanda, jajjarasakaṭaṃ veṭhamissakena yāpeti, evameva kho, ānanda, veṭhamissakena maññe tathāgatassa kāyo yāpeti.

Bhikkhu Sujato · CC0

I’m currently eighty years old.

Pāli

Yasmiṃ, ānanda, samaye tathāgato sabbanimittānaṃ amanasikārā ekaccānaṃ vedanānaṃ nirodhā animittaṃ cetosamādhiṃ upasampajja viharati, phāsutaro, ānanda, tasmiṃ samaye tathāgatassa kāyo hoti.

Bhikkhu Sujato · CC0

Sometimes the Realized One, not focusing on any signs, and with the cessation of certain feelings, enters and remains in the signless immersion of the heart. Only then does the Realized One’s body become more comfortable.

Pāli

Tasmātihānanda, attadīpā viharatha attasaraṇā anaññasaraṇā, dhammadīpā dhammasaraṇā

anaññasaraṇā. Kathañcānanda, bhikkhu attadīpo viharati attasaraṇo anaññasaraṇo, dhammadīpo

Bhikkhu Sujato · CC0

So Ānanda, live as your own island, your own refuge, with no other refuge. Let the teaching be your island and your refuge, with no other refuge.

And how does a mendicant do this?

Pāli

dhammasaraṇo anaññasaraṇo?

Bhikkhu Sujato · CC0

And how does a mendicant do this?

Pāli

Idhānanda, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati atāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.

Evaṃ kho, ānanda, bhikkhu attadīpo

proposed fillerin this suttaconf lowsource r32l8
vedanānupassī
anchored on “…vineyya loke abhijjhādomanassaṃ Vedanāsu” … “citte…”
proposed fillerin this suttaconf lowsource r32l8
cittānupassī
anchored on “…citte” … “dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī…”
Bhikkhu Sujato · CC0

It’s when a mendicant meditates by observing an aspect of the body—keen, aware, and mindful, rid of covetousness and displeasure for the world.

That’s how a mendicant lives with themselves as island and refuge, without other refuge; with the teachings as island and refuge, without other refuge.

Pāli

viharati attasaraṇo anaññasaraṇo, dhammadīpo dhammasaraṇo anaññasaraṇo. Ye hi keci, ānanda, etarahi vā mama vā accayena attadīpā viharissanti attasaraṇā anaññasaraṇā, dhammadīpā dhammasaraṇā anaññasaraṇā, tamatagge me te, ānanda, bhikkhū bhavissanti ye keci sikkhākāmā’’ti.

Bhikkhu Sujato · CC0

Whether now or after I have passed, any who shall live as their own island, their own refuge, with no other refuge; with the teaching as their island and their refuge, with no other refuge—those mendicants of mine who want to train shall be among the best of the best.”

row 38
Pāli

Nimittobhāsakathā

36. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya vesāliṃ piṇḍāya pāvisi. Vesāliyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘gaṇhāhi, ānanda, nisīdanaṃ, yena cāpālaṃ cetiyaṃ tenupasaṅkamissāma divā vihārāyā’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissutvā nisīdanaṃ ādāya

bhagavantaṃ piṭṭhito piṭṭhito anubandhi.

Bhikkhu Sujato · CC0

13. An Obvious Hint

Then the Buddha robed up in the morning and, taking his bowl and robe, entered Vesālī for alms.

“Yes, sir,” replied Ānanda. Taking his sitting cloth he followed behind the Buddha.

Pāli

Atha kho bhagavā yena cāpālaṃ cetiyaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Āyasmāpi kho ānando bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi.

Bhikkhu Sujato · CC0

Then the Buddha went up to the Cāpāla Shrine, where he sat down on the seat spread out.

row 39
Pāli

37. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ ānandaṃ bhagavā etadavoca – ‘‘ramaṇīyā, ānanda,

vesālī, ramaṇīyaṃ udenaṃ cetiyaṃ, ramaṇīyaṃ gotamakaṃ cetiyaṃ, ramaṇīyaṃ sattambaṃ cetiyaṃ, ramaṇīyaṃ bahuputtaṃ cetiyaṃ, ramaṇīyaṃ sārandadaṃ cetiyaṃ, ramaṇīyaṃ cāpālaṃ cetiyaṃ.

Bhikkhu Sujato · CC0

The Buddha said to him:

“Ānanda, Vesālī is lovely. And the Udena, Gotamaka, Seven Maidens, Many Sons, Sārandada, and Cāpāla Shrines are all lovely.

Pāli

Yassa kassaci, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, so ākaṅkhamāno kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā.

Bhikkhu Sujato · CC0

Whoever has developed and cultivated the four bases of psychic power—made them a vehicle and a basis, kept them up, consolidated them, and properly implemented them—may, if they wish, live for the proper lifespan or what’s left of it.

Pāli

Tathāgatassa kho, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, so ākaṅkhamāno, ānanda, tathāgato kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā’’ti.

Bhikkhu Sujato · CC0

The Realized One has developed and cultivated the four bases of psychic power, made them a vehicle and a basis, kept them up, consolidated them, and properly implemented them. If he wished, the Realized One could live for the proper lifespan or what’s left of it.”

Pāli

Evampi kho āyasmā ānando bhagavatā oḷārike nimitte kayiramāne oḷārike obhāse kayiramāne nāsakkhi paṭivijjhituṃ; na bhagavantaṃ yāci –

Bhikkhu Sujato · CC0

But Ānanda didn’t get it, even though the Buddha dropped such an obvious hint, such a clear sign.

Pāli

‘‘tiṭṭhatu, bhante, bhagavā kappaṃ, tiṭṭhatu sugato kappaṃ bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussāna’’nti, yathā taṃ mārena pariyuṭṭhitacitto.

Dutiyampi kho bhagavā…pe… tatiyampi kho

proposed fillerfrom another suttaconf highsource dn16:4.23.1attested 1×
āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi: “iṅgha me tvaṃ, ānanda, pānīyaṃ āhara, pipāsitosmi, ānanda, pivissāmī”ti. Dutiyampi kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca: “idāni, bhante, pañcamattāni sakaṭasatāni atikkantāni, taṃ cakkacchinnaṃ udakaṃ parittaṃ luḷitaṃ āvilaṃ sandati. Ayaṃ, bhante, kakudhā nadī avidūre acchodakā sātodakā sītodakā setodakā suppatitthā ramaṇīyā. Ettha bhagavā pānīyañca pivissati, gattāni ca sītīkarissatī”ti
Bhikkhu Sujato · CC0

“Sir, may the Blessed One please remain for the proper lifespan! May the Holy One please remain for the proper lifespan! That would be for the welfare and happiness of the people, out of sympathy for the world, for the benefit, welfare, and happiness of gods and humans.” For his mind was as if possessed by Māra.

For a second time …

Pāli

bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘ramaṇīyā, ānanda, vesālī, ramaṇīyaṃ udenaṃ cetiyaṃ, ramaṇīyaṃ gotamakaṃ cetiyaṃ, ramaṇīyaṃ sattambaṃ cetiyaṃ, ramaṇīyaṃ bahuputtaṃ cetiyaṃ, ramaṇīyaṃ sārandadaṃ cetiyaṃ, ramaṇīyaṃ cāpālaṃ cetiyaṃ. Yassa kassaci, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, so ākaṅkhamāno kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā. Tathāgatassa kho, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, so ākaṅkhamāno, ānanda, tathāgato kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā’’ti.

Bhikkhu Sujato · CC0

“Ānanda, Vesālī is lovely. And the Udena, Gotamaka, Seven Maidens, Many Sons, Sārandada, and Cāpāla Shrines are all lovely.

Pāli

Evampi kho āyasmā ānando bhagavatā oḷārike nimitte kayiramāne oḷārike obhāse kayiramāne nāsakkhi paṭivijjhituṃ; na bhagavantaṃ yāci – ‘‘tiṭṭhatu, bhante, bhagavā kappaṃ, tiṭṭhatu

sugato kappaṃ bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussāna’’nti, yathā taṃ mārena pariyuṭṭhitacitto.

Atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘gaccha tvaṃ, ānanda, yassadāni kālaṃ maññasī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā ānando

Bhikkhu Sujato · CC0

But Ānanda didn’t get it, even though the Buddha dropped such an obvious hint, such a clear sign.

“Sir, may the Blessed One please remain for the proper lifespan! May the Holy One please remain for the proper lifespan! That would be for the welfare and happiness of the people, out of sympathy for the world, for the benefit, welfare, and happiness of gods and humans.” For his mind was as if possessed by Māra.

Then the Buddha got up and said to Venerable Ānanda,

Pāli

bhagavato paṭissutvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā avidūre aññatarasmiṃ rukkhamūle nisīdi.

Bhikkhu Sujato · CC0

“Yes, sir,” replied Ānanda. He rose from his seat, bowed, and respectfully circled the Buddha, keeping him on his right, before sitting at the root of a tree close by.

row 40
Pāli

Mārayācanakathā

Bhikkhu Sujato · CC0

14. The Appeal of Māra

Pāli

38. Atha kho māro pāpimā acirapakkante āyasmante ānande yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho māro pāpimā bhagavantaṃ etadavoca –

Bhikkhu Sujato · CC0

And then, not long after Ānanda had left, Māra the Wicked went up to the Buddha, stood to one side, and said to him:

Pāli

‘‘parinibbātudāni, bhante, bhagavā, parinibbātu sugato, parinibbānakālo dāni, bhante, bhagavato.

Bhāsitā kho panesā, bhante, bhagavatā vācā –

Bhikkhu Sujato · CC0

“Sir, may the Blessed One now be fully extinguished! May the Holy One now be fully extinguished! Now is the time for the full extinguishment of the Buddha.

Sir, you once made this statement:

Pāli

‘na tāvāhaṃ, pāpima, parinibbāyissāmi, yāva me bhikkhū na sāvakā bhavissanti viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacārino, sakaṃ ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhissanti desessanti paññapessanti paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānī karissanti, uppannaṃ parappavādaṃ sahadhammena suniggahitaṃ niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desessantī’ti.

Bhikkhu Sujato · CC0

‘Wicked One, I shall not be fully extinguished until I have monk disciples who are competent, educated, assured, learned, have memorized the teachings, and practice in line with the principle of the teaching. Not until they practice properly, living in line with the teaching. Not until they’ve learned their denomination, and explain, teach, assert, establish, disclose, analyze, and make it clear. Not until they can legitimately and completely refute the doctrines of others that come up, and teach with a demonstrable basis.’

Pāli

Etarahi kho pana, bhante, bhikkhū bhagavato sāvakā viyattā vinītā visāradā bahussutā

dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacārino, sakaṃ ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhanti desenti paññapenti paṭṭhapenti vivaranti vibhajanti uttānīkaronti, uppannaṃ parappavādaṃ sahadhammena suniggahitaṃ niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desenti.

Bhikkhu Sujato · CC0

Today you do have such monk disciples.

Pāli

Parinibbātudāni, bhante, bhagavā, parinibbātu sugato, parinibbānakālodāni, bhante, bhagavato.

‘‘Bhāsitā kho panesā, bhante, bhagavatā vācā – ‘na tāvāhaṃ, pāpima, parinibbāyissāmi, yāva me

bhikkhuniyo na sāvikā bhavissanti viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā

Bhikkhu Sujato · CC0

“Sir, may the Blessed One now be fully extinguished! May the Holy One now be fully extinguished! Now is the time for the full extinguishment of the Buddha.

Sir, you once made this statement:

‘Wicked One, I shall not be fully extinguished until I have nun disciples who are competent, educated, self-assured, learned …’

Pāli

dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacāriniyo, sakaṃ ācariyakaṃ uggahetvā

ācikkhissanti desessanti paññapessanti paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānīkarissanti, uppannaṃ parappavādaṃ sahadhammena suniggahitaṃ niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desessantī’ti.

Etarahi kho pana, bhante, bhikkhuniyo bhagavato sāvikā viyattā vinītā visāradā bahussutā

Bhikkhu Sujato · CC0

‘Wicked One, I shall not be fully extinguished until I have nun disciples who are competent, educated, self-assured, learned …’

‘Wicked One, I shall not be fully extinguished until I have monk disciples who are competent, educated, assured, learned, have memorized the teachings, and practice in line with the principle of the teaching. Not until they practice properly, living in line with the teaching. Not until they’ve learned their denomination, and explain, teach, assert, establish, disclose, analyze, and make it clear. Not until they can legitimately and completely refute the doctrines of others that come up, and teach with a demonstrable basis.’

Today you do have such nun disciples.

Pāli

dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacāriniyo, sakaṃ ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhanti desenti paññapenti paṭṭhapenti vivaranti vibhajanti uttānīkaronti, uppannaṃ parappavādaṃ sahadhammena suniggahitaṃ niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desenti.

Parinibbātudāni, bhante, bhagavā, parinibbātu sugato, parinibbānakālodāni, bhante, bhagavato.

Bhikkhu Sujato · CC0

Today you do have such nun disciples.

“Sir, may the Blessed One now be fully extinguished! May the Holy One now be fully extinguished! Now is the time for the full extinguishment of the Buddha.

Pāli

‘‘Bhāsitā kho panesā, bhante, bhagavatā vācā – ‘na tāvāhaṃ, pāpima, parinibbāyissāmi, yāva me

Bhikkhu Sujato · CC0

Sir, you once made this statement:

Pāli

upāsakā na sāvakā bhavissanti viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā

dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacārino, sakaṃ ācariyakaṃ uggahetvā

ācikkhissanti desessanti paññapessanti paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānīkarissanti, uppannaṃ parappavādaṃ sahadhammena suniggahitaṃ niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desessantī’ti.

Bhikkhu Sujato · CC0

‘Wicked One, I shall not be fully extinguished until I have layman disciples who are competent, educated, self-assured, learned …’

‘Wicked One, I shall not be fully extinguished until I have monk disciples who are competent, educated, assured, learned, have memorized the teachings, and practice in line with the principle of the teaching. Not until they practice properly, living in line with the teaching. Not until they’ve learned their denomination, and explain, teach, assert, establish, disclose, analyze, and make it clear. Not until they can legitimately and completely refute the doctrines of others that come up, and teach with a demonstrable basis.’

Pāli

Etarahi kho pana, bhante, upāsakā bhagavato sāvakā viyattā vinītā visāradā bahussutā

Bhikkhu Sujato · CC0

Today you do have such layman disciples.

Pāli

dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacārino, sakaṃ ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhanti desenti paññapenti paṭṭhapenti vivaranti vibhajanti uttānīkaronti, uppannaṃ parappavādaṃ sahadhammena suniggahitaṃ niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desenti.

Parinibbātudāni, bhante, bhagavā, parinibbātu sugato, parinibbānakālodāni, bhante, bhagavato.

Bhikkhu Sujato · CC0

Today you do have such monk disciples.

“Sir, may the Blessed One now be fully extinguished! May the Holy One now be fully extinguished! Now is the time for the full extinguishment of the Buddha.

Pāli

‘‘Bhāsitā kho panesā, bhante, bhagavatā vācā – ‘na tāvāhaṃ, pāpima parinibbāyissāmi, yāva me

Bhikkhu Sujato · CC0

Sir, you once made this statement:

Pāli

upāsikā na sāvikā bhavissanti viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā

dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacāriniyo, sakaṃ ācariyakaṃ uggahetvā

ācikkhissanti desessanti paññapessanti paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānīkarissanti, uppannaṃ parappavādaṃ sahadhammena suniggahitaṃ niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desessantī’ti.

Bhikkhu Sujato · CC0

‘Wicked One, I shall not be fully extinguished until I have laywoman disciples who are competent, educated, self-assured, learned …’

‘Wicked One, I shall not be fully extinguished until I have nun disciples who are competent, educated, self-assured, learned …’

‘Wicked One, I shall not be fully extinguished until I have monk disciples who are competent, educated, assured, learned, have memorized the teachings, and practice in line with the principle of the teaching. Not until they practice properly, living in line with the teaching. Not until they’ve learned their denomination, and explain, teach, assert, establish, disclose, analyze, and make it clear. Not until they can legitimately and completely refute the doctrines of others that come up, and teach with a demonstrable basis.’

Pāli

Etarahi kho pana, bhante, upāsikā bhagavato sāvikā viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacāriniyo, sakaṃ ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhanti desenti paññapenti paṭṭhapenti vivaranti vibhajanti uttānīkaronti, uppannaṃ parappavādaṃ sahadhammena suniggahitaṃ niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desenti.

Bhikkhu Sujato · CC0

Today you do have such laywoman disciples.

Pāli

Parinibbātudāni, bhante, bhagavā, parinibbātu sugato, parinibbānakālodāni, bhante, bhagavato.

Bhikkhu Sujato · CC0

May the Blessed One now be fully extinguished! May the Holy One now be fully extinguished! Now is the time for the full extinguishment of the Buddha.

Pāli

‘‘Bhāsitā kho panesā, bhante, bhagavatā vācā – ‘na tāvāhaṃ, pāpima, parinibbāyissāmi, yāva me

idaṃ brahmacariyaṃ na iddhaṃ ceva bhavissati phītañca vitthārikaṃ bāhujaññaṃ puthubhūtaṃ yāva

devamanussehi suppakāsita’nti.

Bhikkhu Sujato · CC0

Sir, you once made this statement:

‘Wicked One, I will not be fully extinguished until my spiritual path is successful and prosperous, extensive, popular, widespread, and fully revealed among gods and humans.’

Pāli

Etarahi kho pana, bhante, bhagavato brahmacariyaṃ iddhaṃ ceva phītañca vitthārikaṃ bāhujaññaṃ puthubhūtaṃ, yāva devamanussehi suppakāsitaṃ. Parinibbātudāni, bhante, bhagavā, parinibbātu sugato, parinibbānakālodāni, bhante, bhagavato’’ti.

Evaṃ vutte bhagavā māraṃ pāpimantaṃ etadavoca – ‘‘appossukko tvaṃ, pāpima, hohi, na ciraṃ

tathāgatassa parinibbānaṃ bhavissati. Ito tiṇṇaṃ māsānaṃ accayena tathāgato parinibbāyissatī’’ti.

Bhikkhu Sujato · CC0

Today your spiritual path is successful and prosperous, extensive, popular, widespread, and fully revealed among gods and humans.

When this was said, the Buddha said to Māra,

Three months from now the Realized One will be fully extinguished.”

row 41
Pāli

Āyusaṅkhāraossajjanaṃ

39. Atha kho bhagavā cāpāle cetiye sato sampajāno āyusaṅkhāraṃ ossaji. Ossaṭṭhe ca bhagavatā

āyusaṅkhāre mahābhūmicālo ahosi bhiṃsanako salomahaṃso, devadundubhiyo ca phaliṃsu.

Bhikkhu Sujato · CC0

So at the Cāpāla Shrine the Buddha, mindful and aware, surrendered the life force.

When he did so there was a great earthquake, awe-inspiring and hair-raising, and thunder cracked the sky.

Pāli

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

Bhikkhu Sujato · CC0

Then, understanding this matter, on that occasion the Buddha expressed this heartfelt sentiment:

Pāli

‘‘Tulamatulañca sambhavaṃ, bhavasaṅkhāramavassaji muni;

Bhikkhu Sujato · CC0

“Comparing the incomparable <j>with the creation of prolonged life,

Pāli

Ajjhattarato samāhito, abhindi kavacamivattasambhava’’nti.

Bhikkhu Sujato · CC0

Happy inside, serene,

row 42
Pāli

Mahābhūmicālahetu

Bhikkhu Sujato · CC0

16. The Causes of Earthquakes

Pāli

40. Atha kho āyasmato ānandassa etadahosi – ‘‘acchariyaṃ vata bho, abbhutaṃ vata bho, mahā

vatāyaṃ bhūmicālo; sumahā vatāyaṃ bhūmicālo bhiṃsanako salomahaṃso; devadundubhiyo ca

phaliṃsu. Ko nu kho hetu ko paccayo mahato bhūmicālassa pātubhāvāyā’’ti?

Bhikkhu Sujato · CC0

Then Venerable Ānanda thought,

That was really a very big earthquake; awe-inspiring and hair-raising, and thunder cracked the sky!

What’s the cause, what’s the reason for a great earthquake?”

Pāli

Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi, ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘acchariyaṃ, bhante, abbhutaṃ, bhante, mahā vatāyaṃ, bhante, bhūmicālo; sumahā vatāyaṃ, bhante, bhūmicālo bhiṃsanako salomahaṃso; devadundubhiyo ca phaliṃsu. Ko nu kho, bhante, hetu ko paccayo mahato bhūmicālassa pātubhāvāyā’’ti?

Bhikkhu Sujato · CC0

That was really a very big earthquake; awe-inspiring and hair-raising, and thunder cracked the sky!

row 43
Pāli

41. ‘‘Aṭṭha kho ime, ānanda, hetū, aṭṭha paccayā mahato bhūmicālassa pātubhāvāya. Katame

Bhikkhu Sujato · CC0

“Ānanda, there are these eight causes and reasons for a great earthquake.

Pāli

aṭṭha?

Ayaṃ, ānanda, mahāpathavī udake patiṭṭhitā, udakaṃ vāte patiṭṭhitaṃ, vāto ākāsaṭṭho. Hoti kho

so, ānanda, samayo, yaṃ mahāvātā vāyanti. Mahāvātā vāyantā udakaṃ kampenti. Udakaṃ kampitaṃ pathaviṃ kampeti. Ayaṃ paṭhamo hetu paṭhamo paccayo mahato bhūmicālassa pātubhāvāya.

Bhikkhu Sujato · CC0

“Ānanda, there are these eight causes and reasons for a great earthquake.

This great earth is established on water, the water is established on air, and the air stands in space. At a time when a great wind blows, it stirs the water, and the water stirs the earth.

This is the first cause and reason for a great earthquake.

Pāli

‘‘Puna caparaṃ, ānanda, samaṇo vā hoti brāhmaṇo vā iddhimā cetovasippatto, devo vā mahiddhiko

mahānubhāvo, tassa parittā pathavīsaññā bhāvitā hoti, appamāṇā āposaññā. So imaṃ pathaviṃ kampeti saṅkampeti sampakampeti sampavedheti. Ayaṃ dutiyo hetu dutiyo paccayo mahato bhūmicālassa pātubhāvāya.

Bhikkhu Sujato · CC0

Furthermore, there is an ascetic or brahmin with psychic power who has achieved mastery of the mind, or a god who is mighty and powerful. They’ve developed a limited perception of earth and a limitless perception of water. They make the earth shake and rock and tremble.

This is the second cause and reason for a great earthquake.

Pāli

‘‘Puna caparaṃ, ānanda, yadā bodhisatto tusitakāyā cavitvā sato sampajāno mātukucchiṃ okkamati, tadāyaṃ pathavī kampati saṅkampati sampakampati sampavedhati. Ayaṃ tatiyo hetu tatiyo paccayo mahato bhūmicālassa pātubhāvāya.

Bhikkhu Sujato · CC0

Furthermore, when the being intent on awakening passes away from the host of joyful gods, he’s conceived in his mother’s womb, mindful and aware. Then the earth shakes and rocks and trembles.

Pāli

‘‘Puna caparaṃ, ānanda, yadā bodhisatto sato sampajāno mātukucchismā nikkhamati, tadāyaṃ

pathavī kampati saṅkampati sampakampati sampavedhati. Ayaṃ catuttho hetu catuttho paccayo mahato bhūmicālassa pātubhāvāya.

Bhikkhu Sujato · CC0

Furthermore, when the being intent on awakening comes out of his mother’s womb mindful and aware, the earth shakes and rocks and trembles.

This is the fourth cause and reason for a great earthquake.

Pāli

‘‘Puna caparaṃ, ānanda, yadā tathāgato anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambujjhati, tadāyaṃ

pathavī kampati saṅkampati sampakampati sampavedhati. Ayaṃ pañcamo hetu pañcamo paccayo mahato bhūmicālassa pātubhāvāya.

Bhikkhu Sujato · CC0

Furthermore, when the Realized One awakens to the supreme perfect awakening, the earth shakes and rocks and trembles.

This is the fifth cause and reason for a great earthquake.

Pāli

‘‘Puna caparaṃ, ānanda, yadā tathāgato anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavatteti, tadāyaṃ pathavī kampati saṅkampati sampakampati sampavedhati. Ayaṃ chaṭṭho hetu chaṭṭho paccayo mahato bhūmicālassa pātubhāvāya.

Bhikkhu Sujato · CC0

Furthermore, when the Realized One rolls forth the supreme Wheel of Dhamma, the earth shakes and rocks and trembles.

Pāli

‘‘Puna caparaṃ, ānanda, yadā tathāgato sato sampajāno āyusaṅkhāraṃ ossajjati, tadāyaṃ pathavī kampati saṅkampati sampakampati sampavedhati. Ayaṃ sattamo hetu sattamo paccayo mahato bhūmicālassa pātubhāvāya.

Bhikkhu Sujato · CC0

Furthermore, when the Realized One, mindful and aware, surrenders the life force, the earth shakes and rocks and trembles.

Pāli

‘‘Puna caparaṃ, ānanda, yadā tathāgato anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyati, tadāyaṃ pathavī kampati saṅkampati sampakampati sampavedhati. Ayaṃ aṭṭhamo hetu aṭṭhamo paccayo

Bhikkhu Sujato · CC0

Furthermore, when the Realized One becomes fully extinguished in the element of extinguishment with no residue, the earth shakes and rocks and trembles.

Pāli

mahato bhūmicālassa pātubhāvāya.

Ime kho, ānanda, aṭṭha hetū, aṭṭha paccayā mahato bhūmicālassa pātubhāvāyā’’ti.

Bhikkhu Sujato · CC0

This is the fourth cause and reason for a great earthquake.

These are the eight causes and reasons for a great earthquake.

row 44
Pāli

Aṭṭha parisā

Bhikkhu Sujato · CC0

There are, Ānanda, these eight assemblies.

Pāli

42. ‘‘Aṭṭha kho imā, ānanda, parisā. Katamā aṭṭha? Khattiyaparisā, brāhmaṇaparisā, gahapatiparisā, samaṇaparisā, cātumahārājikaparisā, tāvatiṃsaparisā, māraparisā, brahmaparisā.

Abhijānāmi kho panāhaṃ, ānanda, anekasataṃ

Bhikkhu Sujato · CC0

There are, Ānanda, these eight assemblies.

I recall having approached an assembly of hundreds of aristocrats.

Pāli

khattiyaparisaṃ upasaṅkamitā. Tatrapi mayā sannisinnapubbaṃ ceva sallapitapubbañca sākacchā ca samāpajjitapubbā. Tattha yādisako tesaṃ vaṇṇo hoti, tādisako mayhaṃ vaṇṇo hoti. Yādisako tesaṃ saro hoti, tādisako mayhaṃ saro hoti.

Bhikkhu Sujato · CC0

And my appearance and voice became just like theirs.

Pāli

Dhammiyā kathāya sandassemi samādapemi samuttejemi sampahaṃsemi. Bhāsamānañca maṃ na jānanti – ‘ko nu kho ayaṃ bhāsati devo vā manusso vā’ti?

Dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā antaradhāyāmi.

Bhikkhu Sujato · CC0

I educated, encouraged, fired up, and inspired them with a Dhamma talk.

And when my Dhamma talk was finished I vanished.

Pāli

Antarahitañca maṃ na jānanti – ‘ko nu kho ayaṃ antarahito devo vā manusso vā’ti?

Bhikkhu Sujato · CC0

But when I vanished they didn’t know:

Pāli

Abhijānāmi kho panāhaṃ, ānanda, anekasataṃ brāhmaṇaparisaṃ…pe… gahapatiparisaṃ… samaṇaparisaṃ… cātumahārājikaparisaṃ… tāvatiṃsaparisaṃ… māraparisaṃ… brahmaparisaṃ upasaṅkamitā. Tatrapi mayā sannisinnapubbaṃ ceva sallapitapubbañca sākacchā ca samāpajjitapubbā. Tattha yādisako tesaṃ vaṇṇo hoti, tādisako mayhaṃ vaṇṇo hoti. Yādisako tesaṃ saro hoti, tādisako mayhaṃ saro hoti. Dhammiyā kathāya sandassemi samādapemi samuttejemi sampahaṃsemi. Bhāsamānañca maṃ na

jānanti – ‘ko nu kho ayaṃ bhāsati devo vā manusso vā’ti? Dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā

proposed fillerGENERATED from the paradigm hereconf medium
upasaṅkamitā. Tatrapi mayā sannisinnapubbaṃ ceva sallapitapubbañca sākacchā ca samāpajjitapubbā. Tattha yādisako tesaṃ vaṇṇo hoti, tādisako mayhaṃ vaṇṇo hoti. Yādisako tesaṃ saro hoti, tādisako mayhaṃ saro hoti. Dhammiyā kathāya sandassemi samādapemi samuttejemi sampahaṃsemi. Bhāsamānañca maṃ na jānanti – ‘ko nu kho ayaṃ bhāsati devo vā manusso vā’ti? Dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā antaradhāyāmi. Antarahitañca maṃ na jānanti – ‘ko nu kho ayaṃ antarahito devo vā manusso vā’ti
substituted: khattiy → brāhmaṇ · modelled on r44l2
carried over unchanged — check none of these should have changed too: Antarahitañca, Bhāsamānañca, Dhammiyā, Yādisako, antaradhāyāmi, antarahito, sallapitapubbañca, sampahaṃsemi, sampahaṃsetvā, samuttejemi, samuttejetvā, samādapemi
Bhikkhu Sujato · CC0

And my appearance and voice became just like theirs.

‘Who is this that speaks? Is it a god or a human?’

Pāli

samuttejetvā sampahaṃsetvā antaradhāyāmi. Antarahitañca maṃ na jānanti – ‘ko nu kho ayaṃ

antarahito devo vā manusso vā’ti?

Bhikkhu Sujato · CC0

But when I vanished they didn’t know:

‘Who was that who vanished? Was it a god or a human?’

Pāli

Imā kho, ānanda, aṭṭha parisā.

Bhikkhu Sujato · CC0

These are the eight assemblies.

row 45
Pāli

Aṭṭha abhibhāyatanāni

Bhikkhu Sujato · CC0

Ānanda, there are these eight dimensions of mastery.

Pāli

43. ‘‘Aṭṭha kho imāni, ānanda, abhibhāyatanāni. Katamāni aṭṭha?

Bhikkhu Sujato · CC0

Ānanda, there are these eight dimensions of mastery.

Pāli

Ajjhattaṃ rūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni. ‘Tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti evaṃsaññī hoti. Idaṃ paṭhamaṃ abhibhāyatanaṃ.

Bhikkhu Sujato · CC0

Perceiving form internally, someone sees forms externally, limited, both pretty and ugly.

Pāli

‘‘Ajjhattaṃ rūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni. ‘Tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti evaṃsaññī hoti. Idaṃ dutiyaṃ abhibhāyatanaṃ.

Bhikkhu Sujato · CC0

Mastering them, they perceive: ‘I know and see.’

Pāli

‘‘Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni. ‘Tāni abhibhuyya

jānāmi passāmī’ti evaṃsaññī hoti. Idaṃ tatiyaṃ abhibhāyatanaṃ.

Bhikkhu Sujato · CC0

Not perceiving form internally, someone sees forms externally, limited, both pretty and ugly.

This is the third dimension of mastery.

Pāli

‘‘Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni. ‘Tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti evaṃsaññī hoti. Idaṃ catutthaṃ abhibhāyatanaṃ.

Bhikkhu Sujato · CC0

Mastering them, they perceive: ‘I know and see.’

Pāli

‘‘Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati nīlāni nīlavaṇṇāni nīlanidassanāni nīlanibhāsāni. Seyyathāpi nāma umāpupphaṃ nīlaṃ nīlavaṇṇaṃ nīlanidassanaṃ nīlanibhāsaṃ. Seyyathā vā pana taṃ vatthaṃ bārāṇaseyyakaṃ ubhatobhāgavimaṭṭhaṃ nīlaṃ nīlavaṇṇaṃ nīlanidassanaṃ nīlanibhāsaṃ. Evameva ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati nīlāni nīlavaṇṇāni nīlanidassanāni nīlanibhāsāni. ‘Tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti evaṃsaññī hoti. Idaṃ pañcamaṃ abhibhāyatanaṃ.

Bhikkhu Sujato · CC0

Mastering them, they perceive: ‘I know and see.’

Pāli

‘‘Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati pītāni pītavaṇṇāni pītanidassanāni pītanibhāsāni. Seyyathāpi nāma kaṇikārapupphaṃ pītaṃ pītavaṇṇaṃ pītanidassanaṃ pītanibhāsaṃ. Seyyathā vā pana taṃ vatthaṃ bārāṇaseyyakaṃ ubhatobhāgavimaṭṭhaṃ pītaṃ pītavaṇṇaṃ

pītanidassanaṃ pītanibhāsaṃ. Evameva ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati pītāni

pītavaṇṇāni pītanidassanāni pītanibhāsāni. ‘Tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti evaṃsaññī hoti. Idaṃ

Bhikkhu Sujato · CC0

Not perceiving form internally, someone sees forms externally that are yellow, with yellow color and yellow appearance.

Not perceiving form internally, they see forms externally.

Mastering them, they perceive: ‘I know and see.’

Pāli

chaṭṭhaṃ abhibhāyatanaṃ.

‘‘Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati lohitakāni lohitakavaṇṇāni lohitakanidassanāni

lohitakanibhāsāni. Seyyathāpi nāma bandhujīvakapupphaṃ lohitakaṃ lohitakavaṇṇaṃ

Bhikkhu Sujato · CC0

This is the seventh dimension of mastery.

Not perceiving form internally, someone sees forms externally that are red, with red color and red appearance.

They’re like a scarlet mallow flower that’s red, with red color and red appearance. Or a cloth from Varanasi that’s smoothed on both sides, red, with red color and red appearance.

Pāli

lohitakanidassanaṃ lohitakanibhāsaṃ. Seyyathā vā pana taṃ vatthaṃ bārāṇaseyyakaṃ ubhatobhāgavimaṭṭhaṃ lohitakaṃ lohitakavaṇṇaṃ lohitakanidassanaṃ lohitakanibhāsaṃ. Evameva

ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati lohitakāni lohitakavaṇṇāni lohitakanidassanāni

lohitakanibhāsāni. ‘Tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti evaṃsaññī hoti. Idaṃ sattamaṃ abhibhāyatanaṃ.

Bhikkhu Sujato · CC0

They’re like a scarlet mallow flower that’s red, with red color and red appearance. Or a cloth from Varanasi that’s smoothed on both sides, red, with red color and red appearance.

Not perceiving form internally, someone sees forms externally that are red, with red color and red appearance.

Mastering them, they perceive: ‘I know and see.’

Pāli

‘‘Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati odātāni odātavaṇṇāni odātanidassanāni odātanibhāsāni. Seyyathāpi nāma osadhitārakā odātā odātavaṇṇā odātanidassanā odātanibhāsā. Seyyathā vā pana taṃ vatthaṃ bārāṇaseyyakaṃ ubhatobhāgavimaṭṭhaṃ odātaṃ odātavaṇṇaṃ odātanidassanaṃ odātanibhāsaṃ. Evameva ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati odātāni odātavaṇṇāni odātanidassanāni odātanibhāsāni. ‘Tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti evaṃsaññī hoti. Idaṃ aṭṭhamaṃ abhibhāyatanaṃ.

Bhikkhu Sujato · CC0

Mastering them, they perceive: ‘I know and see.’

Pāli

Imāni kho, ānanda, aṭṭha abhibhāyatanāni.

Bhikkhu Sujato · CC0

These are the eight dimensions of mastery.

row 46
Pāli

Aṭṭha vimokkhā

Bhikkhu Sujato · CC0

Ānanda, there are these eight liberations.

Pāli

44. ‘‘Aṭṭha kho ime, ānanda, vimokkhā. Katame aṭṭha?

Bhikkhu Sujato · CC0

Ānanda, there are these eight liberations.

Pāli

Rūpī rūpāni passati, ayaṃ paṭhamo vimokkho.

Bhikkhu Sujato · CC0

Having physical form, they see forms.

Pāli

Ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati, ayaṃ dutiyo vimokkho.

Bhikkhu Sujato · CC0

Not perceiving form internally, they see forms externally.

Pāli

Subhanteva adhimutto hoti, ayaṃ tatiyo vimokkho.

Bhikkhu Sujato · CC0

They’re focused only on beauty.

Pāli

Sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja viharati, ayaṃ catuttho vimokkho.

Bhikkhu Sujato · CC0

Going totally beyond perceptions of form, with the disappearance of perceptions of impingement, not focusing on perceptions of diversity, aware that ‘space is infinite’, they enter and remain in the dimension of infinite space.

Pāli

Sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma ‘anantaṃ viññāṇa’nti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati, ayaṃ pañcamo vimokkho.

Bhikkhu Sujato · CC0

This is the fifth liberation.

Pāli

Sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati, ayaṃ chaṭṭho vimokkho.

Bhikkhu Sujato · CC0

Going totally beyond the dimension of infinite consciousness, aware that ‘there is nothing at all’, they enter and remain in the dimension of nothingness.

Pāli

Sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ sattamo vimokkho.

Bhikkhu Sujato · CC0

Going totally beyond the dimension of nothingness, they enter and remain in the dimension of neither perception nor non-perception.

Pāli

Sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṃ

upasampajja viharati, ayaṃ aṭṭhamo vimokkho.

Bhikkhu Sujato · CC0

Going totally beyond the dimension of neither perception nor non-perception, they enter and remain in the cessation of perception and feeling.

This is the eighth liberation.

Pāli

Ime kho, ānanda, aṭṭha vimokkhā.

Bhikkhu Sujato · CC0

These are the eight liberations.

row 47
Pāli

45. ‘‘Ekamidāhaṃ, ānanda, samayaṃ uruvelāyaṃ viharāmi najjā nerañjarāya tīre ajapālanigrodhe

paṭhamābhisambuddho. Atha kho, ānanda, māro pāpimā yenāhaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā

ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho, ānanda, māro pāpimā maṃ etadavoca – ‘parinibbātudāni,

Bhikkhu Sujato · CC0

Ānanda, this one time, when I was first awakened, I was staying in Uruvelā at the goatherd’s banyan tree on the bank of the Nerañjarā River.

Then Māra the wicked approached me, stood to one side, and said:

Pāli

bhante, bhagavā; parinibbātu sugato, parinibbānakālodāni, bhante, bhagavato’ti.

Evaṃ vutte ahaṃ, ānanda, māraṃ pāpimantaṃ etadavocaṃ – ‘‘‘Na tāvāhaṃ, pāpima, parinibbāyissāmi, yāva me bhikkhū na sāvakā bhavissanti viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacārino, sakaṃ ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhissanti desessanti paññapessanti paṭṭhapessanti vivarissanti

vibhajissanti uttānīkarissanti, uppannaṃ parappavādaṃ sahadhammena suniggahitaṃ niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desessanti.

Bhikkhu Sujato · CC0

‘Sir, may the Blessed One now be fully extinguished! May the Holy One now be fully extinguished! Now is the time for the full extinguishment of the Buddha.’

When he had spoken, I said to Māra:

‘Wicked One, I shall not be fully extinguished until I have monk disciples …

Pāli

‘‘‘Na tāvāhaṃ, pāpima, parinibbāyissāmi, yāva me bhikkhuniyo na sāvikā bhavissanti viyattā vinītā

visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacāriniyo, sakaṃ ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhissanti desessanti paññapessanti paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānīkarissanti, uppannaṃ parappavādaṃ sahadhammena suniggahitaṃ niggahetvā

sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desessanti.

Bhikkhu Sujato · CC0

nun disciples …

‘Wicked One, I shall not be fully extinguished until I have monk disciples …

Pāli

‘‘‘Na tāvāhaṃ, pāpima, parinibbāyissāmi, yāva me upāsakā na sāvakā bhavissanti viyattā vinītā

visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacārino, sakaṃ ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhissanti desessanti paññapessanti paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānīkarissanti, uppannaṃ parappavādaṃ sahadhammena suniggahitaṃ niggahetvā

sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desessanti.

Bhikkhu Sujato · CC0

layman disciples …

‘Wicked One, I shall not be fully extinguished until I have monk disciples …

Pāli

‘‘‘Na tāvāhaṃ, pāpima, parinibbāyissāmi, yāva me upāsikā na sāvikā bhavissanti viyattā vinītā

visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacāriniyo, sakaṃ ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhissanti desessanti paññapessanti paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānīkarissanti, uppannaṃ parappavādaṃ sahadhammena suniggahitaṃ niggahetvā

sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desessanti.

Bhikkhu Sujato · CC0

laywoman disciples who are competent, educated, self-assured, learned.

nun disciples …

‘Wicked One, I shall not be fully extinguished until I have monk disciples …

Pāli

‘‘‘Na tāvāhaṃ, pāpima, parinibbāyissāmi, yāva me idaṃ brahmacariyaṃ na iddhanceva bhavissati

phītañca vitthārikaṃ bāhujaññaṃ puthubhūtaṃ yāva devamanussehi suppakāsita’nti.

Bhikkhu Sujato · CC0

I shall not be fully extinguished until my spiritual path is successful and prosperous, extensive, popular, widespread, and fully revealed among gods and humans.’

row 48
Pāli

46. ‘‘Idāneva kho, ānanda, ajja cāpāle cetiye māro pāpimā yenāhaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho, ānanda, māro pāpimā maṃ etadavoca –

‘parinibbātudāni, bhante, bhagavā, parinibbātu sugato, parinibbānakālodāni, bhante, bhagavato. Bhāsitā kho panesā, bhante, bhagavatā vācā – ‘‘na tāvāhaṃ, pāpima, parinibbāyissāmi, yāva me bhikkhū na sāvakā bhavissanti…pe… yāva me bhikkhuniyo na sāvikā bhavissanti…pe… yāva me upāsakā na sāvakā bhavissanti…pe… yāva me upāsikā na sāvikā bhavissanti…pe… yāva me idaṃ brahmacariyaṃ na iddhanceva bhavissati phītañca vitthārikaṃ bāhujaññaṃ puthubhūtaṃ, yāva devamanussehi suppakāsita’’nti.

Etarahi kho pana, bhante, bhagavato brahmacariyaṃ iddhanceva phītañca vitthārikaṃ

proposed fillerin this suttaconf highsource r47l4
viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacārino, sakaṃ ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhissanti desessanti paññapessanti paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānīkarissanti, uppannaṃ parappavādaṃ sahadhammena suniggahitaṃ niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desessanti. ‘‘‘Na tāvāhaṃ, pāpima, parinibbāyissāmi
anchored on “…yāva me bhikkhū na sāvakā bhavissanti” … “yāva me bhikkhuniyo na sāvikā bhavissanti…”
proposed fillerin this suttaconf highsource r47l6
viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacāriniyo, sakaṃ ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhissanti desessanti paññapessanti paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānīkarissanti, uppannaṃ parappavādaṃ sahadhammena suniggahitaṃ niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desessanti. ‘‘‘Na tāvāhaṃ, pāpima, parinibbāyissāmi
anchored on “…yāva me bhikkhuniyo na sāvikā bhavissanti” … “yāva me upāsakā na sāvakā bhavissanti…”
proposed fillerin this suttaconf highsource r47l9
viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacārino, sakaṃ ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhissanti desessanti paññapessanti paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānīkarissanti, uppannaṃ parappavādaṃ sahadhammena suniggahitaṃ niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desessanti. ‘‘‘Na tāvāhaṃ, pāpima, parinibbāyissāmi
anchored on “…yāva me upāsakā na sāvakā bhavissanti” … “yāva me upāsikā na sāvikā bhavissanti…”
proposed fillerin this suttaconf highsource r47l12
viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacāriniyo, sakaṃ ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhissanti desessanti paññapessanti paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānīkarissanti, uppannaṃ parappavādaṃ sahadhammena suniggahitaṃ niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desessanti. ‘‘‘Na tāvāhaṃ, pāpima, parinibbāyissāmi
anchored on “…yāva me upāsikā na sāvikā bhavissanti” … “yāva me idaṃ brahmacariyaṃ na iddhanceva…”
Bhikkhu Sujato · CC0

Today, just now at the Cāpāla Shrine Māra the Wicked approached me once more with the same request, reminding me of my former statement, and saying that those conditions had been fulfilled.

Pāli

bāhujaññaṃ puthubhūtaṃ, yāva devamanussehi suppakāsitaṃ. Parinibbātudāni, bhante, bhagavā,

parinibbātu sugato, parinibbānakālodāni, bhante, bhagavato’ti.

row 49
Pāli

47. ‘‘Evaṃ vutte, ahaṃ, ānanda, māraṃ pāpimantaṃ etadavocaṃ – ‘appossukko tvaṃ, pāpima, hohi, naciraṃ tathāgatassa parinibbānaṃ bhavissati. Ito tiṇṇaṃ māsānaṃ accayena tathāgato

parinibbāyissatī’ti.

Bhikkhu Sujato · CC0

When he had spoken, I said to Māra:

Three months from now the Realized One will be fully extinguished.’

Pāli

Idāneva kho, ānanda, ajja cāpāle cetiye tathāgatena satena sampajānena āyusaṅkhāro ossaṭṭho’’ti.

Bhikkhu Sujato · CC0

So today, just now at the Cāpāla Shrine, mindful and aware, I surrendered the life force.”

row 50
Pāli

Ānandayācanakathā

Bhikkhu Sujato · CC0

20. The Appeal of Ānanda

Pāli

48. Evaṃ vutte āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘tiṭṭhatu, bhante, bhagavā kappaṃ,

tiṭṭhatu sugato kappaṃ bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussāna’’nti.

Bhikkhu Sujato · CC0

When he said this, Venerable Ānanda said to the Buddha,

“Sir, may the Blessed One please remain for the proper lifespan! May the Holy One please remain for the proper lifespan! That would be for the welfare and happiness of the people, out of sympathy for the world, for the benefit, welfare, and happiness of gods and humans.”

Pāli

‘‘Alaṃdāni, ānanda. Mā tathāgataṃ yāci, akālodāni, ānanda, tathāgataṃ yācanāyā’’ti. Dutiyampi

kho āyasmā ānando…pe… tatiyampi kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘tiṭṭhatu, bhante,

bhagavā kappaṃ, tiṭṭhatu sugato kappaṃ bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussāna’’nti.

proposed fillerin this suttaconf mediumsource r39l4
bhagavatā oḷārike nimitte kayiramāne oḷārike obhāse kayiramāne nāsakkhi paṭivijjhituṃ; na bhagavantaṃ yāci – ‘‘tiṭṭhatu, bhante, bhagavā kappaṃ, tiṭṭhatu sugato kappaṃ bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussāna’’nti, yathā taṃ mārena pariyuṭṭhitacitto. Dutiyampi kho bhagavā
anchored on “…āyasmā ānando” … “tatiyampi kho…”
Bhikkhu Sujato · CC0

Do not beg the Realized One. Now is not the time to beg the Realized One.”

For a third time, Ānanda said to the Buddha,

“Sir, may the Blessed One please remain for the proper lifespan! May the Holy One please remain for the proper lifespan! That would be for the welfare and happiness of the people, out of sympathy for the world, for the benefit, welfare, and happiness of gods and humans.”

Pāli

‘‘Saddahasi tvaṃ, ānanda, tathāgatassa bodhi’’nti? ‘‘Evaṃ, bhante’’.

Bhikkhu Sujato · CC0

“Yes, sir.”

Pāli

‘‘Atha kiñcarahi tvaṃ, ānanda, tathāgataṃ yāvatatiyakaṃ abhinippīḷesī’’ti?

Bhikkhu Sujato · CC0

“So why then do you keep pressing me up to the third time?”

Pāli

‘‘Sammukhā metaṃ, bhante, bhagavato sutaṃ

sammukhā paṭiggahitaṃ – ‘yassa kassaci, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā

vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, so ākaṅkhamāno kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā. Tathāgatassa kho, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā. So ākaṅkhamāno, ānanda, tathāgato kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā’’’ti.

Bhikkhu Sujato · CC0

“Sir, I have heard and learned this in the presence of the Buddha:

‘Whoever has developed and cultivated the four bases of psychic power—made them a vehicle and a basis, kept them up, consolidated them, and properly implemented them—may, if they wish, live for the proper lifespan or what’s left of it.

The Realized One has developed and cultivated the four bases of psychic power, made them a vehicle and a basis, kept them up, consolidated them, and properly implemented them. If he wished, the Realized One could live for the proper lifespan or what’s left of it.’”

Pāli

‘‘Saddahasi tvaṃ, ānandā’’ti? ‘‘Evaṃ, bhante’’.

Bhikkhu Sujato · CC0

“Yes, sir.”

Pāli

‘‘Tasmātihānanda, tuyhevetaṃ dukkaṭaṃ, tuyhevetaṃ aparaddhaṃ, yaṃ tvaṃ tathāgatena evaṃ oḷārike nimitte kayiramāne oḷārike obhāse kayiramāne nāsakkhi paṭivijjhituṃ, na tathāgataṃ yāci – ‘tiṭṭhatu, bhante, bhagavā kappaṃ, tiṭṭhatu sugato kappaṃ bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussāna’’nti. Sace tvaṃ, ānanda, tathāgataṃ yāceyyāsi, dveva te vācā tathāgato paṭikkhipeyya, atha tatiyakaṃ adhivāseyya.

Bhikkhu Sujato · CC0

“Yes, sir.”

Pāli

Tasmātihānanda, tuyhevetaṃ dukkaṭaṃ, tuyhevetaṃ aparaddhaṃ.

Bhikkhu Sujato · CC0

“Therefore, Ānanda, the misdeed is yours alone, the mistake is yours alone. For even though the Realized One dropped such an obvious hint, such a clear sign, you didn’t beg me to remain for the proper lifespan, or what’s left of it.

row 51
Pāli

49. ‘‘Ekamidāhaṃ, ānanda, samayaṃ rājagahe viharāmi gijjhakūṭe pabbate. Tatrāpi kho tāhaṃ,

ānanda, āmantesiṃ – ‘ramaṇīyaṃ, ānanda, rājagahaṃ, ramaṇīyo, ānanda, gijjhakūṭo pabbato. Yassa kassaci, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā

susamāraddhā, so ākaṅkhamāno kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā. Tathāgatassa kho, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, so ākaṅkhamāno, ānanda, tathāgato kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā’ti.

Bhikkhu Sujato · CC0

Ānanda, this one time I was staying near Rājagaha, on the Vulture’s Peak Mountain.

‘Ānanda, Rājagaha is lovely, and so is the Vulture’s Peak.

The Realized One has developed and cultivated the four bases of psychic power, made them a vehicle and a basis, kept them up, consolidated them, and properly implemented them. If he wished, the Realized One could live for the proper lifespan or what’s left of it.’

Pāli

Evampi kho tvaṃ, ānanda, tathāgatena oḷārike nimitte kayiramāne oḷārike obhāse kayiramāne nāsakkhi paṭivijjhituṃ, na tathāgataṃ yāci – ‘tiṭṭhatu, bhante, bhagavā kappaṃ, tiṭṭhatu sugato kappaṃ bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussāna’nti. Sace tvaṃ, ānanda, tathāgataṃ yāceyyāsi, dve te vācā tathāgato paṭikkhipeyya, atha tatiyakaṃ adhivāseyya. Tasmātihānanda, tuyhevetaṃ

dukkaṭaṃ, tuyhevetaṃ aparaddhaṃ.

Bhikkhu Sujato · CC0

But you didn’t get it, even though I dropped such an obvious hint, such a clear sign. You didn’t beg me to remain for the proper lifespan, or what’s left of it.

Therefore, Ānanda, the misdeed is yours alone, the mistake is yours alone.

row 52
Pāli

50. ‘‘Ekamidāhaṃ, ānanda, samayaṃ tattheva rājagahe viharāmi gotamanigrodhe…pe…

proposed fillerNO ATTESTED SOURCE
the filler exists nowhere — it would have to be generated from the parallel passage
Bhikkhu Sujato · CC0

Ānanda, this one time I was staying right there near Rājagaha, at the Gotama banyan tree …

Pāli

tattheva rājagahe viharāmi corapapāte…

Bhikkhu Sujato · CC0

at Bandit’s Cliff …

Pāli

tattheva rājagahe viharāmi vebhārapasse sattapaṇṇiguhāyaṃ…

Bhikkhu Sujato · CC0

in the Sattapaṇṇi cave on the slopes of Vebhāra …

Pāli

tattheva rājagahe viharāmi isigilipasse kāḷasilāyaṃ… tattheva rājagahe viharāmi sītavane

Bhikkhu Sujato · CC0

at the Black Rock on the slopes of Isigili …

Pāli

sappasoṇḍikapabbhāre…

Bhikkhu Sujato · CC0

in the Cool Grove, under the Cobra’s Hood Grotto …

Pāli

tattheva rājagahe viharāmi tapodārāme…

Bhikkhu Sujato · CC0

in the Hot Springs Monastery …

Pāli

tattheva rājagahe viharāmi veḷuvane

Bhikkhu Sujato · CC0

in the Bamboo Grove, the squirrels’ feeding ground …

Pāli

kalandakanivāpe…

Bhikkhu Sujato · CC0

in the Bamboo Grove, the squirrels’ feeding ground …

Pāli

tattheva rājagahe viharāmi jīvakambavane… tattheva rājagahe viharāmi maddakucchismiṃ migadāye tatrāpi kho tāhaṃ, ānanda, āmantesiṃ –

‘ramaṇīyaṃ, ānanda, rājagahaṃ, ramaṇīyo gijjhakūṭo pabbato, ramaṇīyo gotamanigrodho, ramaṇīyo corapapāto, ramaṇīyā vebhārapasse

sattapaṇṇiguhā, ramaṇīyā isigilipasse kāḷasilā, ramaṇīyo sītavane sappasoṇḍikapabbhāro, ramaṇīyo tapodārāmo, ramaṇīyo veḷuvane kalandakanivāpo, ramaṇīyaṃ jīvakambavanaṃ, ramaṇīyo maddakucchismiṃ migadāyo. Yassa kassaci, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā…pe… ākaṅkhamāno, ānanda, tathāgato kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā’ti.

proposed fillerin this suttaconf highsource r51l2
so
anchored on “…iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā” … “ākaṅkhamāno ānanda tathāgato kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā…”
Bhikkhu Sujato · CC0

in Jīvaka’s Mango Grove …

‘Ānanda, Rājagaha is lovely, and so are all these places. …

Pāli

Evampi kho tvaṃ, ānanda, tathāgatena oḷārike nimitte kayiramāne oḷārike obhāse kayiramāne nāsakkhi paṭivijjhituṃ, na tathāgataṃ yāci – ‘tiṭṭhatu, bhante, bhagavā kappaṃ, tiṭṭhatu sugato kappaṃ bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussāna’nti. Sace tvaṃ, ānanda, tathāgataṃ yāceyyāsi, dveva te vācā tathāgato paṭikkhipeyya, atha tatiyakaṃ adhivāseyya. Tasmātihānanda, tuyhevetaṃ dukkaṭaṃ, tuyhevetaṃ aparaddhaṃ.

Bhikkhu Sujato · CC0

But you didn’t get it, even though I dropped such an obvious hint, such a clear sign. You didn’t beg me to remain for the proper lifespan, or what’s left of it.

row 53
Pāli

51. ‘‘Ekamidāhaṃ, ānanda, samayaṃ idheva vesāliyaṃ viharāmi udene cetiye. Tatrāpi kho tāhaṃ,

ānanda, āmantesiṃ – ‘ramaṇīyā, ānanda, vesālī, ramaṇīyaṃ udenaṃ cetiyaṃ. Yassa kassaci, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, so ākaṅkhamāno kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā. Tathāgatassa kho, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, so ākaṅkhamāno, ānanda, tathāgato kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā’ti.

Evampi kho tvaṃ, ānanda, tathāgatena oḷārike

Bhikkhu Sujato · CC0

Ānanda, this one time I was staying right here near Vesālī, at the Udena Shrine …

But you didn’t get it, even though I dropped such an obvious hint, such a clear sign. You didn’t beg me to remain for the proper lifespan, or what’s left of it.

Pāli

nimitte kayiramāne oḷārike obhāse kayiramāne nāsakkhi paṭivijjhituṃ, na tathāgataṃ yāci – ‘tiṭṭhatu,

bhante, bhagavā kappaṃ, tiṭṭhatu sugato kappaṃ bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya

atthāya hitāya sukhāya devamanussāna’nti. Sace tvaṃ, ānanda, tathāgataṃ yāceyyāsi, dveva te vācā

Bhikkhu Sujato · CC0

But you didn’t get it, even though I dropped such an obvious hint, such a clear sign. You didn’t beg me to remain for the proper lifespan, or what’s left of it.

Pāli

tathāgato paṭikkhipeyya, atha tatiyakaṃ adhivāseyya, tasmātihānanda, tuyhevetaṃ dukkaṭaṃ, tuyhevetaṃ aparaddhaṃ.

row 54
Pāli

52. ‘‘Ekamidāhaṃ, ānanda, samayaṃ idheva vesāliyaṃ viharāmi gotamake cetiye …pe… idheva

vesāliyaṃ viharāmi sattambe cetiye… idheva vesāliyaṃ viharāmi bahuputte cetiye… idheva vesāliyaṃ viharāmi sārandade cetiye… idāneva kho tāhaṃ, ānanda, ajja cāpāle cetiye āmantesiṃ – ‘ramaṇīyā, ānanda, vesālī, ramaṇīyaṃ udenaṃ cetiyaṃ, ramaṇīyaṃ gotamakaṃ cetiyaṃ, ramaṇīyaṃ sattambaṃ cetiyaṃ, ramaṇīyaṃ bahuputtaṃ cetiyaṃ, ramaṇīyaṃ sārandadaṃ cetiyaṃ, ramaṇīyaṃ cāpālaṃ cetiyaṃ. Yassa kassaci, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, so ākaṅkhamāno kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā. Tathāgatassa kho,

ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, so ākaṅkhamāno, ānanda, tathāgato kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā’ti.

proposed fillerin this suttaconf lowsource r53l0
Tatrāpi kho tāhaṃ, ānanda, āmantesiṃ – ‘ramaṇīyā, ānanda, vesālī, ramaṇīyaṃ udenaṃ cetiyaṃ. Yassa kassaci, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, so ākaṅkhamāno kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā. Tathāgatassa kho, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, so ākaṅkhamāno, ānanda, tathāgato kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā’ti. Evampi kho tvaṃ, ānanda, tathāgatena oḷārike nimitte kayiramāne oḷārike obhāse kayiramāne nāsakkhi paṭivijjhituṃ, na tathāgataṃ yāci – ‘tiṭṭhatu, bhante, bhagavā kappaṃ, tiṭṭhatu sugato kappaṃ bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussāna’nti. Sace tvaṃ, ānanda, tathāgataṃ yāceyyāsi, dveva te vācā tathāgato paṭikkhipeyya, atha tatiyakaṃ adhivāseyya, tasmātihānanda, tuyhevetaṃ dukkaṭaṃ, tuyhevetaṃ aparaddhaṃ. 52. ‘‘Ekamidāhaṃ, ānanda, samayaṃ
anchored on “…cetiye” … “idheva vesāliyaṃ viharāmi…”
Bhikkhu Sujato · CC0

at the Gotamaka Shrine …

If he wished, the Realized One could live for the proper lifespan or what’s left of it.’

Pāli

Evampi kho tvaṃ, ānanda, tathāgatena oḷārike nimitte kayiramāne oḷārike obhāse kayiramāne nāsakkhi paṭivijjhituṃ, na tathāgataṃ yāci – ‘tiṭṭhatu bhagavā kappaṃ, tiṭṭhatu sugato kappaṃ bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussāna’nti. Sace tvaṃ, ānanda, tathāgataṃ yāceyyāsi, dveva te vācā tathāgato paṭikkhipeyya, atha tatiyakaṃ adhivāseyya. Tasmātihānanda, tuyhevetaṃ

dukkaṭaṃ, tuyhevetaṃ aparaddhaṃ.

Bhikkhu Sujato · CC0

But you didn’t get it, even though I dropped such an obvious hint, such a clear sign. You didn’t beg me to remain for the proper lifespan, or what’s left of it.

row 55
Pāli

53. ‘‘Nanu etaṃ, ānanda, mayā paṭikacceva akkhātaṃ – ‘sabbeheva piyehi manāpehi nānābhāvo vinābhāvo aññathābhāvo.

Taṃ kutettha, ānanda, labbhā, yaṃ taṃ jātaṃ bhūtaṃ saṅkhataṃ palokadhammaṃ, taṃ vata mā palujjīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati’.

Bhikkhu Sujato · CC0

Did I not prepare for this when I explained that

How could it possibly be so that what is born, created, conditioned, and liable to wear out should not wear out?

Pāli

Yaṃ kho panetaṃ, ānanda, tathāgatena cattaṃ vantaṃ muttaṃ pahīnaṃ paṭinissaṭṭhaṃ ossaṭṭho āyusaṅkhāro, ekaṃsena vācā bhāsitā – ‘na ciraṃ tathāgatassa parinibbānaṃ bhavissati. Ito tiṇṇaṃ māsānaṃ accayena tathāgato parinibbāyissatī’ti. Tañca tathāgato jīvitahetu puna paccāvamissatīti

netaṃ ṭhānaṃ vijjati.

Āyāmānanda, yena mahāvanaṃ kūṭāgārasālā

Bhikkhu Sujato · CC0

The Realized One has discarded, eliminated, released, given up, relinquished, and surrendered the life force. He has categorically stated:

How could it possibly be so that what is born, created, conditioned, and liable to wear out should not wear out?

Come, Ānanda, let’s go to the Great Wood, the hall with the peaked roof.”

Pāli

tenupasaṅkamissāmā’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. Atha kho bhagavā āyasmatā ānandena saddhiṃ yena mahāvanaṃ kūṭāgārasālā tenupasaṅkami;

upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘gaccha tvaṃ, ānanda, yāvatikā bhikkhū vesāliṃ

upanissāya viharanti, te sabbe upaṭṭhānasālāyaṃ sannipātehī’’ti.

Bhikkhu Sujato · CC0

“Yes, sir,” Ānanda replied.

“Go, Ānanda, gather all the mendicants staying in the vicinity of Vesālī together in the assembly hall.”

Pāli

‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissutvā yāvatikā bhikkhū vesāliṃ upanissāya viharanti, te sabbe upaṭṭhānasālāyaṃ sannipātetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘sannipatito, bhante, bhikkhusaṅgho, yassadāni, bhante, bhagavā kālaṃ maññatī’’ti.

Bhikkhu Sujato · CC0

“Yes, sir,” replied Ānanda. He did what the Buddha asked, went up to him, bowed, stood to one side, and said to him,

row 56
Pāli

54. Atha kho bhagavā yenupaṭṭhānasālā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā bhikkhū āmantesi –

Bhikkhu Sujato · CC0

Then the Buddha went to the assembly hall, where he sat down on the seat spread out

Pāli

‘‘tasmātiha, bhikkhave, ye te mayā dhammā abhinnā desitā, te vo sādhukaṃ uggahetvā āsevitabbā bhāvetabbā bahulīkātabbā, yathayidaṃ brahmacariyaṃ addhaniyaṃ assa ciraṭṭhitikaṃ, tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya

Bhikkhu Sujato · CC0

“So, mendicants, having carefully memorized those things I have taught you from my direct knowledge, you should cultivate, develop, and make much of them so that this spiritual practice may last for a long time. That would be for the welfare and happiness of the people, out of sympathy for the world, for the benefit, welfare, and happiness of gods and humans.

Pāli

devamanussānaṃ.

Katame ca te, bhikkhave, dhammā mayā abhinnā desitā, ye vo sādhukaṃ uggahetvā āsevitabbā bhāvetabbā bahulīkātabbā, yathayidaṃ brahmacariyaṃ addhaniyaṃ assa ciraṭṭhitikaṃ,

tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ.

Bhikkhu Sujato · CC0

“So, mendicants, having carefully memorized those things I have taught you from my direct knowledge, you should cultivate, develop, and make much of them so that this spiritual practice may last for a long time. That would be for the welfare and happiness of the people, out of sympathy for the world, for the benefit, welfare, and happiness of gods and humans.

And what are those things I have taught from my direct knowledge?

Pāli

Seyyathidaṃ –

Bhikkhu Sujato · CC0

They are: the four kinds of mindfulness meditation, the four right efforts, the four bases of psychic power, the five faculties, the five powers, the seven awakening factors, and the noble eightfold path.

Pāli

cattāro satipaṭṭhānā

Bhikkhu Sujato · CC0

They are: the four kinds of mindfulness meditation, the four right efforts, the four bases of psychic power, the five faculties, the five powers, the seven awakening factors, and the noble eightfold path.

Pāli

cattāro sammappadhānā

Bhikkhu Sujato · CC0

They are: the four kinds of mindfulness meditation, the four right efforts, the four bases of psychic power, the five faculties, the five powers, the seven awakening factors, and the noble eightfold path.

Pāli

cattāro iddhipādā

Bhikkhu Sujato · CC0

They are: the four kinds of mindfulness meditation, the four right efforts, the four bases of psychic power, the five faculties, the five powers, the seven awakening factors, and the noble eightfold path.

Pāli

pañcindriyāni

Bhikkhu Sujato · CC0

They are: the four kinds of mindfulness meditation, the four right efforts, the four bases of psychic power, the five faculties, the five powers, the seven awakening factors, and the noble eightfold path.

Pāli

pañca balāni

Bhikkhu Sujato · CC0

They are: the four kinds of mindfulness meditation, the four right efforts, the four bases of psychic power, the five faculties, the five powers, the seven awakening factors, and the noble eightfold path.

Pāli

satta bojjhaṅgā

Bhikkhu Sujato · CC0

They are: the four kinds of mindfulness meditation, the four right efforts, the four bases of psychic power, the five faculties, the five powers, the seven awakening factors, and the noble eightfold path.

Pāli

ariyo aṭṭhaṅgiko maggo.

Bhikkhu Sujato · CC0

They are: the four kinds of mindfulness meditation, the four right efforts, the four bases of psychic power, the five faculties, the five powers, the seven awakening factors, and the noble eightfold path.

Pāli

Ime kho te, bhikkhave, dhammā mayā abhinnā desitā, ye vo sādhukaṃ uggahetvā āsevitabbā bhāvetabbā bahulīkātabbā, yathayidaṃ brahmacariyaṃ addhaniyaṃ assa ciraṭṭhitikaṃ, tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya

devamanussāna’’nti.

Bhikkhu Sujato · CC0

These are the things I have taught from my direct knowledge. Having carefully memorized them, you should cultivate, develop, and make much of them so that this spiritual practice may last for a long time. That would be for the welfare and happiness of the people, out of sympathy for the world, for the benefit, welfare, and happiness of gods and humans.”

row 57
Pāli

55. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘handadāni, bhikkhave, āmantayāmi vo, vayadhammā saṅkhārā, appamādena sampādetha. Naciraṃ tathāgatassa parinibbānaṃ bhavissati. Ito tiṇṇaṃ māsānaṃ accayena tathāgato parinibbāyissatī’’ti.

Bhikkhu Sujato · CC0

Then the Buddha said to the mendicants:

Pāli

Idamavoca bhagavā, idaṃ vatvāna sugato athāparaṃ etadavoca satthā –

Bhikkhu Sujato · CC0

That is what the Buddha said.

Pāli

‘‘Paripakko vayo mayhaṃ, parittaṃ mama jīvitaṃ;

Bhikkhu Sujato · CC0

“I’ve reached a ripe old age,

Pāli

Pahāya vo gamissāmi, kataṃ me saraṇamattano.

Bhikkhu Sujato · CC0

Having given it up, I’ll depart;

Pāli

‘‘Appamattā satīmanto, susīlā hotha bhikkhavo;

Bhikkhu Sujato · CC0

Diligent and mindful,

Pāli

Susamāhitasaṅkappā, sacittamanurakkhatha.

Bhikkhu Sujato · CC0

With well-settled thoughts,

Pāli

‘‘Yo imasmiṃ dhammavinaye, appamatto vihassati;

Bhikkhu Sujato · CC0

Whoever meditates diligently

Pāli

Pahāya jātisaṃsāraṃ, dukkhassantaṃ karissatī’’ti

Bhikkhu Sujato · CC0

giving up transmigration through rebirths,

row 58
Pāli

Nāgāpalokitaṃ

56. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya vesāliṃ piṇḍāya pāvisi. Vesāliyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātappaṭikkanto nāgāpalokitaṃ vesāliṃ apaloketvā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘idaṃ pacchimakaṃ, ānanda, tathāgatassa vesāliyā dassanaṃ bhavissati. Āyāmānanda, yena bhaṇḍagāmo tenupasaṅkamissāmā’’ti. ‘‘Evaṃ,

bhante’’ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. Atha kho bhagavā mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ yena bhaṇḍagāmo tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā bhaṇḍagāme viharati.

Bhikkhu Sujato · CC0

Then, after the meal, on his return from almsround, he turned to gaze back at Vesālī, the way that elephants do. He said to Venerable Ānanda:

Then the Buddha robed up in the morning and, taking his bowl and robe, entered Vesālī for alms.

Then the Buddha together with a large Saṅgha of mendicants arrived at Wares Village,

Pāli

Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘catunnaṃ, bhikkhave, dhammānaṃ ananubodhā appaṭivedhā evamidaṃ dīghamaddhānaṃ sandhāvitaṃ saṃsaritaṃ mamanceva tumhākañca. Katamesaṃ catunnaṃ?

Bhikkhu Sujato · CC0

There the Buddha addressed the mendicants:

Pāli

Ariyassa, bhikkhave, sīlassa ananubodhā appaṭivedhā evamidaṃ dīghamaddhānaṃ sandhāvitaṃ saṃsaritaṃ mamaṃ ceva tumhākañca.

Bhikkhu Sujato · CC0

Noble ethics,

Pāli

Ariyassa, bhikkhave, samādhissa ananubodhā appaṭivedhā evamidaṃ dīghamaddhānaṃ sandhāvitaṃ saṃsaritaṃ mamaṃ ceva tumhākañca.

Bhikkhu Sujato · CC0

immersion,

Pāli

Ariyāya, bhikkhave, pannāya ananubodhā appaṭivedhā evamidaṃ dīghamaddhānaṃ sandhāvitaṃ saṃsaritaṃ mamaṃ ceva tumhākañca.

Bhikkhu Sujato · CC0

wisdom,

Pāli

Ariyāya, bhikkhave, vimuttiyā ananubodhā

appaṭivedhā evamidaṃ dīghamaddhānaṃ sandhāvitaṃ saṃsaritaṃ mamaṃ ceva tumhākañca.

Bhikkhu Sujato · CC0

and freedom.

“Mendicants, due to not understanding and not penetrating four things, both you and I have wandered and transmigrated for such a very long time.

Pāli

Tayidaṃ, bhikkhave, ariyaṃ sīlaṃ anubuddhaṃ paṭividdhaṃ, ariyo samādhi anubuddho paṭividdho, ariyā pannā anubuddhā paṭividdhā, ariyā vimutti anubuddhā paṭividdhā, ucchinnā bhavataṇhā, khīṇā bhavanetti, natthi dāni punabbhavo’’ti.

Bhikkhu Sujato · CC0

These noble ethics, immersion, wisdom, and freedom have been understood and comprehended. Craving for continued existence has been cut off; the leash to existence is ended; now there’ll be no more future lives.”

Pāli

Idamavoca bhagavā, idaṃ vatvāna sugato athāparaṃ etadavoca satthā –

Bhikkhu Sujato · CC0

That is what the Buddha said.

Pāli

‘‘Sīlaṃ samādhi pannā ca, vimutti ca anuttarā;

Bhikkhu Sujato · CC0

and the supreme freedom:

Pāli

Anubuddhā ime dhammā, gotamena yasassinā.

Bhikkhu Sujato · CC0

these things have been understood

Pāli

‘‘Iti buddho abhinnāya, dhammamakkhāsi bhikkhunaṃ;

Bhikkhu Sujato · CC0

explained this teaching to the mendicants.

Pāli

Dukkhassantakaro satthā, cakkhumā parinibbuto’’ti.

Bhikkhu Sujato · CC0

The teacher made an end of suffering,

Pāli

Tatrāpi sudaṃ bhagavā bhaṇḍagāme viharanto etadeva bahulaṃ bhikkhūnaṃ dhammiṃ kathaṃ

Bhikkhu Sujato · CC0

And while staying there, too, he often gave this Dhamma talk to the mendicants:

Pāli

karoti – ‘‘iti sīlaṃ, iti samādhi, iti pannā. Sīlaparibhāvito samādhi mahapphalo hoti mahānisaṃso.

Bhikkhu Sujato · CC0

When immersion is imbued with ethics it’s very fruitful and beneficial.

Pāli

Samādhiparibhāvitā pannā mahapphalā hoti mahānisaṃsā.

Bhikkhu Sujato · CC0

When wisdom is imbued with immersion it’s very fruitful and beneficial.

Pāli

Paññāparibhāvitaṃ cittaṃ sammadeva āsavehi vimuccati, seyyathidaṃ – kāmāsavā, bhavāsavā, avijjāsavā’’ti.

Bhikkhu Sujato · CC0

When the mind is imbued with wisdom it is rightly freed from the defilements, namely,

row 59
Pāli

Catumahāpadesakathā

Bhikkhu Sujato · CC0

22. The Four Great References

Pāli

57. Atha kho bhagavā bhaṇḍagāme yathābhirantaṃ viharitvā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi –

‘‘āyāmānanda, yena hatthigāmo, yena ambagāmo, yena jambugāmo, yena bhoganagaraṃ

tenupasaṅkamissāmā’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. Atha kho

Bhikkhu Sujato · CC0

When the Buddha had stayed in Wares Village as long as he pleased, he addressed Ānanda,

“Come, Ānanda, let’s go to Elephant Village.” …

“Yes, sir,” Ānanda replied.

Pāli

bhagavā mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ yena bhoganagaraṃ tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā

Bhikkhu Sujato · CC0

Then the Buddha together with a large Saṅgha of mendicants arrived at Bhoga City,

Pāli

bhoganagare viharati ānande cetiye.

Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi –

‘‘cattārome, bhikkhave, mahāpadese desessāmi, taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasikarotha, bhāsissāmī’’ti.

Bhikkhu Sujato · CC0

where he stayed at the Ānanda Shrine.

There the Buddha addressed the mendicants:

“Mendicants, I will teach you the four great references.

Pāli

‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca –

Bhikkhu Sujato · CC0

“Yes, sir,” they replied.

row 60
Pāli

58. ‘‘Idha, bhikkhave, bhikkhu evaṃ vadeyya – ‘sammukhā metaṃ, āvuso, bhagavato sutaṃ

Bhikkhu Sujato · CC0

“Take a mendicant who says:

Pāli

sammukhā paṭiggahitaṃ, ayaṃ dhammo ayaṃ vinayo idaṃ satthusāsana’nti.

Tassa, bhikkhave, bhikkhuno bhāsitaṃ neva abhinanditabbaṃ nappaṭikkositabbaṃ. Anabhinanditvā appaṭikkositvā tāni padabyañjanāni sādhukaṃ uggahetvā sutte osāretabbāni, vinaye sandassetabbāni.

Bhikkhu Sujato · CC0

this is the teaching, this is the training, this is the Teacher’s instruction.’

You should neither approve nor reject that mendicant’s statement.

Pāli

Tāni ce sutte osāriyamānāni vinaye sandassiyamānāni na ceva sutte osaranti, na ca vinaye sandissanti, niṭṭhamettha gantabbaṃ – ‘addhā, idaṃ na ceva tassa bhagavato vacanaṃ; imassa ca bhikkhuno duggahita’nti. Itihetaṃ, bhikkhave, chaḍḍeyyātha.

Bhikkhu Sujato · CC0

If they do not fit in the discourse and are not exhibited in the training, you should draw the conclusion:

Pāli

Tāni ce suttee osāriyamānāni vinaye sandassiyamānāni sutte ceva osaranti, vinaye ca sandissanti, niṭṭhamettha gantabbaṃ – ‘addhā, idaṃ tassa bhagavato vacanaṃ; imassa ca bhikkhuno suggahita’nti. Idaṃ, bhikkhave, paṭhamaṃ mahāpadesaṃ dhāreyyātha.

Bhikkhu Sujato · CC0

If they do not fit in the discourse and are not exhibited in the training, you should draw the conclusion:

Pāli

‘‘Idha pana, bhikkhave, bhikkhu evaṃ vadeyya – ‘amukasmiṃ nāma āvāse saṅgho viharati sathero

sapāmokkho. Tassa me saṅghassa sammukhā sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ, ayaṃ dhammo ayaṃ vinayo idaṃ satthusāsana’nti. Tassa, bhikkhave, bhikkhuno bhāsitaṃ neva abhinanditabbaṃ nappaṭikkositabbaṃ. Anabhinanditvā appaṭikkositvā tāni padabyañjanāni sādhukaṃ uggahetvā suttee osāretabbāni, vinaye sandassetabbāni.

Bhikkhu Sujato · CC0

“Take a mendicant who says:

You should neither approve nor reject that mendicant’s statement.

Pāli

Tāni ce sutte osāriyamānāni vinaye sandassiyamānāni na ceva sutte osaranti, na ca vinaye sandissanti, niṭṭhamettha gantabbaṃ – ‘addhā, idaṃ na ceva tassa bhagavato vacanaṃ; tassa ca saṅghassa duggahita’nti. Itihetaṃ, bhikkhave, chaḍḍeyyātha. Tāni ce suttee osāriyamānāni vinaye sandassiyamānāni sutte ceva osaranti vinaye ca sandissanti, niṭṭhamettha gantabbaṃ – ‘addhā, idaṃ tassa bhagavato vacanaṃ; tassa ca saṅghassa suggahita’nti. Idaṃ, bhikkhave, dutiyaṃ mahāpadesaṃ dhāreyyātha.

Bhikkhu Sujato · CC0

If they do not fit in the discourse and are not exhibited in the training, you should draw the conclusion:

Pāli

‘‘Idha pana, bhikkhave, bhikkhu evaṃ vadeyya – ‘amukasmiṃ nāma āvāse sambahulā therā bhikkhū viharanti bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā. Tesaṃ me therānaṃ

sammukhā sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ – ayaṃ dhammo ayaṃ vinayo idaṃ satthusāsana’nti.

Bhikkhu Sujato · CC0

“Take a mendicant who says:

this is the teaching, this is the training, this is the Teacher’s instruction.’

Pāli

Tassa, bhikkhave, bhikkhuno bhāsitaṃ neva abhinanditabbaṃ…pe… na ca vinaye sandissanti, niṭṭhamettha gantabbaṃ – ‘addhā, idaṃ na ceva tassa bhagavato vacanaṃ; tesañca therānaṃ duggahita’nti. Itihetaṃ, bhikkhave, chaḍḍeyyātha. Tāni ce sutte osāriyamānāni…pe… vinaye ca sandissanti, niṭṭhamettha gantabbaṃ – ‘addhā, idaṃ tassa bhagavato vacanaṃ; tesañca therānaṃ suggahita’nti. Idaṃ, bhikkhave, tatiyaṃ mahāpadesaṃ dhāreyyātha.

proposed fillerin this suttaconf highsource r60l6
nappaṭikkositabbaṃ. Anabhinanditvā appaṭikkositvā tāni padabyañjanāni sādhukaṃ uggahetvā suttee osāretabbāni, vinaye sandassetabbāni. Tāni ce sutte osāriyamānāni vinaye sandassiyamānāni na ceva sutte osaranti
anchored on “…satthusāsana nti Tassa bhikkhave bhikkhuno bhāsitaṃ neva abhinanditabbaṃ” … “na ca vinaye sandissanti niṭṭhamettha gantabbaṃ addhā idaṃ…”
proposed fillerin this suttaconf highsource r60l7
vinaye sandassiyamānāni na ceva sutte osaranti, na ca vinaye sandissanti, niṭṭhamettha gantabbaṃ – ‘addhā, idaṃ na ceva tassa bhagavato vacanaṃ; tassa ca saṅghassa duggahita’nti. Itihetaṃ, bhikkhave, chaḍḍeyyātha. Tāni ce suttee osāriyamānāni vinaye sandassiyamānāni sutte ceva osaranti
anchored on “…Tāni ce sutte osāriyamānāni” … “vinaye ca sandissanti niṭṭhamettha…”
Bhikkhu Sujato · CC0

‘Clearly this is not the word of the Buddha.

Pāli

‘‘Idha pana, bhikkhave, bhikkhu evaṃ vadeyya – ‘amukasmiṃ nāma āvāse eko thero bhikkhu viharati bahussuto āgatāgamo dhammadharo vinayadharo mātikādharo. Tassa me therassa sammukhā sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ – ayaṃ dhammo ayaṃ vinayo idaṃ satthusāsana’nti.

Bhikkhu Sujato · CC0

“Take a mendicant who says:

Pāli

Tassa, bhikkhave, bhikkhuno bhāsitaṃ neva abhinanditabbaṃ nappaṭikkositabbaṃ. Anabhinanditvā appaṭikkositvā tāni padabyañjanāni sādhukaṃ uggahetvā sutte osāritabbāni, vinaye sandassetabbāni. Tāni ce suttee osāriyamānāni vinaye sandassiyamānāni na ceva sutte osaranti, na ca vinaye sandissanti, niṭṭhamettha gantabbaṃ – ‘addhā, idaṃ na ceva tassa bhagavato vacanaṃ; tassa ca therassa duggahita’nti. Itihetaṃ, bhikkhave, chaḍḍeyyātha. Tāni ca sutte osāriyamānāni vinaye sandassiyamānāni sutte ceva osaranti, vinaye ca sandissanti, niṭṭhamettha gantabbaṃ – ‘addhā, idaṃ tassa bhagavato vacanaṃ; tassa ca therassa suggahita’nti. Idaṃ, bhikkhave, catutthaṃ mahāpadesaṃ dhāreyyātha.

Bhikkhu Sujato · CC0

You should neither approve nor reject that mendicant’s statement.

Pāli

Ime kho, bhikkhave, cattāro mahāpadese dhāreyyāthā’’ti.

Bhikkhu Sujato · CC0

“Mendicants, I will teach you the four great references.

Pāli

Tatrapi sudaṃ bhagavā bhoganagare viharanto ānande cetiye etadeva bahulaṃ bhikkhūnaṃ

dhammiṃ kathaṃ karoti – ‘‘iti sīlaṃ, iti samādhi, iti pannā.

Sīlaparibhāvito samādhi mahapphalo hoti

Bhikkhu Sujato · CC0

The Buddha said this:

Pāli

mahānisaṃso.

Pāli

Samādhiparibhāvitā pannā mahapphalā hoti mahānisaṃsā.

Pāli

Paññāparibhāvitaṃ cittaṃ sammadeva āsavehi vimuccati, seyyathidaṃ – kāmāsavā, bhavāsavā, avijjāsavā’’ti.

row 61
Pāli

Kammāraputtacundavatthu

Pāli

59. Atha kho bhagavā bhoganagare yathābhirantaṃ viharitvā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi –

‘‘āyāmānanda, yena pāvā tenupasaṅkamissāmā’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā ānando bhagavato

Bhikkhu Sujato · CC0

There the Buddha addressed the mendicants:

“Yes, sir,” Ānanda replied.

Pāli

paccassosi. Atha kho bhagavā mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ yena pāvā tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā pāvāyaṃ viharati cundassa kammāraputtassa ambavane.

Assosi kho cundo kammāraputto – ‘‘bhagavā kira pāvaṃ anuppatto, pāvāyaṃ viharati mayhaṃ ambavane’’ti. Atha kho cundo kammāraputto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ

nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho cundaṃ kammāraputtaṃ bhagavā dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi.

Bhikkhu Sujato · CC0

Then the Buddha together with a large Saṅgha of mendicants arrived at Bhoga City,

“Let’s go to Mango Village.” …

The Buddha said this:

Pāli

Atha kho cundo kammāraputto bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṃsito bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘adhivāsetu me, bhante, bhagavā svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghenā’’ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho cundo kammāraputto bhagavato adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.

Bhikkhu Sujato · CC0

The Buddha said this:

Pāli

Atha kho cundo kammāraputto tassā rattiyā accayena sake nivesane paṇītaṃ khādanīyaṃ

bhojanīyaṃ paṭiyādāpetvā pahūtañca sūkaramaddavaṃ bhagavato kālaṃ ārocāpesi – ‘‘kālo, bhante, niṭṭhitaṃ bhatta’’nti.

Bhikkhu Sujato · CC0

“Yes, sir,” they replied.

Pāli

Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya saddhiṃ bhikkhusaṅghena yena cundassa kammāraputtassa nivesanaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā cundaṃ kammāraputtaṃ āmantesi – ‘‘yaṃ te, cunda, sūkaramaddavaṃ paṭiyattaṃ, tena maṃ parivisa. Yaṃ panaññaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyattaṃ, tena bhikkhusaṅghaṃ parivisā’’ti.

Bhikkhu Sujato · CC0

Then the Buddha together with a large Saṅgha of mendicants arrived at Bhoga City,

Pāli

‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho cundo kammāraputto bhagavato paṭissutvā yaṃ ahosi sūkaramaddavaṃ paṭiyattaṃ, tena bhagavantaṃ parivisi. Yaṃ panaññaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyattaṃ, tena bhikkhusaṅghaṃ parivisi. Atha kho bhagavā cundaṃ kammāraputtaṃ āmantesi – ‘‘yaṃ te, cunda, sūkaramaddavaṃ avasiṭṭhaṃ, taṃ sobbhe nikhaṇāhi. Nāhaṃ taṃ, cunda, passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya, yassa taṃ paribhuttaṃ sammā pariṇāmaṃ gaccheyya aññatra tathāgatassā’’ti.

Bhikkhu Sujato · CC0

“Yes, sir,” they replied.

Pāli

‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho cundo kammāraputto bhagavato paṭissutvā yaṃ ahosi sūkaramaddavaṃ avasiṭṭhaṃ, taṃ sobbhe nikhaṇitvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ

nisinnaṃ kho cundaṃ kammāraputtaṃ bhagavā dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā

samuttejetvā sampahaṃsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi.

Bhikkhu Sujato · CC0

“Yes, sir,” they replied.

The Buddha said this:

row 62
Pāli

60. Atha kho bhagavato cundassa kammāraputtassa bhattaṃ bhuttāvissa kharo ābādho uppajji,

lohitapakkhandikā pabāḷhā vedanā vattanti māraṇantikā.

Bhikkhu Sujato · CC0

“Yes, sir,” they replied.

Pāli

Tā sudaṃ bhagavā sato sampajāno adhivāsesi

avihaññamāno. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘āyāmānanda, yena kusinārā

tenupasaṅkamissāmā’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi.

Bhikkhu Sujato · CC0

The Buddha said this:

There the Buddha addressed the mendicants:

“Yes, sir,” Ānanda replied.

Pāli

Cundassa bhattaṃ bhuñjitvā, kammārassāti me sutaṃ;

Pāli

Ābādhaṃ samphusī dhīro, pabāḷhaṃ māraṇantikaṃ.

Pāli

Bhuttassa ca sūkaramaddavena,

Pāli

Byādhippabāḷho udapādi satthuno;

Pāli

Virecamāno bhagavā avoca,

Bhikkhu Sujato · CC0

The Buddha said this:

Pāli

Gacchāmahaṃ kusināraṃ nagaranti.

row 63
Pāli

Pānīyāharaṇaṃ

Pāli

61. Atha kho bhagavā maggā okkamma yena aññataraṃ rukkhamūlaṃ tenupasaṅkami;

upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘iṅgha me tvaṃ, ānanda, catugguṇaṃ saṅghāṭiṃ

paññapehi, kilantosmi, ānanda, nisīdissāmī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā ānando bhagavato

paṭissutvā catugguṇaṃ saṅghāṭiṃ paññapesi.

Bhikkhu Sujato · CC0

“Let’s go to Mango Village.” …

When the Buddha had stayed in Wares Village as long as he pleased, he addressed Ānanda,

“Yes, sir,” Ānanda replied.

Pāli

Nisīdi bhagavā paññatte āsane. Nisajja kho bhagavā

āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘iṅgha me tvaṃ, ānanda, pānīyaṃ āhara, pipāsitosmi, ānanda, pivissāmī’’ti.

Bhikkhu Sujato · CC0

The Buddha said this:

When the Buddha had stayed in Wares Village as long as he pleased, he addressed Ānanda,

Pāli

Evaṃ vutte āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘idāni, bhante, pañcamattāni sakaṭasatāni atikkantāni, taṃ cakkacchinnaṃ udakaṃ parittaṃ luḷitaṃ āvilaṃ sandati. Ayaṃ, bhante, kakudhā nadī avidūre acchodakā sātodakā sītodakā setodakā suppatitthā ramaṇīyā. Ettha bhagavā pānīyañca pivissati, gattāni ca sītī karissatī’’ti.

Bhikkhu Sujato · CC0

The Buddha said this:

Pāli

Dutiyampi kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘iṅgha me tvaṃ, ānanda, pānīyaṃ

āhara, pipāsitosmi, ānanda, pivissāmī’’ti. Dutiyampi kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca –

‘‘idāni, bhante, pañcamattāni sakaṭasatāni atikkantāni, taṃ cakkacchinnaṃ udakaṃ parittaṃ luḷitaṃ āvilaṃ sandati. Ayaṃ, bhante, kakudhā nadī avidūre acchodakā sātodakā sītodakā setodakā suppatitthā ramaṇīyā. Ettha bhagavā pānīyañca pivissati, gattāni ca sītīkarissatī’’ti.

Bhikkhu Sujato · CC0

There the Buddha addressed the mendicants:

The Buddha said this:

Pāli

Tatiyampi kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘iṅgha me tvaṃ, ānanda, pānīyaṃ āhara, pipāsitosmi, ānanda, pivissāmī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissutvā pattaṃ gahetvā yena sā nadikā tenupasaṅkami.

Bhikkhu Sujato · CC0

“Yes, sir,” Ānanda replied.

Pāli

Atha kho sā nadikā cakkacchinnā parittā luḷitā āvilā sandamānā, āyasmante ānande upasaṅkamante acchā vippasannā anāvilā sandittha. Atha kho

āyasmato ānandassa etadahosi – ‘‘acchariyaṃ vata, bho, abbhutaṃ vata, bho, tathāgatassa mahiddhikatā mahānubhāvatā. Ayañhi sā nadikā cakkacchinnā parittā luḷitā āvilā sandamānā mayi upasaṅkamante acchā vippasannā anāvilā sandatī’’ti.

Pāli

Pattena pānīyaṃ ādāya yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘acchariyaṃ, bhante, abbhutaṃ, bhante, tathāgatassa mahiddhikatā mahānubhāvatā. Idāni sā bhante nadikā cakkacchinnā parittā luḷitā āvilā sandamānā mayi upasaṅkamante acchā vippasannā anāvilā sandittha. Pivatu bhagavā pānīyaṃ pivatu sugato pānīya’’nti. Atha kho bhagavā pānīyaṃ apāyi.

Bhikkhu Sujato · CC0

The Buddha said this:

row 64
Pāli

Pukkusamallaputtavatthu

Pāli

62. Tena rokho pana samayena pukkuso mallaputto āḷārassa kālāmassa sāvako kusinārāya pāvaṃ

Pāli

addhānamaggappaṭippanno hoti. Addasā kho pukkuso mallaputto bhagavantaṃ aññatarasmiṃ

rukkhamūle nisinnaṃ. Disvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho pukkuso mallaputto bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘acchariyaṃ, bhante, abbhutaṃ, bhante, santena vata, bhante, pabbajitā vihārena viharanti.

Bhikkhu Sujato · CC0

The Buddha said this:

Pāli

Bhūtapubbaṃ, bhante, āḷāro kālāmo addhānamaggappaṭippanno maggā okkamma avidūre aññatarasmiṃ rukkhamūle divāvihāraṃ nisīdi. Atha kho, bhante, pañcamattāni sakaṭasatāni āḷāraṃ kālāmaṃ nissāya nissāya atikkamiṃsu. Atha kho, bhante, aññataro puriso tassa sakaṭasatthassa piṭṭhito piṭṭhito āgacchanto yena āḷāro kālāmo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āḷāraṃ kālāmaṃ etadavoca –

Bhikkhu Sujato · CC0

The Buddha said this:

Pāli

‘api, bhante, pañcamattāni sakaṭasatāni atikkantāni addasā’ti? ‘Na kho ahaṃ, āvuso, addasa’nti.

Bhikkhu Sujato · CC0

“Yes, sir,” they replied.

Pāli

‘Kiṃ pana, bhante, saddaṃ assosī’ti? ‘Na kho ahaṃ, āvuso, saddaṃ assosi’nti.

Bhikkhu Sujato · CC0

“Yes, sir,” they replied.

Pāli

‘Kiṃ pana, bhante, sutto ahosī’ti? ‘Na kho ahaṃ, āvuso, sutto ahosi’nti.

Bhikkhu Sujato · CC0

“Yes, sir,” they replied.

Pāli

‘Kiṃ pana, bhante, saññī ahosī’ti? ‘Evamāvuso’ti.

Pāli

‘So tvaṃ, bhante, saññī samāno jāgaro pañcamattāni sakaṭasatāni nissāya nissāya atikkantāni neva addasa, na pana saddaṃ assosi; apisu te, bhante, saṅghāṭi rajena okiṇṇā’ti? ‘Evamāvuso’ti.

Pāli

Atha kho, bhante, tassa purisassa etadahosi – ‘acchariyaṃ vata bho, abbhutaṃ vata bho, santena vata bho pabbajitā vihārena viharanti. Yatra hi nāma saññī samāno jāgaro pañcamattāni sakaṭasatāni nissāya nissāya atikkantāni neva dakkhati, na pana saddaṃ sossatī’ti! Āḷāre kālāme uḷāraṃ pasādaṃ pavedetvā pakkāmī’’ti.

Bhikkhu Sujato · CC0

“Yes, sir,” they replied.

row 65
Pāli

63. ‘‘Taṃ kiṃ maññasi, pukkusa, katamaṃ nu kho dukkarataraṃ vā durabhisambhavataraṃ vā –

yo vā saññī samāno jāgaro pañcamattāni sakaṭasatāni nissāya nissāya atikkantāni neva passeyya, na pana saddaṃ suṇeyya; yo vā saññī samāno jāgaro deve vassante deve gaḷagaḷāyante vijjullatāsu niccharantīsu asaniyā phalantiyā neva passeyya, na pana saddaṃ suṇeyyā’’ti?

Pāli

‘‘Kiñhi, bhante, karissanti pañca vā sakaṭasatāni cha vā sakaṭasatāni satta vā sakaṭasatāni aṭṭha vā sakaṭasatāni nava vā sakaṭasatāni, sakaṭasahassaṃ vā sakaṭasatasahassaṃ vā. Atha kho etadeva dukkarataraṃ ceva durabhisambhavatarañca yo saññī samāno jāgaro deve vassante deve gaḷagaḷāyante vijjullatāsu niccharantīsu asaniyā phalantiyā neva passeyya, na pana saddaṃ suṇeyyā’’ti.

Bhikkhu Sujato · CC0

“Yes, sir,” they replied.

Pāli

‘‘Ekamidāhaṃ, pukkusa, samayaṃ ātumāyaṃ viharāmi bhusāgāre. Tena kho pana samayena deve

vassante deve gaḷagaḷāyante vijjullatāsu niccharantīsu asaniyā phalantiyā avidūre bhusāgārassa dve kassakā bhātaro hatā cattāro ca balibaddā. Atha kho, pukkusa, ātumāya mahājanakāyo nikkhamitvā yena te dve kassakā bhātaro hatā cattāro ca balibaddā tenupasaṅkami.

Bhikkhu Sujato · CC0

“Let’s go to Bhoga City.”

Pāli

Tena kho panāhaṃ, pukkusa, samayena bhusāgārā nikkhamitvā bhusāgāradvāre abbhokāse caṅkamāmi. Atha kho, pukkusa, aññataro puriso tamhā mahājanakāyā yenāhaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitaṃ kho ahaṃ, pukkusa, taṃ purisaṃ etadavocaṃ –

Pāli

‘kiṃ nu kho eso, āvuso, mahājanakāyo sannipatito’ti? ‘Idāni, bhante, deve vassante deve gaḷagaḷāyante vijjullatāsu niccharantīsu asaniyā phalantiyā dve kassakā bhātaro hatā cattāro ca balibaddā. Ettheso mahājanakāyo sannipatito. Tvaṃ pana, bhante, kva ahosī’ti?

Bhikkhu Sujato · CC0

“Yes, sir,” they replied.

Pāli

‘Idheva kho ahaṃ, āvuso, ahosi’nti. ‘Kiṃ pana, bhante, addasā’ti? ‘Na kho ahaṃ, āvuso, addasa’nti. ‘Kiṃ pana, bhante, saddaṃ assosī’ti? ‘Na kho

ahaṃ, āvuso, saddaṃ assosi’nti. ‘Kiṃ pana, bhante, sutto ahosī’ti? ‘Na kho ahaṃ, āvuso, sutto ahosi’nti.

‘Kiṃ pana, bhante, saññī ahosī’ti? ‘Evamāvuso’ti. ‘So tvaṃ, bhante, saññī samāno jāgaro deve vassante deve gaḷagaḷāyante vijjullatāsu niccharantīsu asaniyā phalantiyā neva addasa, na pana saddaṃ assosī’ti? ‘‘Evamāvuso’’ti?

Bhikkhu Sujato · CC0

“Yes, sir,” they replied.

Pāli

‘‘Atha kho, pukkusa, purisassa etadahosi – ‘acchariyaṃ vata bho, abbhutaṃ vata bho, santena vata bho pabbajitā vihārena viharanti. Yatra hi nāma saññī samāno jāgaro deve vassante deve gaḷagaḷāyante vijjullatāsu niccharantīsu asaniyā phalantiyā neva dakkhati, na pana saddaṃ sossatī’ti.

Mayi uḷāraṃ pasādaṃ pavedetvā maṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmī’’ti.

Pāli

Evaṃ vutte pukkuso mallaputto bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘esāhaṃ, bhante, yo me āḷāre kālāme

pasādo taṃ mahāvāte vā ophuṇāmi sīghasotāya vā nadiyā pavāhemi. Abhikkantaṃ, bhante, abhikkantaṃ, bhante! Seyyathāpi, bhante, nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā

vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṃ bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṃ, bhante, bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṃ maṃ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gata’’nti.

Bhikkhu Sujato · CC0

The Buddha said this:

row 66
Pāli

64. Atha kho pukkuso mallaputto aññataraṃ purisaṃ āmantesi – ‘‘iṅgha me tvaṃ, bhaṇe, siṅgīvaṇṇaṃ yugamaṭṭhaṃ dhāraṇīyaṃ āharā’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho so puriso pukkusassa mallaputtassa paṭissutvā taṃ siṅgīvaṇṇaṃ yugamaṭṭhaṃ dhāraṇīyaṃ āhari.

Bhikkhu Sujato · CC0

“Yes, sir,” they replied.

Pāli

Atha kho pukkuso mallaputto taṃ siṅgīvaṇṇaṃ yugamaṭṭhaṃ dhāraṇīyaṃ bhagavato upanāmesi – ‘‘idaṃ, bhante, siṅgīvaṇṇaṃ yugamaṭṭhaṃ dhāraṇīyaṃ, taṃ me bhagavā paṭiggaṇhātu anukampaṃ upādāyā’’ti. ‘‘Tena hi, pukkusa, ekena maṃ acchādehi, ekena ānanda’’nti.

Bhikkhu Sujato · CC0

“Yes, sir,” they replied.

Pāli

‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho pukkuso mallaputto

bhagavato paṭissutvā ekena bhagavantaṃ acchādeti, ekena āyasmantaṃ ānandaṃ. Atha kho bhagavā pukkusaṃ mallaputtaṃ dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi. Atha kho pukkuso mallaputto bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṃsito uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.

Bhikkhu Sujato · CC0

“Yes, sir,” Ānanda replied.

When the Buddha had stayed in Wares Village as long as he pleased, he addressed Ānanda,

row 67
Pāli

65. Atha kho āyasmā ānando acirapakkante pukkuse mallaputte taṃ siṅgīvaṇṇaṃ yugamaṭṭhaṃ

dhāraṇīyaṃ bhagavato kāyaṃ upanāmesi. Taṃ bhagavato kāyaṃ upanāmitaṃ hataccikaṃ viya

Bhikkhu Sujato · CC0

“Yes, sir,” Ānanda replied.

Pāli

khāyati.

Atha kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘acchariyaṃ, bhante, abbhutaṃ, bhante, yāva parisuddho, bhante, tathāgatassa chavivaṇṇo pariyodāto. Idaṃ, bhante, siṅgīvaṇṇaṃ yugamaṭṭhaṃ dhāraṇīyaṃ bhagavato kāyaṃ upanāmitaṃ hataccikaṃ viya khāyatī’’ti.

Bhikkhu Sujato · CC0

“Yes, sir,” Ānanda replied.

Pāli

‘‘Evametaṃ, ānanda, evametaṃ, ānanda dvīsu kālesu ativiya tathāgatassa kāyo parisuddho hoti

chavivaṇṇo pariyodāto. Katamesu dvīsu? Yañca, ānanda, rattiṃ tathāgato anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambujjhati, yañca rattiṃ anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyati. Imesu kho, ānanda, dvīsu kālesu ativiya tathāgatassa kāyo parisuddho hoti chavivaṇṇo pariyodāto.

Pāli

‘‘Ajja kho, panānanda, rattiyā pacchime yāme kusinārāyaṃ upavattane mallānaṃ sālavane antarena yamakasālānaṃ tathāgatassa parinibbānaṃ bhavissati. Āyāmānanda, yena kakudhā nadī tenupasaṅkamissāmā’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi.

Bhikkhu Sujato · CC0

“Yes, sir,” Ānanda replied.

Pāli

Siṅgīvaṇṇaṃ yugamaṭṭhaṃ, pukkuso abhihārayi;

Pāli

Tena acchādito satthā, hemavaṇṇo asobhathāti.

row 68
Pāli

66. Atha kho bhagavā mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ yena kakudhā nadī tenupasaṅkami;

Bhikkhu Sujato · CC0

Then the Buddha together with a large Saṅgha of mendicants arrived at Bhoga City,

Pāli

upasaṅkamitvā kakudhaṃ nadiṃ ajjhogāhetvā nhatvā ca pivitvā ca paccuttaritvā yena ambavanaṃ

tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ cundakaṃ āmantesi – ‘‘iṅgha me tvaṃ, cundaka,

Bhikkhu Sujato · CC0

“Let’s go to Mango Village.” …

Pāli

catugguṇaṃ saṅghāṭiṃ paññapehi, kilantosmi, cundaka, nipajjissāmī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā cundako bhagavato paṭissutvā catugguṇaṃ saṅghāṭiṃ paññapesi.

Bhikkhu Sujato · CC0

“Yes, sir,” Ānanda replied.

Pāli

Atha kho bhagavā dakkhiṇena passena sīhaseyyaṃ kappesi pāde pādaṃ accādhāya sato sampajāno

uṭṭhānasaññaṃ manasikaritvā. Āyasmā pana cundako tattheva bhagavato purato nisīdi.

Bhikkhu Sujato · CC0

The Buddha said this:

Pāli

Gantvāna buddho nadikaṃ kakudhaṃ,

Pāli

Acchodakaṃ sātudakaṃ vippasannaṃ;

Pāli

Ogāhi satthā akilantarūpo,

Pāli

Tathāgato appaṭimo ca loke.

Pāli

Nhatvā ca pivitvā cudatāri satthā,

Pāli

Purakkhato bhikkhugaṇassa majjhe;

Pāli

Vattā pavattā bhagavā idha dhamme,

Bhikkhu Sujato · CC0

The Buddha said this:

Pāli

Upāgami ambavanaṃ mahesi.

Pāli

Āmantayi cundakaṃ nāma bhikkhuṃ,

Pāli

Catugguṇaṃ santhara me nipajjaṃ;

Pāli

So codito bhāvitattena cundo,

Pāli

Catugguṇaṃ santhari khippameva.

Pāli

Nipajji satthā akilantarūpo,

Pāli

Cundopi tattha pamukhe nisīdīti.

row 69
Pāli

67. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘siyā kho, panānanda, cundassa kammāraputtassa koci vippaṭisāraṃ uppādeyya – ‘tassa te, āvuso cunda, alābhā tassa te

Bhikkhu Sujato · CC0

When the Buddha had stayed in Wares Village as long as he pleased, he addressed Ānanda,

Pāli

dulladdhaṃ, yassa te tathāgato pacchimaṃ piṇḍapātaṃ paribhuñjitvā parinibbuto’ti.

Bhikkhu Sujato · CC0

seeing clearly, he is fully quenched.”

Pāli

Cundassa, ānanda, kammāraputtassa evaṃ vippaṭisāro paṭivinetabbo – ‘tassa te, āvuso cunda, lābhā tassa te suladdhaṃ, yassa te tathāgato pacchimaṃ piṇḍapātaṃ paribhuñjitvā parinibbuto. Sammukhā metaṃ, āvuso cunda, bhagavato sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ –

Bhikkhu Sujato · CC0

‘Reverend, I have heard and learned this in the presence of the Buddha:

Pāli

dve me piṇḍapātā samasamaphalā samavipākā, ativiya annehi piṇḍapātehi mahapphalatarā ca

mahānisaṃsatarā ca. Katame dve?

Pāli

Yañca piṇḍapātaṃ paribhuñjitvā tathāgato anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambujjhati, yañca piṇḍapātaṃ paribhuñjitvā tathāgato anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyati. Ime dve piṇḍapātā samasamaphalā samavipākā, ativiya annehi piṇḍapātehi mahapphalatarā ca mahānisaṃsatarā ca.

Pāli

Āyusaṃvattanikaṃ āyasmatā cundena

Pāli

kammāraputtena kammaṃ upacitaṃ, vaṇṇasaṃvattanikaṃ āyasmatā cundena kammāraputtena kammaṃ upacitaṃ, sukhasaṃvattanikaṃ āyasmatā cundena kammāraputtena kammaṃ upacitaṃ,

Pāli

yasasaṃvattanikaṃ āyasmatā cundena kammāraputtena kammaṃ upacitaṃ, saggasaṃvattanikaṃ āyasmatā cundena kammāraputtena kammaṃ upacitaṃ, ādhipateyyasaṃvattanikaṃ āyasmatā cundena

Pāli

kammāraputtena kammaṃ upacita’nti.

Pāli

Cundassa, ānanda, kammāraputtassa evaṃ vippaṭisāro paṭivinetabbo’’ti.

Pāli

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

Bhikkhu Sujato · CC0

The Buddha said this:

Pāli

‘‘Dadato punnaṃ pavaḍḍhati,

Pāli

Saṃyamato veraṃ na cīyati;

Pāli

Kusalo ca jahāti pāpakaṃ,

Pāli

Rāgadosamohakkhayā sanibbuto’’ti.

row 70
Pāli

Yamakasālā

Pāli

68. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘āyāmānanda, yena hiraññavatiyā nadiyā pārimaṃ tīraṃ, yena kusinārā upavattanaṃ mallānaṃ sālavanaṃ tenupasaṅkamissāmā’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. Atha kho bhagavā mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ yena hiraññavatiyā nadiyā pārimaṃ tīraṃ, yena kusinārā upavattanaṃ mallānaṃ sālavanaṃ tenupasaṅkami.

Bhikkhu Sujato · CC0

Then the Buddha together with a large Saṅgha of mendicants arrived at Bhoga City,

Pāli

Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘iṅgha me tvaṃ, ānanda, antarena yamakasālānaṃ uttarasīsakaṃ mañcakaṃ paññapehi, kilantosmi, ānanda, nipajjissāmī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissutvā antarena yamakasālānaṃ uttarasīsakaṃ mañcakaṃ

Bhikkhu Sujato · CC0

“Yes, sir,” Ānanda replied.

Pāli

paññapesi.

Pāli

Atha kho bhagavā dakkhiṇena passena sīhaseyyaṃ kappesi pāde pādaṃ accādhāya sato sampajāno.

Bhikkhu Sujato · CC0

The Buddha said this:

Pāli

Tena kho pana samayena yamakasālā sabbaphāliphullā honti akālapupphehi. Te tathāgatassa sarīraṃ okiranti ajjhokiranti abhippakiranti tathāgatassa pūjāya.

Pāli

Dibbānipi mandāravapupphāni antalikkhā papatanti, tāni tathāgatassa sarīraṃ okiranti ajjhokiranti abhippakiranti tathāgatassa pūjāya.

Pāli

Dibbānipi candanacuṇṇāni antalikkhā papatanti, tāni tathāgatassa sarīraṃ okiranti ajjhokiranti

abhippakiranti tathāgatassa pūjāya.

Pāli

Dibbānipi tūriyāni antalikkhe vajjanti tathāgatassa pūjāya.

Pāli

Dibbānipi saṅgītāni antalikkhe vattanti tathāgatassa pūjāya.

row 71
Pāli

69. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘sabbaphāliphullā kho, ānanda,

Bhikkhu Sujato · CC0

When the Buddha had stayed in Wares Village as long as he pleased, he addressed Ānanda,

Pāli

yamakasālā akālapupphehi. Te tathāgatassa sarīraṃ okiranti ajjhokiranti abhippakiranti tathāgatassa pūjāya. Dibbānipi mandāravapupphāni antalikkhā papatanti, tāni tathāgatassa sarīraṃ okiranti ajjhokiranti abhippakiranti tathāgatassa pūjāya. Dibbānipi candanacuṇṇāni antalikkhā papatanti, tāni tathāgatassa sarīraṃ okiranti ajjhokiranti abhippakiranti tathāgatassa pūjāya. Dibbānipi tūriyāni antalikkhe vajjanti tathāgatassa pūjāya. Dibbānipi saṅgītāni antalikkhe vattanti tathāgatassa pūjāya.

Pāli

Na kho, ānanda, ettāvatā tathāgato sakkato vā hoti garukato vā mānito vā pūjito vā apacito vā. Yo kho,

ānanda, bhikkhu vā bhikkhunī vā upāsako vā upāsikā vā dhammānudhammappaṭipanno viharati

sāmīcippaṭipanno anudhammacārī,

Pāli

so tathāgataṃ sakkaroti garuṃ karoti māneti pūjeti apaciyati, paramāya pūjāya. Tasmātihānanda, dhammānudhammappaṭipannā viharissāma sāmīcippaṭipannā anudhammacārinoti. Evañhi vo, ānanda, sikkhitabba’’nti.

row 72
Pāli

Upavāṇatthero

Pāli

70. Tena kho pana samayena āyasmā upavāṇo bhagavato purato ṭhito hoti bhagavantaṃ bījayamāno. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ upavāṇaṃ apasāresi – ‘‘apehi, bhikkhu, mā me purato aṭṭhāsī’’ti.

Bhikkhu Sujato · CC0

The Buddha said this:

Pāli

Atha kho āyasmato ānandassa etadahosi – ‘‘ayaṃ kho āyasmā upavāṇo dīgharattaṃ bhagavato upaṭṭhāko santikāvacaro samīpacārī. Atha ca pana bhagavā pacchime kāle āyasmantaṃ upavāṇaṃ apasāreti – ‘apehi bhikkhu, mā me purato aṭṭhāsī’ti. Ko nu kho hetu, ko paccayo, yaṃ bhagavā āyasmantaṃ upavāṇaṃ apasāreti – ‘apehi, bhikkhu, mā me purato aṭṭhāsī’ti?

Bhikkhu Sujato · CC0

The Buddha said this:

Pāli

Atha kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca – ‘ayaṃ, bhante, āyasmā upavāṇo dīgharattaṃ bhagavato upaṭṭhāko santikāvacaro samīpacārī. Atha ca pana bhagavā pacchime kāle āyasmantaṃ upavāṇaṃ apasāreti – ‘‘apehi, bhikkhu, mā me purato aṭṭhāsī’’ti. Ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo, yaṃ bhagavā āyasmantaṃ upavāṇaṃ apasāreti – ‘‘apehi, bhikkhu, mā me purato aṭṭhāsī’’ti?

Bhikkhu Sujato · CC0

The Buddha said this:

Pāli

‘‘Yebhuyyena, ānanda, dasasu lokadhātūsu devatā sannipatitā tathāgataṃ dassanāya. Yāvatā, ānanda, kusinārā upavattanaṃ mallānaṃ sālavanaṃ samantato dvādasa yojanāni, natthi so padeso vālaggakoṭinitudanamattopi mahesakkhāhi devatāhi apphuṭo.

Pāli

Devatā, ānanda, ujjhāyanti – ‘dūrā ca vatamha āgatā tathāgataṃ dassanāya. Kadāci karahaci tathāgatā loke uppajjanti arahanto sammāsambuddhā. Ajjeva rattiyā pacchime yāme tathāgatassa parinibbānaṃ bhavissati. Ayañca mahesakkho bhikkhu bhagavato purato ṭhito ovārento, na mayaṃ labhāma pacchime kāle tathāgataṃ dassanāyā’’’ti.

row 73
Pāli

71. ‘‘Kathaṃbhūtā pana, bhante, bhagavā devatā manasikarotī’’ti?

Bhikkhu Sujato · CC0

The Buddha said this:

Pāli

‘‘Santānanda, devatā ākāse pathavīsanniniyo kese pakiriya kandanti, bāhā paggayha kandanti,

chinnapātaṃ papatanti, āvaṭṭanti, vivaṭṭanti – ‘atikhippaṃ bhagavā parinibbāyissati, atikhippaṃ sugato parinibbāyissati, atikhippaṃ cakkhuṃ loke

antaradhaṃāyissatī’ti.

Bhikkhu Sujato · CC0

The Buddha said this:

Pāli

‘‘Santānanda, devatā pathaviyaṃ pathavīsanniniyo kese pakiriya kandanti, bāhā paggayha kandanti, chinnapātaṃ papatanti, āvaṭṭanti, vivaṭṭanti – ‘atikhippaṃ bhagavā parinibbāyissati, atikhippaṃ sugato parinibbāyissati, atikhippaṃ cakkhuṃ loke antaradhāyissatī’’’ti.

Bhikkhu Sujato · CC0

The Buddha said this:

Pāli

‘‘Yā pana tā devatā vītarāgā, tā satā sampajānā adhivāsenti – ‘aniccā saṅkhārā, taṃ kutettha labbhā’ti.

row 74
Pāli

Catusaṃvejanīyaṭṭhānāni

Pāli

72. ‘‘Pubbe, bhante, disāsu vassaṃ vuṭṭhā bhikkhū āgacchanti tathāgataṃ dassanāya. Te mayaṃ labhāma manobhāvanīye bhikkhū dassanāya, labhāma payirupāsanāya. Bhagavato pana mayaṃ, bhante, accayena na labhissāma manobhāvanīye bhikkhū dassanāya, na labhissāma payirupāsanāyā’’ti.

Bhikkhu Sujato · CC0

“Yes, sir,” they replied.

Pāli

‘‘Cattārimāni, ānanda, saddhassa kulaputtassa dassanīyāni saṃvejanīyāni ṭhānāni. Katamāni

cattāri?

Pāli

‘Idha tathāgato jāto’ti, ānanda, saddhassa kulaputtassa dassanīyaṃ saṃvejanīyaṃ ṭhānaṃ.

Pāli

‘Idha tathāgato anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho’ti, ānanda, saddhassa kulaputtassa dassanīyaṃ saṃvejanīyaṃ ṭhānaṃ.

Pāli

‘Idha tathāgatena anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavattita’nti, ānanda, saddhassa kulaputtassa dassanīyaṃ saṃvejanīyaṃ ṭhānaṃ.

Pāli

‘Idha tathāgato anupādisesāya nibbānadhātuyā

Pāli

parinibbuto’ti, ānanda, saddhassa kulaputtassa dassanīyaṃ saṃvejanīyaṃ ṭhānaṃ.

Pāli

Imāni kho, ānanda, cattāri saddhassa kulaputtassa dassanīyāni saṃvejanīyāni ṭhānāni.

Pāli

‘‘Āgamissanti kho, ānanda, saddhā bhikkhū bhikkhuniyo upāsakā upāsikāyo – ‘idha tathāgato

jāto’tipi, ‘idha tathāgato anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho’tipi, ‘idha tathāgatena anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavattita’ntipi, ‘idha tathāgato anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbuto’tipi.

Bhikkhu Sujato · CC0

There the Buddha addressed the mendicants:

Pāli

Ye hi keci, ānanda, cetiyacārikaṃ āhiṇḍantā pasannacittā kālaṅkarissanti, sabbe te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjissantī’’ti.

row 75
Pāli

Ānandapucchākathā

73. ‘‘Kathaṃ mayaṃ, bhante, mātugāme paṭipajjāmā’’ti?

Pāli

‘‘Adassanaṃ, ānandā’’ti.

Pāli

‘‘Dassane, bhagavā, sati kathaṃ paṭipajjitabba’’nti? ‘‘Anālāpo, ānandā’’ti.

Bhikkhu Sujato · CC0

The Buddha said this:

Pāli

‘‘Ālapantena pana, bhante, kathaṃ paṭipajjitabba’’nti?

Pāli

‘‘Sati, ānanda, upaṭṭhāpetabbā’’ti.

row 76
Pāli

74. ‘‘Kathaṃ mayaṃ, bhante, tathāgatassa sarīre paṭipajjāmā’’ti? ‘‘Abyāvaṭā tumhe, ānanda,

hotha tathāgatassa sarīrapūjāya.

Pāli

Iṅgha tumhe, ānanda, sāratthe ghaṭatha anuyuñjatha, sāratthe appamattā ātāpino pahitattā viharatha. Santānanda, khattiyapaṇḍitāpi brāhmaṇapaṇḍitāpi gahapatipaṇḍitāpi tathāgate abhippasannā, te tathāgatassa sarīrapūjaṃ karissantī’’ti.

row 77
Pāli

75. ‘‘Kathaṃ pana, bhante, tathāgatassa sarīre paṭipajjitabba’’nti? ‘‘Yathā kho, ānanda, rañño

cakkavattissa sarīre paṭipajjanti, evaṃ tathāgatassa sarīre paṭipajjitabba’’nti.

Bhikkhu Sujato · CC0

“Yes, sir,” they replied.

Pāli

‘‘Kathaṃ pana, bhante, rañño cakkavattissa sarīre paṭipajjantī’’ti? ‘‘Rañño, ānanda, cakkavattissa sarīraṃ ahatena vatthena veṭhenti, ahatena vatthena veṭhetvā vihatena kappāsena veṭhenti, vihatena kappāsena veṭhetvā ahatena vatthena veṭhenti. Etenupāyena pañcahi yugasatehi rañño cakkavattissa sarīraṃ veṭhetvā āyasāya teladoṇiyā pakkhipitvā aññissā āyasāya doṇiyā paṭikujjitvā sabbagandhānaṃ citakaṃ karitvā rañño cakkavattissa sarīraṃ jhāpenti. Cātumahāpathe rañño cakkavattissa thūpaṃ karonti.

Pāli

Evaṃ kho, ānanda, rañño cakkavattissa sarīre paṭipajjanti. Yathā kho, ānanda, rañño cakkavattissa sarīre paṭipajjanti, evaṃ tathāgatassa sarīre paṭipajjitabbaṃ. Cātumahāpathe tathāgatassa thūpo kātabbo. Tattha ye mālaṃ vā gandhaṃ vā cuṇṇakaṃ vā āropessanti vā abhivādessanti vā cittaṃ vā pasādessanti tesaṃ taṃ bhavissati dīgharattaṃ hitāya sukhāya.

Bhikkhu Sujato · CC0

“Yes, sir,” they replied.

row 78
Pāli

Thūpārahapuggalo

76. ‘‘Cattārome, ānanda, thūpārahā. Katame cattāro? Tathāgato arahaṃ sammāsambuddho

thūpāraho, paccekasambuddho thūpāraho, tathāgatassa sāvako thūpāraho, rājā cakkavattī

Pāli

thūpārahoti.

Pāli

‘‘Kincānanda, atthavasaṃ paṭicca tathāgato arahaṃ sammāsambuddho thūpāraho? ‘Ayaṃ tassa

bhagavato arahato sammāsambuddhassa thūpo’ti, ānanda, bahujanā cittaṃ pasādenti. Te tattha cittaṃ

pasādetvā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti. Idaṃ kho, ānanda, atthavasaṃ paṭicca tathāgato arahaṃ sammāsambuddho thūpāraho.

Bhikkhu Sujato · CC0

It has been incorrectly memorized by that Saṅgha.’

Pāli

‘‘Kincānanda, atthavasaṃ paṭicca paccekasambuddho thūpāraho? ‘Ayaṃ tassa bhagavato paccekasambuddhassa thūpo’ti, ānanda, bahujanā cittaṃ pasādenti. Te tattha cittaṃ pasādetvā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti. Idaṃ kho, ānanda, atthavasaṃ paṭicca paccekasambuddho thūpāraho.

‘‘Kincānanda, atthavasaṃ paṭicca tathāgatassa sāvako thūpāraho? ‘Ayaṃ tassa bhagavato arahato

Bhikkhu Sujato · CC0

‘Clearly this is the word of the Buddha.

Pāli

sammāsambuddhassa sāvakassa thūpo’ti ānanda, bahujanā cittaṃ pasādenti. Te tattha cittaṃ pasādetvā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti. Idaṃ kho, ānanda, atthavasaṃ paṭicca tathāgatassa sāvako thūpāraho.

‘‘Kincānanda, atthavasaṃ paṭicca rājā cakkavattī thūpāraho? ‘Ayaṃ tassa dhammikassa

Bhikkhu Sujato · CC0

It has been incorrectly memorized by that Saṅgha.’

Pāli

dhammarañño thūpo’ti, ānanda, bahujanā cittaṃ pasādenti. Te tattha cittaṃ pasādetvā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti. Idaṃ kho, ānanda, atthavasaṃ paṭicca rājā cakkavattī thūpāraho.

Ime kho, ānanda cattāro thūpārahā’’ti.

row 79
Pāli

Ānandaacchariyadhammo

Pāli

77. Atha kho āyasmā ānando vihāraṃ pavisitvā kapisīsaṃ ālambitvā rodamāno aṭṭhāsi – ‘‘ahañca

vatamhi sekho sakaraṇīyo, satthu ca me parinibbānaṃ bhavissati, yo mama anukampako’’ti.

Pāli

Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘kahaṃ nu kho, bhikkhave, ānando’’ti? ‘‘Eso, bhante, āyasmā ānando vihāraṃ pavisitvā kapisīsaṃ ālambitvā rodamāno ṭhito – ‘ahañca vatamhi sekho sakaraṇīyo, satthu ca me parinibbānaṃ bhavissati, yo mama anukampako’’’ti.

Atha kho bhagavā aññataraṃ bhikkhuṃ āmantesi – ‘‘ehi tvaṃ, bhikkhu, mama vacanena ānandaṃ āmantehi – ‘satthā taṃ, āvuso ānanda,

āmantetī’’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho so bhikkhu bhagavato paṭissutvā yenāyasmā ānando

Bhikkhu Sujato · CC0

And so you should discard it.

Take another mendicant who says:

Pāli

tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca – ‘‘satthā taṃ, āvuso ānanda,

āmantetī’’ti. ‘‘Evamāvuso’’ti kho āyasmā ānando tassa bhikkhuno paṭissutvā yena bhagavā

tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi.

Bhikkhu Sujato · CC0

It has been incorrectly memorized by that mendicant.’

Pāli

Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ ānandaṃ bhagavā etadavoca – ‘‘alaṃ, ānanda, mā soci mā paridevi, nanu etaṃ, ānanda, mayā paṭikacceva akkhātaṃ – ‘sabbeheva piyehi manāpehi nānābhāvo vinābhāvo aññathābhāvo’; taṃ kutettha, ānanda, labbhā.

Pāli

Yaṃ taṃ jātaṃ bhūtaṃ saṅkhataṃ palokadhammaṃ, taṃ vata tathāgatassāpi

sarīraṃ mā palujjī’ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.

Pāli

Dīgharattaṃ kho te, ānanda, tathāgato paccupaṭṭhito mettena kāyakammena hitena sukhena advayena appamāṇena, mettena vacīkammena hitena sukhena advayena appamāṇena, mettena manokammena hitena sukhena advayena appamāṇena. Katapunnosi tvaṃ, ānanda, padhānamanuyuñja, khippaṃ hohisi anāsavo’’ti.

row 80
Pāli

78. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘yepi te, bhikkhave, ahesuṃ atītamaddhānaṃ arahanto

sammāsambuddhā, tesampi bhagavantānaṃ etapparamāyeva upaṭṭhākā ahesuṃ, seyyathāpi mayhaṃ ānando.

Bhikkhu Sujato · CC0

And so you should discard it.

Pāli

Yepi te, bhikkhave, bhavissanti anāgatamaddhānaṃ arahanto sammāsambuddhā, tesampi bhagavantānaṃ etapparamāyeva upaṭṭhākā bhavissanti, seyyathāpi mayhaṃ ānando.

Bhikkhu Sujato · CC0

And so you should discard it.

Pāli

Paṇḍito, bhikkhave, ānando; medhāvī, bhikkhave, ānando. Jānāti ‘ayaṃ kālo tathāgataṃ dassanāya upasaṅkamituṃ bhikkhūnaṃ, ayaṃ kālo bhikkhunīnaṃ, ayaṃ kālo upāsakānaṃ, ayaṃ kālo upāsikānaṃ, ayaṃ kālo rañño rājamahāmattānaṃ titthiyānaṃ titthiyasāvakāna’nti.

Bhikkhu Sujato · CC0

And so you should discard it.

row 81
Pāli

79. ‘‘Cattārome, bhikkhave, acchariyā abbhutā dhammā ānande. Katame cattāro?

Bhikkhu Sujato · CC0

And so you should discard it.

Pāli

Sace, bhikkhave, bhikkhuparisā ānandaṃ dassanāya upasaṅkamati, dassanena sā

attamanā hoti. Tatra ce ānando dhammaṃ bhāsati, bhāsitenapi sā attamanā hoti. Atittāva, bhikkhave,

bhikkhuparisā hoti, atha kho ānando tuṇhī hoti.

Bhikkhu Sujato · CC0

And so you should discard it.

Pāli

Sace, bhikkhave, bhikkhunīparisā ānandaṃ dassanāya upasaṅkamati, dassanena sā attamanā hoti. Tatra ce ānando dhammaṃ bhāsati, bhāsitenapi sā attamanā hoti. Atittāva, bhikkhave, bhikkhunīparisā hoti, atha kho ānando tuṇhī hoti.

Bhikkhu Sujato · CC0

And so you should discard it.

Pāli

Sace, bhikkhave, upāsakaparisā ānandaṃ dassanāya upasaṅkamati, dassanena sā attamanā hoti. Tatra ce ānando dhammaṃ bhāsati, bhāsitenapi sā attamanā hoti. Atittāva, bhikkhave, upāsakaparisā hoti, atha kho ānando tuṇhī hoti.

Bhikkhu Sujato · CC0

And so you should discard it.

Pāli

Sace, bhikkhave, upāsikāparisā ānandaṃ dassanāya upasaṅkamati, dassanena sā

attamanā hoti. Tatra ce, ānando, dhammaṃ bhāsati, bhāsitenapi sā attamanā hoti. Atittāva, bhikkhave,

upāsikāparisā hoti, atha kho ānando tuṇhī hoti.

Bhikkhu Sujato · CC0

And so you should discard it.

Pāli

Ime kho, bhikkhave, cattāro acchariyā abbhutā dhammā ānande.

Bhikkhu Sujato · CC0

And so you should discard it.

Pāli

‘‘Cattārome, bhikkhave, acchariyā abbhutā dhammā raññe cakkavattimhi. Katame cattāro?

Bhikkhu Sujato · CC0

And so you should discard it.

Pāli

Sace, bhikkhave, khattiyaparisā rājānaṃ cakkavattiṃ dassanāya upasaṅkamati, dassanena sā attamanā hoti. Tatra ce rājā cakkavattī bhāsati, bhāsitenapi sā attamanā hoti. Atittāva, bhikkhave, khattiyaparisā hoti. Atha kho rājā cakkavattī tuṇhī hoti.

Bhikkhu Sujato · CC0

And so you should discard it.

Pāli

Sace bhikkhave, brāhmaṇaparisā…pe… gahapatiparisā…pe… samaṇaparisā rājānaṃ cakkavattiṃ dassanāya upasaṅkamati, dassanena sā attamanā hoti. Tatra ce rājā cakkavattī bhāsati, bhāsitenapi sā attamanā hoti. Atittāva, bhikkhave, samaṇaparisā hoti, atha kho rājā cakkavattī tuṇhī hoti.

proposed fillerNO ATTESTED SOURCE
the filler exists nowhere — it would have to be generated from the parallel passage
proposed fillerGENERATED from the paradigm hereconf medium
cakkavattiṃ dassanāya upasaṅkamati, dassanena sā attamanā hoti. Tatra ce rājā cakkavattī bhāsati, bhāsitenapi sā attamanā hoti
substituted: khattiy → brāhmaṇ, rājānaṃ → gahapatiparisā · modelled on r81l11
carried over unchanged — check none of these should have changed too: attamanā, bhāsitenapi, cakkavattiṃ, cakkavattī, dassanena, dassanāya, upasaṅkamati
Bhikkhu Sujato · CC0

And so you should discard it.

Pāli

Evameva kho, bhikkhave, cattārome acchariyā abbhutā dhammā ānande. Sace, bhikkhave, bhikkhuparisā ānandaṃ dassanāya upasaṅkamati, dassanena sā attamanā hoti. Tatra ce ānando dhammaṃ bhāsati, bhāsitenapi sā attamanā hoti. Atittāva, bhikkhave, bhikkhuparisā hoti. Atha

kho ānando tuṇhī hoti.

Bhikkhu Sujato · CC0

And so you should discard it.

Pāli

Sace, bhikkhave bhikkhunīparisā…pe… upāsakaparisā…pe… upāsikāparisā ānandaṃ dassanāya upasaṅkamati, dassanena sā attamanā hoti. Tatra ce ānando dhammaṃ bhāsati, bhāsitenapi sā attamanā hoti. Atittāva, bhikkhave, upāsikāparisā hoti. Atha kho ānando tuṇhī hoti. Ime

kho, bhikkhave, cattāro acchariyā abbhutā dhammā ānande’’ti.

proposed fillerin this suttaconf lowsource r81l4
ānandaṃ dassanāya upasaṅkamati, dassanena sā attamanā hoti. Tatra ce ānando dhammaṃ bhāsati, bhāsitenapi sā attamanā hoti. Atittāva, bhikkhave, bhikkhunīparisā hoti, atha kho ānando tuṇhī hoti. Sace, bhikkhave
anchored on “…hoti Sace bhikkhave bhikkhunīparisā” … “upāsakaparisā…”
proposed fillerin this suttaconf lowsource r81l5
hoti, atha kho ānando tuṇhī hoti. Sace, bhikkhave
anchored on “…upāsakaparisā” … “upāsikāparisā ānandaṃ dassanāya upasaṅkamati…”
Bhikkhu Sujato · CC0

And so you should discard it.

row 82
Pāli

Mahāsudassanasuttadesanā

Pāli

80. Evaṃ vutte āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘mā, bhante, bhagavā imasmiṃ

Pāli

khuddakanagarake ujjaṅgalanagarake sākhānagarake parinibbāyi. Santi, bhante, annāni mahānagarāni, seyyathidaṃ – campā rājagahaṃ sāvatthī sāketaṃ kosambī bārāṇasī; ettha bhagavā parinibbāyatu. Ettha bahū khattiyamahāsālā, brāhmaṇamahāsālā gahapatimahāsālā tathāgate abhippasannā. Te tathāgatassa sarīrapūjaṃ karissantī’’ti

Pāli

‘‘māhevaṃ, ānanda, avaca; māhevaṃ, ānanda, avaca – ‘khuddakanagarakaṃ ujjaṅgalanagarakaṃ sākhānagaraka’nti. ‘‘Bhūtapubbaṃ, ānanda, rājā mahāsudassano nāma ahosi cakkavattī dhammiko dhammarājā cāturanto vijitāvī janappadatthāvariyappatto sattaratanasamannāgato.

Pāli

Rañño, ānanda, mahāsudassanassa ayaṃ kusinārā kusāvatī nāma rājadhānī ahosi, puratthimena ca pacchimena ca dvādasayojanāni āyāmena; uttarena ca dakkhiṇena ca sattayojanāni vitthārena.

Pāli

Kusāvatī, ānanda, rājadhānī iddhā ceva ahosi phītā ca bahujanā ca ākiṇṇamanussā ca subhikkhā ca. Seyyathāpi, ānanda, devānaṃ āḷakamandā nāma rājadhānī iddhā ceva hoti phītā ca bahujanā ca ākiṇṇayakkhā ca subhikkhā ca; evameva kho,

ānanda, kusāvatī rājadhānī iddhā ceva ahosi phītā ca bahujanā ca ākiṇṇamanussā ca subhikkhā ca.

Pāli

Kusāvatī, ānanda, rājadhānī dasahi saddehi avivittā ahosi divā ceva rattiñca, seyyathidaṃ –hatthisaddena assasaddena rathasaddena bherisaddena mudiṅgasaddena vīṇāsaddena gītasaddena saṅkhasaddena sammasaddena pāṇitāḷasaddena ‘asnātha pivatha khādathā’ti dasamena saddena.

Pāli

‘‘Gaccha tvaṃ, ānanda, kusināraṃ pavisitvā kosinārakānaṃ mallānaṃ ārocehi – ‘ajja kho, vāseṭṭhā, rattiyā pacchime yāme tathāgatassa parinibbānaṃ bhavissati. Abhikkamatha vāseṭṭhā, abhikkamatha vāseṭṭhā.

Pāli

Mā pacchā vippaṭisārino ahuvattha – amhākañca no gāmakkhette tathāgatassa parinibbānaṃ ahosi, na mayaṃ labhimhā pacchime kāle tathāgataṃ dassanāyā’’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā

Pāli

ānando bhagavato paṭissutvā nivāsetvā pattacīvaramādāya attadutiyo kusināraṃ pāvisi.

row 83
Pāli

Mallānaṃ vandanā

81. Tena kho pana samayena kosinārakā mallā sandhāgāre sannipatitā honti kenacideva karaṇīyena. Atha kho āyasmā ānando yena kosinārakānaṃ mallānaṃ sandhāgāraṃ

tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā kosinārakānaṃ mallānaṃ ārocesi – ‘‘ajja kho, vāseṭṭhā, rattiyā pacchime yāme tathāgatassa parinibbānaṃ bhavissati. Abhikkamatha vāseṭṭhā abhikkamatha vāseṭṭhā. Mā pacchā vippaṭisārino ahuvattha – ‘amhākañca no gāmakkhette tathāgatassa parinibbānaṃ ahosi, na mayaṃ labhimhā pacchime kāle tathāgataṃ dassanāyā’’’ti.

Pāli

Idamāyasmato ānandassa vacanaṃ sutvā mallā ca

mallaputtā ca mallasuṇisā ca mallapajāpatiyo ca aghāvino dummanā cetodukkhasamappitā appekacce kese pakiriya kandanti, bāhā paggayha kandanti, chinnapātaṃ papatanti, āvaṭṭanti vivaṭṭanti – ‘atikhippaṃ bhagavā parinibbāyissati, atikhippaṃ sugato parinibbāyissati, atikhippaṃ cakkhuṃ loke

antaradhāyissatī’ti.

Pāli

Atha kho mallā ca mallaputtā ca mallasuṇisā ca mallapajāpatiyo ca aghāvino dummanā cetodukkhasamappitā yena upavattanaṃ mallānaṃ sālavanaṃ yenāyasmā ānando tenupasaṅkamiṃsu.

Pāli

Atha kho āyasmato ānandassa etadahosi – ‘‘sace kho ahaṃ kosinārake malle ekamekaṃ bhagavantaṃ vandāpessāmi, avandito bhagavā kosinārakehi mallehi bhavissati, athāyaṃ ratti

vibhāyissati. Yaṃnūnāhaṃ kosinārake malle kulaparivattaso kulaparivattaso ṭhapetvā bhagavantaṃ vandāpeyyaṃ – ‘itthannāmo, bhante, mallo saputto sabhariyo sapariso sāmacco bhagavato pāde sirasā vandatī’ti.

Atha kho āyasmā ānando kosinārake malle kulaparivattaso kulaparivattaso ṭhapetvā

Pāli

bhagavantaṃ vandāpesi – ‘itthannāmo, bhante, mallo saputto sabhariyo sapariso sāmacco bhagavato pāde sirasā vandatī’’’ti.

Pāli

Atha kho āyasmā ānando etena upāyena paṭhameneva yāmena kosinārake malle

Pāli

bhagavantaṃ vandāpesi.

row 84
Pāli

Subhaddaparibbājakavatthu

82. Tena kho pana samayena subhaddo nāma paribbājako kusinārāyaṃ paṭivasati. Assosi kho

subhaddo paribbājako – ‘‘ajja kira rattiyā pacchime yāme samaṇassa gotamassa parinibbānaṃ

bhavissatī’’ti.

Pāli

Atha kho subhaddassa paribbājakassa etadahosi – ‘‘sutaṃ kho pana metaṃ paribbājakānaṃ vuḍḍhānaṃ mahallakānaṃ ācariyapācariyānaṃ bhāsamānānaṃ – ‘kadāci karahaci tathāgatā loke uppajjanti arahanto sammāsambuddhā’ti. Ajjeva rattiyā pacchime yāme samaṇassa gotamassa parinibbānaṃ bhavissati. Atthi ca me ayaṃ kaṅkhādhammo uppanno, evaṃ pasanno ahaṃ

samaṇe gotame, ‘pahoti me samaṇo gotamo tathā dhammaṃ desetuṃ, yathāhaṃ imaṃ

kaṅkhādhammaṃ pajaheyya’’’nti.

Bhikkhu Sujato · CC0

Take another mendicant who says:

Pāli

Atha kho subhaddo paribbājako yena upavattanaṃ mallānaṃ sālavanaṃ, yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca –

‘‘sutaṃ metaṃ, bho ānanda, paribbājakānaṃ vuḍḍhānaṃ mahallakānaṃ ācariyapācariyānaṃ

bhāsamānānaṃ – ‘kadāci karahaci tathāgatā loke uppajjanti arahanto sammāsambuddhā’ti. Ajjeva

rattiyā pacchime yāme samaṇassa gotamassa parinibbānaṃ bhavissati. Atthi ca me ayaṃ

Pāli

kaṅkhādhammo uppanno – evaṃ pasanno ahaṃ samaṇe gotame ‘pahoti me samaṇo gotamo tathā

Pāli

dhammaṃ desetuṃ, yathāhaṃ imaṃ kaṅkhādhammaṃ pajaheyya’nti.

Sādhāhaṃ, bho ānanda, labheyyaṃ samaṇaṃ gotamaṃ dassanāyā’’ti. Evaṃ vutte āyasmā ānando subhaddaṃ paribbājakaṃ etadavoca – ‘‘alaṃ, āvuso subhadda, mā tathāgataṃ viheṭhesi, kilanto bhagavā’’ti.

Pāli

Dutiyampi kho subhaddo paribbājako…pe… tatiyampi kho subhaddo paribbājako āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca – ‘‘sutaṃ metaṃ, bho ānanda, paribbājakānaṃ vuḍḍhānaṃ mahallakānaṃ ācariyapācariyānaṃ bhāsamānānaṃ – ‘kadāci karahaci tathāgatā loke uppajjanti arahanto sammāsambuddhā’ti. Ajjeva rattiyā pacchime yāme samaṇassa gotamassa parinibbānaṃ bhavissati. Atthi ca me ayaṃ kaṅkhādhammo uppanno – evaṃ pasanno ahaṃ samaṇe gotame, ‘pahoti me samaṇo gotamo tathā dhammaṃ desetuṃ, yathāhaṃ imaṃ kaṅkhādhammaṃ pajaheyya’nti. Sādhāhaṃ, bho ānanda, labheyyaṃ samaṇaṃ gotamaṃ dassanāyā’’ti.

proposed fillerfrom another suttaconf highsource dn16:5.23.3attested 1×
ajja kira rattiyā pacchime yāme samaṇassa gotamassa parinibbānaṃ bhavissatī”ti. Atha kho subhaddassa paribbājakassa etadahosi: “sutaṃ kho pana metaṃ paribbājakānaṃ vuḍḍhānaṃ mahallakānaṃ ācariyapācariyānaṃ bhāsamānānaṃ: ‘kadāci karahaci tathāgatā loke uppajjanti arahanto sammāsambuddhā’ti. Ajjeva rattiyā pacchime yāme samaṇassa gotamassa parinibbānaṃ bhavissati. Atthi ca me ayaṃ kaṅkhādhammo uppanno, evaṃ pasanno ahaṃ samaṇe gotame, ‘pahoti me samaṇo gotamo tathā dhammaṃ desetuṃ, yathāhaṃ imaṃ kaṅkhādhammaṃ pajaheyyan’”ti. Atha kho subhaddo paribbājako yena upavattanaṃ mallānaṃ sālavanaṃ, yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca: “sutaṃ metaṃ, bho ānanda, paribbājakānaṃ vuḍḍhānaṃ mahallakānaṃ ācariyapācariyānaṃ bhāsamānānaṃ: ‘kadāci karahaci tathāgatā loke uppajjanti arahanto sammāsambuddhā’ti. Ajjeva rattiyā pacchime yāme samaṇassa gotamassa parinibbānaṃ bhavissati. Atthi ca me ayaṃ kaṅkhādhammo uppanno—evaṃ pasanno ahaṃ samaṇe gotame ‘pahoti me samaṇo gotamo tathā dhammaṃ desetuṃ, yathāhaṃ imaṃ kaṅkhādhammaṃ pajaheyyan’ti. Sādhāhaṃ, bho ānanda, labheyyaṃ samaṇaṃ gotamaṃ dassanāyā”ti. Evaṃ vutte, āyasmā ānando subhaddaṃ paribbājakaṃ etadavoca: “alaṃ, āvuso subhadda, mā tathāgataṃ viheṭhesi, kilanto bhagavā”ti. Dutiyampi kho subhaddo paribbājako
Pāli

Tatiyampi kho āyasmā ānando subhaddaṃ paribbājakaṃ etadavoca – ‘‘alaṃ, āvuso subhadda, mā tathāgataṃ viheṭhesi, kilanto bhagavā’’ti.

row 85
Pāli

83. Assosi kho bhagavā āyasmato ānandassa subhaddena paribbājakena saddhiṃ imaṃ

kathāsallāpaṃ. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘alaṃ, ānanda, mā subhaddaṃ vāresi, labhataṃ, ānanda, subhaddo tathāgataṃ dassanāya. Yaṃ kiñci maṃ subhaddo pucchissati, sabbaṃ taṃ aññāpekkhova pucchissati, no vihesāpekkho. Yaṃ cassāhaṃ puṭṭho byākarissāmi, taṃ khippameva ājānissatī’’ti.

Pāli

Atha kho āyasmā ānando subhaddaṃ paribbājakaṃ etadavoca – ‘‘gacchāvuso subhadda, karoti te bhagavā okāsa’’nti. Atha kho subhaddo paribbājako yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi, sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ

nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho subhaddo paribbājako bhagavantaṃ etadavoca –

Pāli

‘‘yeme, bho gotama, samaṇabrāhmaṇā saṅghino gaṇino gaṇācariyā nātā yasassino titthakarā sādhusammatā bahujanassa, seyyathidaṃ – pūraṇo kassapo, makkhali gosālo, ajito kesakambalo, pakudho kaccāyano, sañcayo belaṭṭhaputto, nigaṇṭho nāṭaputto, sabbete sakāya paṭiññāya abbhaññiṃsu, sabbeva na abbhaññiṃsu, udāhu ekacce abbhaññiṃsu, ekacce na abbhanniṃsū’’ti?

Pāli

‘‘Alaṃ, subhadda, tiṭṭhatetaṃ – ‘sabbete sakāya paṭiññāya abbhaññiṃsu, sabbeva na abbhaññiṃsu, udāhu ekacce abbhaññiṃsu, ekacce na abbhanniṃsū’ti. Dhammaṃ te, subhadda, desessāmi; taṃ suṇāhi sādhukaṃ manasikarohi,

Pāli

bhāsissāmī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho subhaddo paribbājako bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca –

row 86
Pāli

84. ‘‘Yasmiṃ kho, subhadda, dhammavinaye ariyo aṭṭhaṅgiko maggo na upalabbhati, samaṇopi

Pāli

tattha na upalabbhati. Dutiyopi tattha samaṇo na upalabbhati. Tatiyopi tattha samaṇo na upalabbhati.

Catutthopi tattha samaṇo na upalabbhati.

Pāli

Yasmiñca kho, subhadda, dhammavinaye ariyo aṭṭhaṅgiko maggo upalabbhati, samaṇopi tattha upalabbhati, dutiyopi tattha samaṇo upalabbhati, tatiyopi tattha samaṇo upalabbhati, catutthopi tattha samaṇo upalabbhati.

Imasmiṃ kho, subhadda, dhammavinaye ariyo aṭṭhaṅgiko maggo upalabbhati, idheva, subhadda, samaṇo, idha dutiyo samaṇo, idha tatiyo samaṇo, idha catuttho samaṇo, suññā parappavādā samaṇebhi annehi. Ime ca, subhadda, bhikkhū sammā vihareyyuṃ, asuñño loko arahantehi assāti.

Pāli

‘‘Ekūnatiṃso vayasā subhadda,

Pāli

Yaṃ pabbajiṃ kiṃkusalānuesī;

Pāli

Vassāni pannāsa samādhikāni,

Pāli

Yato ahaṃ pabbajito subhadda.

Pāli

Ñāyassa dhammassa padesavattī,

Pāli

Ito bahiddhā samaṇopi natthi.

Pāli

‘‘Dutiyopi samaṇo natthi.

Pāli

Tatiyopi samaṇo natthi.

Pāli

Catutthopi samaṇo natthi.

Pāli

Suññā parappavādā samaṇebhi annehi.

Pāli

Ime ca, subhadda, bhikkhū sammā vihareyyuṃ, asuñño loko arahantehi assā’’ti.

row 87
Pāli

85. Evaṃ vutte subhaddo paribbājako bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘abhikkantaṃ, bhante, abhikkantaṃ, bhante. Seyyathāpi, bhante, nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya, ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti, evamevaṃ bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito.

Pāli

Esāhaṃ, bhante, bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Labheyyāhaṃ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṃ, labheyyaṃ upasampada’’nti.

‘‘Yo kho, subhadda, aññatitthiyapubbo imasmiṃ

Pāli

dhammavinaye ākaṅkhati pabbajjaṃ, ākaṅkhati upasampadaṃ, so cattāro māse parivasati. Catunnaṃ māsānaṃ accayena āraddhacittā bhikkhū pabbājenti upasampādenti bhikkhubhāvāya. Api ca mettha puggalavemattatā viditā’’ti.

Pāli

‘‘Sace, bhante, aññatitthiyapubbā imasmiṃ dhammavinaye ākaṅkhantā pabbajjaṃ ākaṅkhantā upasampadaṃ cattāro māse parivasanti, catunnaṃ māsānaṃ accayena āraddhacittā bhikkhū pabbājenti upasampādenti bhikkhubhāvāya.

Pāli

Ahaṃ cattāri vassāni parivasissāmi, catunnaṃ vassānaṃ accayena āraddhacittā bhikkhū pabbājentu upasampādentu bhikkhubhāvāyā’’ti.

Pāli

Atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘tenahānanda, subhaddaṃ pabbājehī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi.

Pāli

Atha kho subhaddo paribbājako āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca – ‘‘lābhā vo, āvuso ānanda; suladdhaṃ vo, āvuso ānanda, ye ettha

satthu sammukhā antevāsikābhisekena abhisittā’’ti.

Pāli

Alattha kho subhaddo paribbājako bhagavato santike pabbajjaṃ, alattha upasampadaṃ. Acirūpasampanno kho panāyasmā subhaddo eko

vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva – ‘yassatthāya kulaputtā sammadeva

agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti’ tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ

Pāli

abhinnā sacchikatvā upasampajja vihāsi.

‘Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti abbhaññāsi. Aññataro kho panāyasmā subhaddo arahataṃ ahosi. So bhagavato pacchimo sakkhisāvako ahosīti.

row 88
Pāli

Tathāgatapacchimavācā

Pāli

86. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘siyā kho panānanda, tumhākaṃ

evamassa – ‘atītasatthukaṃ pāvacanaṃ, natthi no satthā’ti. Na kho panetaṃ, ānanda, evaṃ daṭṭhabbaṃ.

Pāli

Yo vo, ānanda, mayā dhammo ca vinayo ca desito paññatto, so vo mamaccayena satthā.

Bhikkhu Sujato · CC0

this is the teaching, this is the training, this is the Teacher’s instruction.’

Pāli

Yathā kho panānanda, etarahi bhikkhū aññamaññaṃ āvusovādena samudācaranti, na kho mamaccayena evaṃ samudācaritabbaṃ. Theratarena, ānanda, bhikkhunā navakataro bhikkhu nāmena vā gottena vā āvusovādena vā samudācaritabbo. Navakatarena bhikkhunā therataro bhikkhu ‘bhante’ti vā ‘āyasmā’ti

vā samudācaritabbo.

Bhikkhu Sujato · CC0

Take another mendicant who says:

Pāli

Ākaṅkhamāno, ānanda, saṅgho mamaccayena khuddānukhuddakāni sikkhāpadāni samūhanatu.

Pāli

Channassa, ānanda, bhikkhuno mamaccayena brahmadaṇḍo dātabbo’’ti. ‘‘Katamo pana,

bhante, brahmadaṇḍo’’ti? ‘‘Channo, ānanda, bhikkhu yaṃ iccheyya, taṃ vadeyya. So bhikkhūhi neva

vattabbo, na ovaditabbo, na anusāsitabbo’’ti.

Bhikkhu Sujato · CC0

It has been incorrectly memorized by that mendicant.’

Take another mendicant who says:

row 89
Pāli

87. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘siyā kho pana, bhikkhave, ekabhikkhussāpi kaṅkhā vā

vimati vā buddhe vā dhamme vā saṅghe vā magge vā paṭipadāya vā, pucchatha, bhikkhave, mā pacchā

vippaṭisārino ahuvattha – ‘sammukhībhūto no satthā ahosi, na mayaṃ sakkhimhā bhagavantaṃ

Bhikkhu Sujato · CC0

Take another mendicant who says:

And so you should discard it.

Pāli

sammukhā paṭipucchitu’’’ nti. Evaṃ vutte te bhikkhū tuṇhī ahesuṃ.

Dutiyampi kho bhagavā…pe… tatiyampi kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘siyā kho pana, bhikkhave, ekabhikkhussāpi kaṅkhā vā vimati vā buddhe vā dhamme vā saṅghe vā magge vā paṭipadāya vā, pucchatha, bhikkhave, mā pacchā

vippaṭisārino ahuvattha – ‘sammukhībhūto no satthā ahosi, na mayaṃ sakkhimhā bhagavantaṃ

proposed fillerin this suttaconf highsource r63l8
āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘iṅgha me tvaṃ, ānanda, pānīyaṃ āhara, pipāsitosmi, ānanda, pivissāmī’’ti. Dutiyampi kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘idāni, bhante, pañcamattāni sakaṭasatāni atikkantāni, taṃ cakkacchinnaṃ udakaṃ parittaṃ luḷitaṃ āvilaṃ sandati. Ayaṃ, bhante, kakudhā nadī avidūre acchodakā sātodakā sītodakā setodakā suppatitthā ramaṇīyā. Ettha bhagavā pānīyañca pivissati, gattāni ca sītīkarissatī’’ti
anchored on “…Dutiyampi kho bhagavā” … “tatiyampi kho bhagavā…”
Bhikkhu Sujato · CC0

Take another mendicant who says:

Pāli

sammukhā paṭipucchitu’’’ nti. Tatiyampi kho te bhikkhū tuṇhī ahesuṃ.

Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘siyā kho pana, bhikkhave, satthugāravenapi na puccheyyātha. Sahāyakopi, bhikkhave, sahāyakassa ārocetū’’ti. Evaṃ vutte te bhikkhū tuṇhī ahesuṃ.

Bhikkhu Sujato · CC0

Take another mendicant who says:

Pāli

Atha kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘acchariyaṃ, bhante, abbhutaṃ, bhante, evaṃ pasanno ahaṃ, bhante, imasmiṃ bhikkhusaṅghe, ‘natthi ekabhikkhussāpi kaṅkhā vā vimati vā buddhe vā dhamme vā saṅghe vā magge vā paṭipadāya vā’’’ti.

Pāli

‘‘Pasādā kho tvaṃ, ānanda, vadesi, ñāṇameva hettha, ānanda, tathāgatassa. Natthi imasmiṃ bhikkhusaṅghe ekabhikkhussāpi kaṅkhā vā vimati vā buddhe vā dhamme vā saṅghe vā magge

vā paṭipadāya vā. Imesañhi, ānanda, pañcannaṃ bhikkhusatānaṃ yo pacchimako bhikkhu, so sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’’ti.

row 90
Pāli

88. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘handa dāni, bhikkhave, āmantayāmi vo, vayadhammā

saṅkhārā appamādena sampādethā’’ti.

Bhikkhu Sujato · CC0

And so you should discard it.

Pāli

Ayaṃ tathāgatassa pacchimā vācā.

row 91
Pāli

Parinibbutakathā

Pāli

89. Atha kho bhagavā paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajji, paṭhamajjhānā vuṭṭhahitvā dutiyaṃ jhānaṃ samāpajji,

Pāli

dutiyajjhānā vuṭṭhahitvā tatiyaṃ jhānaṃ samāpajji,

Pāli

tatiyajjhānā vuṭṭhahitvā catutthaṃ jhānaṃ

Pāli

samāpajji.

Catutthajjhānā vuṭṭhahitvā ākāsānañcāyatanaṃ samāpajji,

Pāli

ākāsānañcāyatanasamāpattiyā vuṭṭhahitvā viññāṇañcāyatanaṃ samāpajji,

Pāli

viññāṇañcāyatanasamāpattiyā vuṭṭhahitvā ākiñcaññāyatanaṃ samāpajji,

Pāli

ākiñcaññāyatanasamāpattiyā vuṭṭhahitvā nevasaññānāsaññāyatanaṃ samāpajji,

Pāli

nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā vuṭṭhahitvā saññāvedayitanirodhaṃ samāpajji.

Pāli

Atha kho āyasmā ānando āyasmantaṃ anuruddhaṃ etadavoca – ‘‘parinibbuto, bhante anuruddha,

Pāli

bhagavā’’ti. ‘‘Nāvuso ānanda, bhagavā parinibbuto, saññāvedayitanirodhaṃ samāpanno’’ti.

Pāli

Atha kho bhagavā saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhahitvā nevasaññānāsaññāyatanaṃ samāpajji, nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā vuṭṭhahitvā ākiñcaññāyatanaṃ samāpajji,

Pāli

ākiñcaññāyatanasamāpattiyā vuṭṭhahitvā viññāṇañcāyatanaṃ samāpajji,

Pāli

viññāṇañcāyatanasamāpattiyā vuṭṭhahitvā ākāsānañcāyatanaṃ samāpajji,

Pāli

ākāsānañcāyatanasamāpattiyā vuṭṭhahitvā catutthaṃ jhānaṃ samāpajji,

Pāli

catutthajjhānā vuṭṭhahitvā tatiyaṃ jhānaṃ samāpajji,

Pāli

tatiyajjhānā vuṭṭhahitvā dutiyaṃ jhānaṃ samāpajji,

Pāli

dutiyajjhānā vuṭṭhahitvā paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajji,

Pāli

paṭhamajjhānā vuṭṭhahitvā dutiyaṃ jhānaṃ samāpajji,

Pāli

dutiyajjhānā vuṭṭhahitvā tatiyaṃ jhānaṃ samāpajji,

Pāli

tatiyajjhānā vuṭṭhahitvā catutthaṃ jhānaṃ samāpajji,

Pāli

catutthajjhānā vuṭṭhahitvā samanantarā bhagavā parinibbāyi.

row 92
Pāli

90. Parinibbute bhagavati saha parinibbānā mahābhūmicālo ahosi bhiṃsanako salomahaṃso.

Devadundubhiyo ca phaliṃsu.

Pāli

Parinibbute bhagavati saha parinibbānā brahmāsahampati imaṃ gāthaṃ abhāsi –

Pāli

‘‘Sabbeva nikkhipissanti, bhūtā loke samussayaṃ;

Yattha etādiso satthā, loke appaṭipuggalo;

Pāli

Tathāgato balappatto, sambuddho parinibbuto’’ti.

row 93
Pāli

91. Parinibbute bhagavati saha parinibbānā sakko devānamindo imaṃ gāthaṃ abhāsi –

Pāli

‘‘Aniccā vata saṅkhārā,

Pāli

uppādavayadhammino;

Uppajjitvā nirujjhanti,

Pāli

tesaṃ vūpasamo sukho’’ti.

Bhikkhu Sujato · CC0

I’ve heard and learned this in the presence of those senior mendicants:

row 94
Pāli

92. Parinibbute bhagavati saha parinibbānā āyasmā anuruddho imā gāthāyo abhāsi –

Pāli

‘‘Nāhu assāsapassāso, ṭhitacittassa tādino;

Pāli

Anejo santimārabbha, yaṃ kālamakarī muni.

Pāli

‘‘Asallīnena cittena, vedanaṃ ajjhavāsayi;

Pāli

Pajjotasseva nibbānaṃ, vimokkho cetaso ahū’’ti.

row 95
Pāli

93. Parinibbute bhagavati saha parinibbānā āyasmā ānando imaṃ gāthaṃ abhāsi –

Pāli

‘‘Tadāsi yaṃ bhiṃsanakaṃ, tadāsi lomahaṃsanaṃ;

Pāli

Sabbākāravarūpete, sambuddhe parinibbute’’ti.

row 96
Pāli

94. Parinibbute bhagavati ye te tattha bhikkhū avītarāgā appekacce bāhā paggayha kandanti,

chinnapātaṃ papatanti, āvaṭṭanti vivaṭṭanti, ‘‘atikhippaṃ bhagavā parinibbuto, atikhippaṃ sugato

parinibbuto, atikhippaṃ cakkhuṃ loke antarahito’’ti.

Pāli

Ye pana te bhikkhū vītarāgā, te satā sampajānā

adhivāsenti – ‘‘aniccā saṅkhārā, taṃ kutettha labbhā’’ti.

row 97
Pāli

95. Atha kho āyasmā anuruddho bhikkhū āmantesi – ‘‘alaṃ, āvuso, mā socittha mā paridevittha.

Nanu etaṃ, āvuso, bhagavatā paṭikacceva akkhātaṃ – ‘sabbeheva piyehi manāpehi nānābhāvo

vinābhāvo aññathābhāvo’. Taṃ kutettha, āvuso, labbhā. ‘Yaṃ taṃ jātaṃ bhūtaṃ saṅkhataṃ

Pāli

palokadhammaṃ, taṃ vata mā palujjī’ti, netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Devatā, āvuso, ujjhāyantī’’ti.

Pāli

‘‘Kathaṃbhūtā pana, bhante, āyasmā anuruddho devatā manasi karotī’’ti?

Pāli

‘‘Santāvuso ānanda, devatā ākāse pathavīsanniniyo kese pakiriya kandanti, bāhā paggayha kandanti, chinnapātaṃ papatanti, āvaṭṭanti, vivaṭṭanti – ‘atikhippaṃ bhagavā parinibbuto, atikhippaṃ

sugato parinibbuto, atikhippaṃ cakkhuṃ loke antarahito’ti. Santāvuso ānanda, devatā pathaviyā

pathavīsanniniyo kese pakiriya kandanti, bāhā paggayha kandanti, chinnapātaṃ papatanti, āvaṭṭanti, vivaṭṭanti – ‘atikhippaṃ bhagavā parinibbuto, atikhippaṃ sugato parinibbuto, atikhippaṃ cakkhuṃ loke antarahito’ti.

Pāli

Yā pana tā devatā vītarāgā, tā satā sampajānā adhivāsenti – ‘aniccā saṅkhārā, taṃ kutettha labbhā’ti.

Pāli

Atha kho āyasmā ca anuruddho āyasmā ca ānando taṃ rattāvasesaṃ dhammiyā kathāya vītināmesuṃ.

row 98
Pāli

96. Atha kho āyasmā anuruddho āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘gacchāvuso ānanda,

kusināraṃ pavisitvā kosinārakānaṃ mallānaṃ ārocehi – ‘parinibbuto, vāseṭṭhā, bhagavā, yassadāni

Pāli

kālaṃ maññathā’’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā ānando āyasmato anuruddhassa paṭissutvā

pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya attadutiyo kusināraṃ pāvisi.

Pāli

Tena kho pana samayena kosinārakā mallā sandhāgāre sannipatitā honti teneva karaṇīyena. Atha kho āyasmā ānando yena kosinārakānaṃ mallānaṃ sandhāgāraṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā kosinārakānaṃ mallānaṃ

Pāli

ārocesi – ‘parinibbuto, vāseṭṭhā, bhagavā, yassadāni kālaṃ maññathā’ti.

Idamāyasmato ānandassa vacanaṃ sutvā mallā ca mallaputtā ca mallasuṇisā ca mallapajāpatiyo ca aghāvino dummanā cetodukkhasamappitā appekacce kese pakiriya kandanti, bāhā paggayha kandanti, chinnapātaṃ papatanti, āvaṭṭanti, vivaṭṭanti – ‘‘atikhippaṃ bhagavā parinibbuto, atikhippaṃ sugato parinibbuto, atikhippaṃ cakkhuṃ loke antarahito’’ti.

row 99
Pāli

Buddhasarīrapūjā

Pāli

97. Atha kho kosinārakā mallā purise āṇāpesuṃ – ‘‘tena hi, bhaṇe, kusinārāyaṃ gandhamālañca

sabbañca tāḷāvacaraṃ sannipātethā’’ti. Atha kho kosinārakā mallā gandhamālañca sabbañca tāḷāvacaraṃ pañca ca dussayugasatāni ādāya yena upavattanaṃ mallānaṃ sālavanaṃ, yena bhagavato sarīraṃ tenupasaṅkamiṃsu;

Pāli

upasaṅkamitvā bhagavato sarīraṃ naccehi gītehi vāditehi mālehi gandhehi sakkarontā garuṃ karontā mānentā pūjentā celavitānāni karontā maṇḍalamāḷe paṭiyādentā ekadivasaṃ vītināmesuṃ.

Pāli

Atha kho kosinārakānaṃ mallānaṃ etadahosi – ‘‘ativikālo kho ajja bhagavato sarīraṃ jhāpetuṃ,

sve dāni mayaṃ bhagavato sarīraṃ jhāpessāmā’’ti. Atha kho kosinārakā mallā bhagavato sarīraṃ naccehi gītehi vāditehi mālehi gandhehi sakkarontā garuṃ karontā mānentā pūjentā celavitānāni karontā

Pāli

maṇḍalamāḷe paṭiyādentā dutiyampi divasaṃ vītināmesuṃ, tatiyampi divasaṃ vītināmesuṃ, catutthampi divasaṃ vītināmesuṃ, pañcamampi divasaṃ vītināmesuṃ, chaṭṭhampi divasaṃ vītināmesuṃ.

Pāli

Atha kho sattamaṃ divasaṃ kosinārakānaṃ mallānaṃ etadahosi – ‘‘mayaṃ bhagavato sarīraṃ

naccehi gītehi vāditehi mālehi gandhehi sakkarontā garuṃ karontā mānentā pūjentā dakkhiṇena

dakkhiṇaṃ nagarassa haritvā bāhirena bāhiraṃ dakkhiṇato nagarassa bhagavato sarīraṃ jhāpessāmā’’ti.

row 100
Pāli

98. Tena kho pana samayena aṭṭha mallapāmokkhā sīsaṃnhātā ahatāni vatthāni nivatthā ‘‘mayaṃ

bhagavato sarīraṃ uccāressāmā’’ti na sakkonti uccāretuṃ.

Pāli

Atha kho kosinārakā mallā āyasmantaṃ

anuruddhaṃ etadavocuṃ – ‘‘ko nu kho, bhante anuruddha, hetu ko paccayo, yenime aṭṭha

mallapāmokkhā sīsaṃnhātā ahatāni vatthāni nivatthā ‘mayaṃ bhagavato sarīraṃ uccāressāmā’ti na sakkonti uccāretu’’nti? ‘‘Aññathā kho, vāseṭṭhā, tumhākaṃ adhippāyo, aññathā devatānaṃ

adhippāyo’’ti.

Pāli

‘‘Kathaṃ pana, bhante, devatānaṃ adhippāyo’’ti? ‘‘Tumhākaṃ kho, vāseṭṭhā, adhippāyo – ‘mayaṃ bhagavato sarīraṃ naccehi gītehi vāditehi mālehi gandhehi sakkarontā garuṃ karontā mānentā pūjentā dakkhiṇena dakkhiṇaṃ nagarassa haritvā bāhirena bāhiraṃ dakkhiṇato nagarassa bhagavato sarīraṃ jhāpessāmā’ti;

Pāli

devatānaṃ kho, vāseṭṭhā, adhippāyo – ‘mayaṃ bhagavato sarīraṃ dibbehi naccehi gītehi vāditehi gandhehi sakkarontā garuṃ karontā mānentā pūjentā uttarena uttaraṃ nagarassa haritvā uttarena dvārena nagaraṃ pavesetvā majjhena majjhaṃ nagarassa haritvā puratthimena dvārena nikkhamitvā puratthimato nagarassa makuṭabandhanaṃ nāma mallānaṃ cetiyaṃ

ettha bhagavato sarīraṃ jhāpessāmā’ti.

Pāli

‘‘Yathā, bhante, devatānaṃ adhippāyo, tathā hotū’’ti.

row 101
Pāli

99. Tena kho pana samayena kusinārā yāva sandhisamalasaṃkaṭīrā jaṇṇumattena odhinā

mandāravapupphehi santhatā hoti.

Atha kho devatā ca kosinārakā ca mallā bhagavato

Pāli

sarīraṃ dibbehi ca mānusakehi ca naccehi gītehi vāditehi mālehi gandhehi sakkarontā garuṃ karontā

mānentā pūjentā uttarena uttaraṃ nagarassa haritvā uttarena dvārena nagaraṃ pavesetvā majjhena

majjhaṃ nagarassa haritvā puratthimena dvārena nikkhamitvā puratthimato nagarassa makuṭabandhanaṃ nāma mallānaṃ cetiyaṃ ettha ca bhagavato sarīraṃ nikkhipiṃsu.

row 102
Pāli

100. Atha kho kosinārakā mallā āyasmantaṃ ānandaṃ etadavocuṃ – ‘‘kathaṃ mayaṃ, bhante

Pāli

ānanda, tathāgatassa sarīre paṭipajjāmā’’ti? ‘‘Yathā kho, vāseṭṭhā, rañño cakkavattissa sarīre paṭipajjanti, evaṃ tathāgatassa sarīre paṭipajjitabba’’nti. ‘‘Kathaṃ pana, bhante ānanda, rañño cakkavattissa sarīre paṭipajjantī’’ti?

Bhikkhu Sujato · CC0

Take another mendicant who says:

Pāli

‘‘Rañño, vāseṭṭhā, cakkavattissa sarīraṃ ahatena vatthena veṭhenti, ahatena vatthena veṭhetvā vihatena kappāsena veṭhenti, vihatena kappāsena veṭhetvā ahatena vatthena veṭhenti. Etena

upāyena pañcahi yugasatehi rañño cakkavattissa sarīraṃ veṭhetvā āyasāya teladoṇiyā pakkhipitvā

aññissā āyasāya doṇiyā paṭikujjitvā sabbagandhānaṃ citakaṃ karitvā rañño cakkavattissa sarīraṃ jhāpenti. Cātumahāpathe rañño cakkavattissa thūpaṃ karonti. Evaṃ kho, vāseṭṭhā, rañño cakkavattissa sarīre paṭipajjanti. Yathā kho, vāseṭṭhā, rañño cakkavattissa sarīre paṭipajjanti, evaṃ tathāgatassa sarīre

Pāli

paṭipajjitabbaṃ. Cātumahāpathe tathāgatassa thūpo kātabbo.

Pāli

Tattha ye mālaṃ vā gandhaṃ vā cuṇṇakaṃ

vā āropessanti vā abhivādessanti vā cittaṃ vā pasādessanti, tesaṃ taṃ bhavissati dīgharattaṃ hitāya sukhāyā’’ti.

Pāli

Atha kho kosinārakā mallā purise āṇāpesuṃ – ‘‘tena hi, bhaṇe, mallānaṃ vihataṃ kappāsaṃ sannipātethā’’ti. Atha kho kosinārakā mallā bhagavato sarīraṃ ahatena vatthena veṭhetvā vihatena kappāsena veṭhesuṃ, vihatena kappāsena veṭhetvā ahatena vatthena veṭhesuṃ. Etena upāyena pañcahi yugasatehi bhagavato sarīraṃ veṭhetvā āyasāya teladoṇiyā pakkhipitvā aññissā āyasāya doṇiyā paṭikujjitvā sabbagandhānaṃ citakaṃ karitvā bhagavato sarīraṃ citakaṃ āropesuṃ.

row 103
Pāli

Mahākassapattheravatthu

Pāli

101. Tena kho pana samayena āyasmā mahākassapo pāvāya kusināraṃ addhānamaggappaṭippanno hoti mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehi. Atha kho āyasmā mahākassapo

maggā okkamma aññatarasmiṃ rukkhamūle nisīdi.

Pāli

Tena kho pana samayena aññataro ājīvako

kusinārāya mandāravapupphaṃ gahetvā pāvaṃ addhānamaggappaṭippanno hoti. Addasā kho āyasmā mahākassapo taṃ ājīvakaṃ dūratova āgacchantaṃ, disvā taṃ ājīvakaṃ etadavoca – ‘‘apāvuso, amhākaṃ satthāraṃ jānāsī’’ti?

Pāli

‘‘Āmāvuso, jānāmi, ajja sattāhaparinibbuto samaṇo gotamo. Tato me idaṃ mandāravapupphaṃ gahita’’nti.

Pāli

Tattha ye te bhikkhū avītarāgā appekacce bāhā paggayha kandanti, chinnapātaṃ papatanti, āvaṭṭanti, vivaṭṭanti – ‘‘atikhippaṃ bhagavā parinibbuto, atikhippaṃ sugato parinibbuto, atikhippaṃ cakkhuṃ loke antarahito’’ti.

Pāli

Ye pana te bhikkhū vītarāgā, te satā sampajānā adhivāsenti – ‘‘aniccā saṅkhārā, taṃ kutettha labbhā’’ti.

row 104
Pāli

102. Tena kho pana samayena subhaddo nāma vuddhapabbajito tassaṃ parisāyaṃ nisinno hoti.

Pāli

Atha kho subhaddo vuddhapabbajito te bhikkhū etadavoca – ‘‘alaṃ, āvuso, mā socittha, mā paridevittha, sumuttā mayaṃ tena mahāsamaṇena. Upaddutā ca homa – ‘idaṃ vo kappati, idaṃ vo na kappatī’ti. Idāni pana mayaṃ yaṃ icchissāma, taṃ karissāma, yaṃ na icchissāma, na taṃ karissāmā’’ti.

Pāli

Atha kho āyasmā mahākassapo bhikkhū āmantesi – ‘‘alaṃ, āvuso, mā socittha, mā paridevittha. Nanu etaṃ, āvuso, bhagavatā paṭikacceva akkhātaṃ – ‘sabbeheva piyehi manāpehi nānābhāvo vinābhāvo

aññathābhāvo’. Taṃ kutettha, āvuso, labbhā. ‘Yaṃ taṃ jātaṃ bhūtaṃ saṅkhataṃ palokadhammaṃ, taṃ

tathāgatassāpi sarīraṃ mā palujjī’ti, netaṃ ṭhānaṃ vijjatī’’ti.

row 105
Pāli

103. Tena kho pana samayena cattāro mallapāmokkhā sīsaṃnhātā ahatāni vatthāni nivatthā – ‘‘mayaṃ bhagavato citakaṃ āḷimpessāmā’’ti na sakkonti āḷimpetuṃ.

Pāli

Atha kho kosinārakā mallā āyasmantaṃ anuruddhaṃ etadavocuṃ – ‘‘ko nu kho, bhante anuruddha, hetu ko paccayo, yenime cattāro mallapāmokkhā sīsaṃnhātā ahatāni vatthāni nivatthā – ‘mayaṃ bhagavato citakaṃ

Pāli

āḷimpessāmā’ti na sakkonti āḷimpetu’’nti? ‘‘Aññathā kho, vāseṭṭhā, devatānaṃ adhippāyo’’ti. ‘‘Kathaṃ

Pāli

pana, bhante, devatānaṃ adhippāyo’’ti?

Pāli

‘‘Devatānaṃ kho, vāseṭṭhā, adhippāyo – ‘ayaṃ āyasmā mahākassapo pāvāya kusināraṃ addhānamaggappaṭippanno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehi. Na tāva bhagavato citako pajjalissati, yāvāyasmā mahākassapo bhagavato pāde sirasā na vandissatī’’’ti. ‘‘Yathā, bhante, devatānaṃ adhippāyo, tathā hotū’’ti.

row 106
Pāli

104. Atha kho āyasmā mahākassapo yena kusinārā makuṭabandhanaṃ nāma mallānaṃ cetiyaṃ,

yena bhagavato citako tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ cīvaraṃ katvā añjaliṃ paṇāmetvā tikkhattuṃ citakaṃ padakkhiṇaṃ katvā bhagavato pāde sirasā vandi.

Pāli

Tānipi kho pañcabhikkhusatāni ekaṃsaṃ cīvaraṃ katvā añjaliṃ paṇāmetvā tikkhattuṃ citakaṃ padakkhiṇaṃ katvā bhagavato pāde sirasā vandiṃsu.

Pāli

Vandite ca panāyasmatā mahākassapena tehi ca pañcahi bhikkhusatehi sayameva bhagavato citako pajjali.

row 107
Pāli

105. Jhāyamānassa kho pana bhagavato sarīrassa yaṃ ahosi chavīti vā cammanti vā maṃsanti vā

nhārūti vā lasikāti vā, tassa neva chārikā paññāyittha, na masi; sarīrāneva avasissiṃsu.

Bhikkhu Sujato · CC0

It has been incorrectly memorized by that Saṅgha.’

Pāli

Seyyathāpi nāma sappissa vā telassa vā jhāyamānassa neva chārikā paññāyati, na masi; evameva bhagavato sarīrassa jhāyamānassa yaṃ ahosi chavīti vā cammanti vā maṃsanti vā nhārūti vā lasikāti vā, tassa neva chārikā paññāyittha, na masi; sarīrāneva avasissiṃsu.

Bhikkhu Sujato · CC0

‘Clearly this is the word of the Buddha.

Pāli

Tesañca pañcannaṃ dussayugasatānaṃ dveva dussāni na ḍayhiṃsu yañca sabbaabbhantarimaṃ yañca bāhiraṃ.

Bhikkhu Sujato · CC0

It has not been correctly memorized by those senior mendicants.’

Pāli

Daḍḍhe ca kho pana bhagavato sarīre antalikkhā

udakadhārā pātubhavitvā bhagavato citakaṃ nibbāpesi. Udakasālatopi abbhunnamitvā bhagavato citakaṃ nibbāpesi. Kosinārakāpi mallā sabbagandhodakena bhagavato citakaṃ nibbāpesuṃ.

Pāli

Atha kho kosinārakā mallā bhagavato sarīrāni sattāhaṃ sandhāgāre sattipañjaraṃ karitvā dhanupākāraṃ parikkhipāpetvā naccehi gītehi vāditehi mālehi gandhehi sakkariṃsu garuṃ kariṃsu mānesuṃ pūjesuṃ.

row 108
Pāli

Sarīradhātuvibhājanaṃ

106. Assosi kho rājā māgadho ajātasattu vedehiputto – ‘‘bhagavā kira kusinārāyaṃ parinibbuto’’ti. Atha kho rājā māgadho ajātasattu vedehiputto kosinārakānaṃ mallānaṃ dūtaṃ pāhesi – ‘‘bhagavāpi khattiyo ahampi khattiyo, ahampi arahāmi bhagavato sarīrānaṃ bhāgaṃ, ahampi bhagavato sarīrānaṃ thūpañca mahañca karissāmī’’ti.

Pāli

Assosuṃ kho vesālikā licchavī – ‘‘bhagavā kira kusinārāyaṃ parinibbuto’’ti. Atha kho vesālikā

licchavī kosinārakānaṃ mallānaṃ dūtaṃ pāhesuṃ – ‘‘bhagavāpi khattiyo mayampi khattiyā, mayampi

arahāma bhagavato sarīrānaṃ bhāgaṃ, mayampi bhagavato sarīrānaṃ thūpañca mahañca karissāmā’’ti.

Pāli

Assosuṃ kho kapilavatthuvāsī sakyā – ‘‘bhagavā kira kusinārāyaṃ parinibbuto’’ti. Atha kho

kapilavatthuvāsī sakyā kosinārakānaṃ mallānaṃ dūtaṃ pāhesuṃ – ‘‘bhagavā amhākaṃ ñātiseṭṭho,

mayampi arahāma bhagavato sarīrānaṃ bhāgaṃ, mayampi bhagavato sarīrānaṃ thūpañca mahañca

Pāli

karissāmā’’ti.

Assosuṃ kho allakappakā bulayo – ‘‘bhagavā kira kusinārāyaṃ parinibbuto’’ti. Atha kho allakappakā bulayo kosinārakānaṃ mallānaṃ dūtaṃ pāhesuṃ – ‘‘bhagavāpi khattiyo mayampi khattiyā, mayampi arahāma bhagavato sarīrānaṃ bhāgaṃ, mayampi bhagavato sarīrānaṃ thūpañca mahañca karissāmā’’ti.

Pāli

Assosuṃ kho rāmagāmakā koḷiyā – ‘‘bhagavā kira kusinārāyaṃ parinibbuto’’ti. Atha kho rāmagāmakā koḷiyā kosinārakānaṃ mallānaṃ dūtaṃ pāhesuṃ – ‘‘bhagavāpi khattiyo mayampi khattiyā, mayampi arahāma bhagavato sarīrānaṃ bhāgaṃ, mayampi bhagavato sarīrānaṃ thūpañca mahañca

Pāli

karissāmā’’ti.

Assosi kho veṭṭhadīpako brāhmaṇo – ‘‘bhagavā kira kusinārāyaṃ parinibbuto’’ti. Atha kho veṭṭhadīpako brāhmaṇo kosinārakānaṃ mallānaṃ dūtaṃ pāhesi – ‘‘bhagavāpi khattiyo ahaṃ pismi brāhmaṇo, ahampi arahāmi bhagavato sarīrānaṃ bhāgaṃ, ahampi bhagavato sarīrānaṃ thūpañca mahañca karissāmī’’ti.

Pāli

Assosuṃ kho pāveyyakā mallā – ‘‘bhagavā kira kusinārāyaṃ parinibbuto’’ti. Atha kho pāveyyakā

mallā kosinārakānaṃ mallānaṃ dūtaṃ pāhesuṃ – ‘‘bhagavāpi khattiyo mayampi khattiyā, mayampi

arahāma bhagavato sarīrānaṃ bhāgaṃ, mayampi bhagavato sarīrānaṃ thūpañca mahañca karissāmā’’ti.

Pāli

Evaṃ vutte kosinārakā mallā te saṅghe gaṇe etadavocuṃ – ‘‘bhagavā amhākaṃ gāmakkhette

parinibbuto, na mayaṃ dassāma bhagavato sarīrānaṃ bhāga’’nti.

row 109
Pāli

107. Evaṃ vutte doṇo brāhmaṇo te saṅghe gaṇe etadavoca –

Pāli

‘‘Suṇantu bhonto mama ekavācaṃ,

Pāli

Amhāka [chandānurakkhaṇatthaṃ niggahītalopo]; Buddho ahu khantivādo;

Pāli

Na hi sādhu yaṃ uttamapuggalassa,

Pāli

Sarīrabhāge siyā sampahāro.

Sabbeva bhonto sahitā samaggā,

Pāli

Sammodamānā karomaṭṭhabhāge;

Pāli

Vitthārikā hontu disāsu thūpā,

Pāli

Bahū janā cakkhumato pasannā’’ti.

row 110
Pāli

108. ‘‘Tena hi, brāhmaṇa, tvaññeva bhagavato sarīrāni aṭṭhadhā samaṃ savibhattaṃ vibhajāhī’’ti.

Pāli

‘‘Evaṃ, bho’’ti kho doṇo brāhmaṇo tesaṃ saṅghānaṃ gaṇānaṃ paṭissutvā bhagavato sarīrāni aṭṭhadhā samaṃ suvibhattaṃ vibhajitvā te saṅghe gaṇe etadavoca –

Pāli

‘‘imaṃ me bhonto tumbaṃ dadantu ahampi tumbassa thūpañca mahañca karissāmī’’ti. Adaṃsu kho te doṇassa brāhmaṇassa tumbaṃ.

Pāli

Assosuṃ kho pippalivaniyā moriyā – ‘‘bhagavā kira kusinārāyaṃ parinibbuto’’ti. Atha kho pippalivaniyā moriyā kosinārakānaṃ mallānaṃ dūtaṃ pāhesuṃ – ‘‘bhagavāpi khattiyo mayampi khattiyā, mayampi arahāma bhagavato sarīrānaṃ bhāgaṃ, mayampi bhagavato sarīrānaṃ thūpañca mahañca karissāmā’’ti.

Pāli

‘‘Natthi bhagavato sarīrānaṃ bhāgo, vibhattāni bhagavato sarīrāni. Ito aṅgāraṃ harathā’’ti. Te tato aṅgāraṃ hariṃsu.

row 111
Pāli

Dhātuthūpapūjā

Pāli

109. Atha kho rājā māgadho ajātasattu vedehiputto rājagahe bhagavato sarīrānaṃ thūpañca mahañca akāsi.

Pāli

Vesālikāpi licchavī vesāliyaṃ bhagavato sarīrānaṃ thūpañca mahañca akaṃsu.

Pāli

Kapilavatthuvāsīpi sakyā kapilavatthusmiṃ bhagavato sarīrānaṃ thūpañca mahañca akaṃsu.

Pāli

Allakappakāpi bulayo allakappe bhagavato sarīrānaṃ thūpañca mahañca akaṃsu.

Pāli

Rāmagāmakāpi koḷiyā rāmagāme bhagavato sarīrānaṃ thūpañca mahañca akaṃsu.

Pāli

Veṭṭhadīpakopi brāhmaṇo veṭṭhadīpe bhagavato sarīrānaṃ thūpañca mahañca akāsi.

Pāli

Pāveyyakāpi mallā pāvāyaṃ bhagavato sarīrānaṃ

thūpañca mahañca akaṃsu.

Pāli

Kosinārakāpi mallā kusinārāyaṃ bhagavato sarīrānaṃ thūpañca mahañca akaṃsu.

Pāli

Doṇopi brāhmaṇo tumbassa thūpañca mahañca akāsi.

Pāli

Pippalivaniyāpi moriyā pippalivane

aṅgārānaṃ thūpañca mahañca akaṃsu.

Pāli

Iti aṭṭha sarīrathūpā navamo tumbathūpo dasamo aṅgārathūpo. Evametaṃ bhūtapubbanti.

row 112
Pāli

110. Aṭṭhadoṇaṃ cakkhumato sarīraṃ,

Pāli

sattadoṇaṃ jambudīpe mahenti.

Pāli

Ekañca doṇaṃ purisavaruttamassa, rāmagāme nāgarājā maheti.

Pāli

Ekāhi dāṭhā tidivehi pūjitā, ekā pana gandhārapure mahīyati;

Pāli

Kāliṅgarañño vijite punekaṃ, ekaṃ pana nāgarājā maheti.

Pāli

Tasseva tejena ayaṃ vasundharā,

Pāli

Āyāgaseṭṭhehi mahī alaṅkatā;

Pāli

Evaṃ imaṃ cakkhumato sarīraṃ,

Pāli

Susakkataṃ sakkatasakkatehi.

Pāli

Devindanāgindanarindapūjito,

Pāli

Manussindaseṭṭhehi tatheva pūjito;

Taṃ vandatha pañjalikā labhitvā,

Pāli

Buddho have kappasatehi dullabhoti.

Cattālīsa samā dantā, kesā lomā ca sabbaso;

Devā hariṃsu ekekaṃ, cakkavāḷaparamparāti.

Pāli: Mahāsaṅgīti Tipiṭaka, CC0 public domain via SuttaCentral. English: Sister Vajirā & Francis Story — https://www.bps.lk/